Itālijai tuvojas €194bn ES termiņš

Itālijas valdība strīdas par naudu, kuru tā nespēj iztērēt. Valsts centrālā grāmatvedības iestāde ministrijām prasījusi paskaidrot, kas noticis ar neizlietotajiem līdzekļiem no Itālijas daļas ES pēcpandēmijas atveseļošanas programmā, ko valstī sauc par PNRR. Strīds izgaismo plašāku problēmu. Līdz galīgajam projektu pabeigšanas termiņam palikuši divi mēneši, un valdībām visā Eiropā jāatbild uz vienu jautājumu: vai ES investīciju solījumus tās spēj pārvērst pabeigtos projektos?

Maksājumu ķēdē ir nosacījums

Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM) — ES programma, kas sadala simtiem miljardu eiro pēcpandēmijas finansējumā — nedod valdībām brīvu naudu, ko tērēt pēc ieskatiem. Katra valsts iesniedza detalizētu plānu ar konkrētām reformām un investīcijām. Eiropas Komisija maksā pa daļām, bet tikai pēc tam, kad pārbaudījusi saistību izpildi (EUR-Lex, European Commission). Ministrijai uz papīra var būt piešķirti miljardi, taču bez pabeigtiem darbiem un derīgiem dokumentiem Brisele nākamo maksājumu neizmaksā.

Programmai ir divu veidu nauda. Granti ir līdzekļi, kurus ES izmaksā neatmaksājami — ja mērķi netiek sasniegti, nauda vienkārši neatnāk. Aizdevumi paliek valsts bilancē. Itālija ANM ietvaros aizņēmās daudz. Ja no aizdevuma finansētie projekti nenes paredzēto rezultātu, parāds tik un tā jāatmaksā.

Komisijas maijā publicētās slēgšanas vadlīnijas nosaka stingru grafiku. Visi starpposma un galīgie mērķi jāizpilda līdz 2026. gada 31. augustam. Maksājumu pieprasījumi jāiesniedz līdz septembrim. Programma tiek slēgta 31. decembrī (European Commission).

Itālija: 194 mljrd. € uz papīra, nepabeigti darbi uz vietas

Itālijai ir lielākais ANM piešķīrums — aptuveni 194 mljrd. €. Tā jau saņēmusi ap 166 mljrd. € jeb 85 % no kopējās summas (Powerzine, European Commission). Valdība apgalvo, ka ieviešana sasniegusi 72 % (Il Fatto Quotidiano). Taču reforma var būt pieņemta vai līgums noslēgts, un Briseles ailīte atzīmēta, kamēr skola uz vietas joprojām ir būvlaukums.

Izglītība parāda šo plaisu. Fondazione Agnelli dati liecina, ka līdz 2026. gada februārim PNRR izglītības izdevumi bija sasnieguši tikai 45,6 %, bet 62 % līdzekļu joprojām atradās projektos, kuri vēl tika iepirkti vai būvēti. Sākotnējais mērķis — 264 000 jaunu bērnudārzu vietu — tika samazināts līdz 150 480 (Corriere). Citā mērogā programmai, kurai bija jānodrošina ekspluatētiem lauksaimniecības strādniekiem mājokļu alternatīvas ļaunprātīgām darba nometnēm, no piešķirtajiem 200 milj. € izlietoti tikai 20 milj. € (Editoriale Domani). Strādnieki joprojām ir nometnēs.

Termiņš spiež visur

Itālija nav izņēmums. Līdz 2024. gada beigām ES mērogā bija izmaksāti tikai 47 % pieejamo ANM līdzekļu (European Parliament). Vidēji tikai puse no summām, ko saņēma valstu galvaspilsētas, līdz 2023. gada beigām bija nonākusi pie gala saņēmējiem (European Data Journalism Network). Kopīgais šķērslis nav tikai politiskā griba. Tie ir iepirkumi, atļaujas un pašvaldību administratīvā jauda — mehānisms, kas naudu pārvērš ēkās, iekļauts fiksētā ES termiņā.

Grieķijas centrālā banka atlikušo 10 mljrd. € apguvi nosaukusi par „ārkārtīgi ambiciozu” mērķi (Euro2Day). Portugāles pašvaldības valdībai rakstījušas, jautājot, kurš maksās par darbiem, kurus nepaspēs pabeigt laikā (Observador, RTP). Rumānija no sava plāna izņēma 1,2 mljrd. €, nevis uzturēja pieņēmumu, ka spēs iztērēt visu (Romania Insider).

Portugāles jautājums ir būtiskākais. Ja runa ir par grantiem, neizlietotā nauda paliek ES — valsts to nesaņem. Ja runa ir par aizdevumiem, parāds paliek arī tad, ja projekts nav pabeigts (European Parliament). Abos gadījumos bērnudārzs, kuru neuzcēla, joprojām ir jāuzceļ. Par to kādam būs jāmaksā, un tā vairs nebūs Brisele.

Itālijā slogs vissmagāk krīt uz nabadzīgākajām dienvidu pašvaldībām, kur vietējai pārvaldei bija vismazāk jaudas vadīt sarežģītus ES iepirkumus. ANM tika veidots tā, lai atalgotu valstis, kuras spēj publiskos projektus pabeigt laikā. Neizdošanās izmaksas paliek kopienām, kurām šīs investīcijas bija vajadzīgas visvairāk.