Itālijas vēlēšanu bonuss var nenodrošināt vairākumu Senātā

Itālijas Deputātu palāta 8. oktobrī galīgajā balsojumā apstiprināja Džordžas Meloni vēlēšanu reformu — par to nobalsoja 227 deputāti, pret — 164. Balsojums bija aizklāts (Deputātu palātas oficiālais balsojums, AGI). Likums palielina koalīciju vadītāju ietekmi uz to, kuri kandidāti iekļūst parlamentā. Tā galvenais solījums ir mandātu bonuss, kam būtu jānodrošina stabila valdība, taču pašas parlamenta tehniskajā ziņojumā aprēķinātajā piemērā uzvarētājam, kas tikko sasniedz noteikto slieksni, trūkst viena mandāta līdz vairākumam Senātā (Deputātu palātas un Senāta oficiālais ziņojums).

Meloni apgalvo, ka vēlētāji turpmāk izvēlēsies partiju, koalīciju, programmu, izvirzīto premjerministra amata kandidātu un savu parlamenta deputātu (AGI). Opozīcijas līderi Elija Šleina un Džuzepe Konte to sauc par noteikumu pārrakstīšanu par labu valdībai pirms nākamajām vēlēšanām. Opozīcijas deputāti solījuši likumu apstrīdēt (AP).

Bonuss var nenodrošināt vairākumu

Likums atceļ Itālijas jaukto vēlēšanu sistēmu, kurā apvienoja partiju sarakstus un vēlēšanas vienmandāta apgabalos. Tās vietā mandātus sadalīs proporcionāli balsu skaitam, bet uzvarētājam piešķirs bonusu (Reuters, pārpublicējis Internazionale). Lai to saņemtu, partijai vai koalīcijai jāiegūst vismaz 42 % derīgo balsu (Deputātu palātas un Senāta oficiālais ziņojums).

Ar balsu slieksni vien nepietiek. Tai pašai partijai vai koalīcijai jāiegūst visvairāk balsu gan Deputātu palātas, gan Senāta vēlēšanās. Ja tas neizdodas kaut vienā palātā, bonusu nepiešķir nevienā; atkārtota balsojuma nav (De Standaard). Senāta nosacījums ir būtisks, jo Itālijas valdībai nepieciešams abu palātu atbalsts, lai tā varētu sākt darbu un pieņemt likumus.

Bonuss paredzēts 70 vietām Deputātu palātā un 35 vietām Senātā, nepārsniedzot noteikto kopējo mandātu skaitu — attiecīgi 400 un 200 (Deputātu palātas un Senāta oficiālais ziņojums). Parlamenta sastāvs nepalielināsies: katrs bonusa mandāts ir mandāts, ko citādi iegūtu kāda cita partija.

Tieši šeit vājinās solījums nodrošināt stabilitāti. Parlamenta ziņojumā minētajā vienkāršotajā piemērā bloks, kas knapi sasniedz balsu slieksni, uzvar Deputātu palātas vēlēšanās, bet paliek bez vairākuma Senātā. Tas iegūst 202 no 400 deputātu vietām, bet tikai 100 no 200 senatoru vietām — par vienu mazāk nekā vairākumam nepieciešamās 101 (Deputātu palātas un Senāta oficiālais ziņojums). Reālo sadalījumu varētu mainīt noapaļošana, balsu sadalījums pa reģioniem un balsis par partijām, kas neiegūst nevienu vietu.

Visvairāk iegūst koalīciju vadītāji

Noteiktāks ieguvums ir tiem, kas veido koalīcijas. Par koalīcijas sabiedroto sarakstiem, kas paliek zem 3 % sliekšņa, nodotās balsis joprojām ieskaita koalīcijas 42 % aprēķinā, lai gan šie mazie saraksti parasti neiegūst parastos mandātus (Reuters, pārpublicējis Internazionale). Tāpēc koalīcijām ir vērts piesaistīt arī mazus sabiedrotos, pat ja tiem pašiem izredzes iegūt vietas ir niecīgas.

Bonusa mandātus piešķir kandidātiem no noteikta saraksta, ko koalīciju sarunu vedēji izveido pirms vēlēšanu dienas (De Morgen). Vēlētāji šo sarakstu nevar pārkārtot. Tādējādi balsojums par koalīciju ievēl tās vadītāju izraudzītos kandidātus, nevis tos, kurus vēlētāji sarakstā būtu gribējuši redzēt augstāk.

Ārvalstu presē izcelts aspekts, ko abas politiskās nometnes mēdz atstāt ēnā: De Standaard citēja politologu Džovanni Orsinu, kurš norādīja, ka bonusu varētu iegūt arī vienota opozīcija (De Standaard). Noteikumi atalgo to, kurš izveido plašāku aliansi. Tam ir nozīme arī ārpus Romas, jo uzvarētāja koalīcija noteiks, kas pārstāvēs Itāliju sarunās starp ES valdībām.

Kas vēl jānotiek

Likums nevarēs noteikt vēlēšanu kārtību, kamēr prezidents to nebūs oficiāli parakstījis un publicējis (Itālijas Konstitūcijas 73. pants). Konstitucionālā tiesa par to vēl nav lēmusi. Iepriekš tiesa atcēla mandātu bonusu, kam nebija noteikts minimālais balsu slieksnis, bet 2017. gadā atzina par pieļaujamu 40 % slieksni (Konstitucionālās tiesas spriedums Nr. 35/2017).

Opozīcijas solītajai apstrīdēšanai ir procesuāls šķērslis: partijas pašas nevar vērsties tiesā ar prasību par likumu. Vispirms jautājums jānodod Konstitucionālajai tiesai tiesnesim, kurš izskata konkrētu lietu. Tāpēc likuma pārskatīšana būs atkarīga no tā, vai strīds nonāks Itālijas tiesā.

Parlamenta piemērā bonuss nodrošina vairākumu Deputātu palātā, bet ne Senātā, tāpēc tas nevar garantēt Meloni solīto stabilitāti. Toties noteikti ir tas, ka koalīciju vadītāji, nevis vēlētāji, izraudzīsies kandidātus, kuri ieņems bonusa mandātus.