Itālija prasa enerģijas deficīta atkāpi

G7 finanšu ministri pagājušās nedēļas nogalē Parīzē Itālijas ekonomikas ministram Džankarlo Džordžeti nepiedāvāja neko no tā, ko Roma prasīja. Komunikē bija aicinājums uz „fiskālo piesardzību”, nevis elastību, lai gan karš Irānā Eiropas enerģijas izmaksas ir pacēlis līdz līmenim, kāds nav pieredzēts kopš 2022. gada. Neviena G7 valsts neatbalstīja Romas prasību enerģētikas tēriņus traktēt tāpat kā Eiropa jau traktē militāros izdevumus: kā ārkārtas vajadzību, kuras dēļ budžeta noteikumus drīkst saliekt.

Šis atteikums labi parāda, kā Eiropas fiskālie noteikumi darbojas praksē. Septiņpadsmit ES valstis ir aktivizējušas valsts izņēmuma klauzulu, Stabilitātes un izaugsmes pakta instrumentu, kas ļauj valdībām aizsardzībai tērēt līdz 1,5 % no IKP virs deficīta mērķiem, neriskējot ar sankcijām. Itālija prasa tādu pašu pieeju enerģijas izmaksām, ko radījusi Hormuza šauruma blokāde. Brisele pagaidām saka nē.

Kam pienākas izņēmuma ceļš

Valsts izņēmuma klauzula tika veidota ar vienkāršu loģiku: Krievijas karš Ukrainā ir drošības apdraudējums, tāpēc valdībām jābūt iespējai palielināt bruņošanās izdevumus. Klauzulu 2025. gada jūlijā aktivizēja 15 dalībvalstīm. Vācija pievienojās 2025. gada oktobrī, Austrija — 2026. gada februārī.

Itālijas premjerministre Džordža Meloni 17. maijā rakstīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājai Urzulai fon der Leienai, argumentējot, ka enerģētiskā drošība brīdī, kad karadarbība ir slēgusi vienu no svarīgākajiem naftas transporta mezgliem, ir tikpat stratēģiska kā militārā gatavība. Komisijas priekšsēdētājas vietnieks Valdis Dombrovskis sacīja, ka lūgums tiek „izskatīts”. Briselē tas bieži nozīmē jautājuma atlikšanu. Ja klauzulu attiecinātu arī uz enerģētiku, pa to pašu ceļu varētu iet visas valstis ar lielu parādu. Reuters aplēsēs šāds solis visā ES izmaksātu vairāk nekā 30 mljrd. €.

Parāda robežšķirtne

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs 19. maijā saasināja Ziemeļeiropas argumentu: pārmērīgs parāds „apdraud suverenitāti”, viņš sacīja, un dažas valstis „procentos maksā vairāk nekā aizsardzībai”. Viņš Itāliju vārdā nenosauca, bet adresāts bija skaidrs.

Taču pati Vācija valsts izņēmuma klauzulu izmanto plaši. Federālā revīzijas palāta ir brīdinājusi, ka zem „aizsardzības” tiek iekļauti kiberdrošības, civilās aizsardzības un izlūkošanas izdevumi, lai gan parastos apstākļos tie tiktu klasificēti kā iekšējās pārvaldes tēriņi. Berlīne arī novirza aptuveni 15 mljrd. € enerģijas subsīdijām caur parasto budžetu un klimata fondu. Vācija to var atļauties, jo tās parāds ir ap 65 % no IKP. Itālijai tas ir 137 %. Nīderlande ar 44 % parādu un augstāko kredītreitingu, tātad ļoti zemām aizņemšanās izmaksām, var absorbēt enerģijas šoku, nepārslogojot budžetu.

Noteikumi izteikti labvēlīgāki ir valstīm, kurām jau ir fiskālā telpa. Francijas piemērs to parāda vissāpīgāk. Parīze kopš 2024. gada jūlija atrodas pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrā — ES sankciju trajektorijā valstīm, kas pārtērējas. Tāpēc Francija nevar aktivizēt valsts izņēmuma klauzulu, lai gan 17 citas valstis to var.

Saskaņā ar Francijas Senāta ziņojumu Francijas procentu maksājumi 2026. gadā sasnieguši aptuveni 74 mljrd. €, pārsniedzot aizsardzības budžetu, kas ir ap 57 mljrd. €. Valdība atbildējusi ar 6 mljrd. € izdevumu iesaldēšanu, katru jaunu enerģētikas izdevumu sedzot ar tikpat lielu samazinājumu citās ministrijās. Eiropas galvenais drošības partneris par vecā parāda apkalpošanu maksā vairāk nekā par savu armiju.

Romas spēcīgākā kārts

Džordžeti žurnālistiem sacīja, ka līdz tam pašam rezultātam ved „daudzi ceļi”: neizlietotas Atveseļošanas fonda naudas pārdale, enerģētikas izdevumu pārklasificēšana par vienreizējiem tēriņiem vai nodoklis enerģētikas uzņēmumu pārmērīgajai peļņai. Itālija nav palielinājusi virspeļņas nodokli, lai gan vietējās enerģijas ieguves uzņēmumu peļņa tiek lēsta ap 9 mljrd. €.

Romas īstā ietekmes svira tomēr ir SAFE, ES jaunā 150 mljrd. € kopīgā aizsardzības aizdevumu programma. Itālija no tās ir pieprasījusi 14,9 mljrd. €. Meloni ir likusi saprast, ka bez elastības enerģētikas jautājumā SAFE skaidrošana Itālijas sabiedrībai būtu „ļoti grūta”. Aktivizēšanas termiņš ir maija beigas. Tas ir politisks darījums.

Ja Itālija kavēsies vai atteiksies, ES pārapbruņošanās programma zaudēs trešo lielāko dalībvalsti. Komisija to zina. Tagad svarīgākais jautājums ir, cik tālu Brisele būs gatava pielāgot enerģētikas noteikumus, lai pasargātu savas aizsardzības ambīcijas.