Itālijas parāda procentu maksājumi pieaugs par 30 mljrd. €

Itālija 2029. gadā procentu maksājumos par valsts parādu tērēšot 117,2 mljrd. €, salīdzinot ar 87,2 mljrd. € 2025. gadā. Pieaugums būs 30 mljrd. €, liecina Il Fatto Quotidiano vēstītais par fiskālo plānu, ko valdība 2. oktobrī nosūtīja parlamentam (Il Fatto Quotidiano). Tie ir laikraksta atreferēti prognožu dati; oficiālajā tabulā tos neesam pārbaudījuši, tāpēc skaitļi aiz komata var mainīties. Svarīgs ir virziens: tas nosaka robežas 2027. gada budžetam, ko finanšu ministram Džankarlo Džordžeti tagad jāizstrādā.

Plāns ir ietvars ar vairāku gadu ieņēmumu, izdevumu un procentu maksājumu prognozēm. Vēlāks budžeta likums nosaka, kam naudu patiešām tērēs (AGI). Kad valdība plānu apstiprināja, Džordžeti to raksturoja kā piesardzīgu rīcību sarežģītākos apstākļos (To Brief).

Kāpēc vecais parāds procentu rēķinu palielina lēni, bet stabili

Valsts procentu izdevumus vairāk nosaka tās parāda vēsture nekā šābrīža finanšu tirgus. Ja investori pieprasa lielāku ienesīgumu (atdevi, ko tie vēlas saņemt, pērkot obligāciju), Itālijas jau emitētajām obligācijām ar fiksētu procentu likmi maksājumi nemainās: likme noteikta to pārdošanas brīdī.

Lielākas izmaksas rodas, kad Valsts kase pārfinansē dzēšanai pienākušās obligācijas vai aizņemas, lai segtu jaunu deficītu. Šo procesu sauc par refinansēšanu. Itālijas parāda vidējais atlikušais termiņš 2025. gada beigās bija 7,9 gadi, norāda Parlamentārā budžeta birojs, Itālijas neatkarīgā fiskālās uzraudzības iestāde (UPB). Tātad katru gadu daļu lētā vecā parāda aizstāj jauns aizņēmums ar attiecīgajā gadā spēkā esošo likmi.

Jaunās likmes kāpj līdz ar aizņemšanās izmaksām visā eirozonā. Bāzes punkts ir procentpunkta simtdaļa. ECB (Eiropas Centrālā banka, kas nosaka procentlikmes eirozonā) savā sestajā 2026. gada Ekonomikas biļetenā aptuveni 37 bāzes punktus no aptuveni 45 bāzes punktu kāpuma eirozonas desmit gadu obligāciju ienesīgumā skaidroja ar mainītām gaidām par ECB nākotnes likmēm; atšķirības starp valstu aizņemšanās izmaksām kopumā saglabājās stabilas (ECB). Tāpēc Itālijai jāmaksā vairāk, jo aizņemties kļuvis dārgāk visā eirozonā, nevis tāpēc, ka investori būtu īpaši vērsušies pret to.

Parāda attiecība pret IKP sarūk, bet procentu rēķins aug

Prognozēts, ka Itālijas valsts parāda attiecība pret IKP 2027. gadā sasniegs augstāko līmeni — aptuveni 138,5 % — un līdz 2029. gadam saruks līdz aptuveni 136,6 % (Agenparl, Il Mattino). Attiecība samazinās, jo IKP tekošajās cenās, neatskaitot inflācijas ietekmi, aug straujāk nekā parāds.

Mazāka attiecība pati par sevi nesamazina summu, kas jāmaksā obligāciju turētājiem. Procentu izdevumi šajos pašos gados pieaugs no 3,8 % līdz 4,6 % no IKP (Il Fatto Quotidiano). Arvien lielāka nacionālā ienākuma daļa nonāks pie aizdevējiem, un šo naudu nevarēs novirzīt pensijām, slimnīcām vai skolām.

Ko nozīmētu papildu aizņēmums

Atsevišķi no šī ietvara valdība lūdza parlamentam atļauju aizņemties, pārsniedzot izdevumu limitu, par ko Itālija vienojusies ar ES fiskālo noteikumu ietvaros. Papildu aizņēmums segtu enerģētikas un aizsardzības izdevumus 2027. un 2028. gadā; tā kopējā summa būtu aptuveni 29 mljrd. € (AGI, Agenparl).

Publikācijā nav norādīts, vai procentu maksājumu prognozē jau ieskaitīts šis aizņēmums. Jaunu obligāciju procentu likmi noteiks to pārdošanas brīdī, un procenti būs jāmaksā tik ilgi, kamēr obligācijas paliks apgrozībā.

Vēl nav zināms, kurš no šiem tēriņiem iegūs. Eiropas Komisijas norādes iesaka enerģētikas izdevumiem paredzēto atkāpi izmantot ēku atjaunošanai un energoefektivitātei, nevis rēķinu kompensācijām vai degvielas nodokļa samazināšanai (Eiropas Komisija). Ja Roma šīm norādēm sekos, vairāk iegūs mājokļu īpašnieki, kuri var atļauties renovāciju, un uzņēmumi, kas veic šos darbus, bet īrnieki — mazāk. Tas izriet no Komisijas norādēm, nevis no jau pieņemta naudas sadalījuma.

Apstiprināšanai vajadzīgs augsts balsu slieksnis. Itālijas Konstitūcijas 81. pants ārkārtas apstākļos prasa absolūtu balsu vairākumu abās parlamenta palātās, lai valdība varētu aizņemties ārpus plāna (Itālijas Senāts). Parlaments par to balsošot 13. oktobrī (Corriere della Sera).

Publicētā prognoze rāda, ka Itālijas gada procentu maksājumi līdz 2029. gadam pieaugs, kamēr parāda attiecība pret ekonomiku saruks. Abas tendences izriet no pirms daudziem gadiem noteikta parāda pārfinansēšanas grafika un eirozonas procentlikmēm; Roma nekontrolē ne vienu, ne otru. Skaitļi vēl jāpārbauda oficiālajā tabulā. Pirms balsojuma Valsts kasei deputātiem skaidri jāatbild: vai procentu maksājumu prognozē jau ieskaitīts aizņēmums, kura atļauju valdība lūdz?