Itālijas pensiju un parāda procentu rēķins aug

Itālijas pensiju un valsts parāda procentu izdevumi nākamgad kopumā pieaugs par 21,54 mljrd. €, vēl pirms valdība būs sagatavojusi kaut vienu jaunu budžeta pasākumu (Repubblica, Il Fatto Quotidiano). Abus kāpumu virza cenu izmaiņas un iepriekšējie aizņēmumi. Pārējais 2027. gada budžets — no nodokļu samazinājumiem līdz atbalstam ģimenēm — būs jāveido ap šīm saistībām.

Divi izdevumu posteņi, kas aug paši no sevis

Skaitļi ņemti no daudzgadu fiskālā plāna, ko Ministru kabinets apstiprināja 2026. gada 2. oktobrī. Tas iezīmē nākamā budžeta likuma ietvaru, taču pats par sevi izdevumus nerada (ANSA). Līdz šim publiskotie skaitļi balstās vairākos savstarpēji saskanīgos mediju ziņojumos; tos vēl nav iespējams pārbaudīt ministrijas tabulā, pārskatot katru pozīciju. Iepriekš rakstījām, ka plāns paredz procentu izdevumu kāpumu vēl vairākus gadus (To Brief).

Valsts parāda procentu maksājumi, prognozē, pieaugs no 96,9 mljrd. € līdz 103,7 mljrd. € (Il Fatto Quotidiano). Šīs izmaksas mainās pakāpeniski. Jau pārdotās obligācijas ar fiksētu procentu likmi turpina nest emisijas brīdī noteiktos procentu maksājumus, tāpēc augstāka likme valsts izdevumus palielina tikai tad, kad Valsts kase aizņemas no jauna vai pārfinansē dzēšanai pienākušu obligāciju.

2025. gada beigās Itālijas valsts parāda vidējais atlikušais termiņš bija 7,9 gadi, liecina Parlamenta budžeta biroja dati. Plānā daļa nākamā gada kāpuma skaidrota ar inflāciju, bet turpmāko gadu kāpums — ar augstāku obligāciju ienesīgumu, ko investori pieprasa, aizdodot valstij (AGI).

Obligāciju ienesīgumu daļēji nosaka norises visā eirozonā. Eiropas Centrālās bankas (ECB) šogad publicētā analīze liecina, ka lielāko daļu eirozonas desmit gadu obligāciju ienesīguma kāpuma izraisīja tirgus dalībnieku mainītās gaidas par turpmākajām ECB procentlikmēm (ECB). Šis secinājums attiecas uz eirozonu kopumā, nevis tikai Itāliju. Taču tas parāda: ja gaidas par procentlikmēm mainās visā eirozonā, valstij, kurai jārefinansē lielāks parāds, jāmaksā vairāk eiro.

Pensiju indeksācijai ir cits princips. Pensijas palielina atbilstoši cenu izmaiņām, un katrs palielinājums kļūst par pamatu nākamajiem maksājumiem. Pensijas summai līdz četrkāršam minimālās pensijas apmēram piemēro pilnu cenu pieauguma kompensāciju, bet summai virs šīs robežas — mazāku (Il Messaggero). Mazāku pensiju gadījumā inflācijas indeksācijas pilnās izmaksas sedz budžets. Lielāku pensiju saņēmēji daļu inflācijas izjūt paši, jo viņu naudas pirktspēja sarūk.

Valsts grāmatvedības birojs nākamgad cenu indeksācijai paredzot vairāk nekā 10 mljrd. €, pieņemot, ka provizoriskā inflācija būs 2,9 % (Il Messaggero). Kopējie izdevumi pensijām, prognozē, pieaugs no 351,8 mljrd. € līdz 366,54 mljrd. € (Repubblica). Šie skaitļi atbild uz dažādiem jautājumiem. Pirmais rāda, cik izmaksās jau piešķirto pensiju palielināšana atbilstoši cenām. Otrajā ietilpst arī pensionāru skaita izmaiņas, no jauna piešķirtās pensijas un pensionēšanās paradumi; publiskotajos datos nav atsevišķi norādīts, cik lielu daļu kāpuma veido inflācija un cik — šie pārējie faktori.

Papildu aizņēmums ar nosacījumiem

Ministru kabinets arī lūdza atļauju 2027. un 2028. gadā aizņemties aptuveni 14 mljrd. € gadā virs izdevumu trajektorijas, par kuru Itālija vienojusies ar ES (Teleborsa, Primapagina News). Finanšu ministrs Džankarlo Džordžeti plānu sarežģītajos apstākļos nosauca par piesardzīgu (AGI). Papildu aizņemšanās iespēja sadalīta vienādi: 0,3 % no IKP — enerģētikai un tikpat — aizsardzībai (Teleborsa). IKP ir valstī gada laikā saražoto preču un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība.

Lūgumam abās parlamenta palātās jāsaņem absolūtais balsu vairākums (Senāts). Balsojums gaidāms 2026. gada 13. oktobrī, bet budžeta likumprojektu paredzēts iesniegt ap 2026. gada 20. oktobri (Corriere).

Enerģētikai paredzētajai aizņemšanās daļai ir nosacījumi. Eiropas Komisijas vadlīnijās par atbalstāmiem izdevumiem atzīti tikai ieguldījumi, piemēram, ēku renovācija un energoefektivitātes uzlabošana, bet ne atlaides mājsaimniecību enerģijas rēķiniem (Eiropas Komisija). Lai kuriem izdevumiem ES noteikumi piešķirtu izņēmumu, papildu aizņēmums un tā procentu maksājumi tik un tā paliek Itālijas budžeta saistības.

Aizņemšanās paredzēta atbilstošiem enerģētikas un aizsardzības tēriņiem, tāpēc tā nav iecerēta pensiju vai procentu maksājumu segšanai. Tomēr tas nenozīmē, ka pārējais budžets jau ir sadalīts: valdība joprojām var samazināt citus izdevumus, palielināt ieņēmumus vai pārdalīt līdzekļus starp pozīcijām. Abu minēto izdevumu kāpums nav budžeta deficīta prognoze. Tas parāda, kādas saistības jāņem vērā vēl pirms valdība izdara politiskas izvēles. Kad budžeta likumprojekts ap 2026. gada 20. oktobri nonāks parlamentā, finanšu ministram būs jāparāda, cik daudz līdzekļu vēl atliek nodokļu samazinājumiem un atbalstam ģimenēm (Corriere).