Itālija prasa €29 miljardus aizņēmumiem

Itālijas valdība vēlas atļauju 2027. un 2028. gadā aizņemties līdz aptuveni 29 mljrd. € vairāk, nekā pieļauj saskaņotais budžeta izdevumu plāns. Nauda paredzēta aizsardzības un enerģētikas projektiem (Teleborsa, ANSA). Pagaidām nauda nav iztērēta. Iecere jāapstiprina gan parlamentam, gan ES finanšu ministriem. Arī pēc tam Roma aizņemtos katru eiro un maksātu par to procentus.

2. oktobrī valdība lūdza papildu aizņemšanās iespēju enerģētikai 0,3 % apmērā no IKP un tikpat aizsardzībai katrā no abiem gadiem. Kopā tie būtu aptuveni 14 mljrd. € gadā (AGI). Finanšu ministrs Džankarlo Džordžeti sākotnēji bija iecerējis aptuveni 36 mljrd. € (Teleborsa).

Samazināts tika tikai aizsardzībai paredzētais apjoms. Džordžeti sākotnējā plānā 2028. gadā aizsardzībai bija paredzēta papildu aizņemšanās iespēja 0,6 % apmērā no IKP; tagad valdība prasa pusi no tā — 0,3 % jeb aptuveni par 7 mljrd. € mazāk (Primapagina News). Džordžeti ieceri raksturoja kā piesardzīgu atbildi uz sarežģīto ekonomisko un starptautisko situāciju (AGI). Publiskotajos dokumentos nav paskaidrots, vai izvēli noteica koalīcijas apsvērumi, aizņemšanās izmaksas vai Briseles nostāja. Lēmums sasaucas ar Romas augustā pieņemto ieceri pieprasīt mazāku summu, nekā Itālijai pienāktos no ES aizsardzības aizdevumiem (To Brief).

Kā papildu aizņēmumi ietekmē valsts parādu

Itālijas valsts parādu izsaka procentos no IKP, kas aprēķināts attiecīgā gada eiro vērtībā. Tāpēc parāda attiecību ietekmē ekonomikas izaugsme kopā ar inflāciju, procentu maksājumi un ikgadējais deficīts — starpība starp valsts izdevumiem un ieņēmumiem. Valdības prognozēs reālā izaugsme, proti, pieaugums pēc inflācijas atskaitīšanas, ir pieticīga: 1 % 2026. gadā un 0,8 % 2027. gadā (La Repubblica, ANSA).

Tik lēnā izaugsmē IKP pieaugums var atpalikt no parāda kāpuma. Presē publicētās prognozes par parāda attiecības augstāko punktu nedaudz atšķiras, un oficiālās tabulas vēl nav publicētas. Vienā publikācijā 2027. gadam minēti 138,4 % no IKP (Sky TG24).

Kam jāapstiprina iecere

Itālijas konstitūcija ārkārtas apstākļos ļauj valdībai aizņemties virs ierastajiem mērķiem tikai ar absolūtā vairākuma atbalstu abās parlamenta palātās (Senato). Parlaments un Brisele lēmumu pieņem atsevišķi. ES noteikumi ļauj valstij uz laiku pārsniegt saskaņoto izdevumu plānu, taču tam vajadzīgs ES finanšu ministru apstiprinājums Eiropas Komisijas ieteikumam (EUR-Lex).

Šis apstiprinājums ietekmē Itālijas vērtējumu. Valsts joprojām ir ES pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrā, jo 2025. gadā deficīts sasniedza 3,1 % no IKP (Pagella Politica). Savā prezentācijā Džordžeti 2027. gada deficītu lēsa 3,5 % apmērā (Adnkronos).

Džordžeti uzskata, ka, ja Brisele no deficīta aprēķina izslēgtu 0,6 procentpunktus, kas atbilst atļautajiem aizsardzības un enerģētikas izdevumiem, tās vērtētais deficīts būtu zem 3 % (La Repubblica). Tas mainītu Itālijas vērtējumu pēc ES noteikumiem, bet ne budžeta uzskaiti. Reģistrētais deficīts paliktu nemainīgs, un aizņēmums un procentu maksājumi tik un tā gultos uz valsts kasi.

Enerģētikas finansējums paredzēts ēku atjaunošanai

Eiropas Komisijas vadlīnijas ierobežo šo līdzekļu izmantojumu: tos drīkst tērēt energoapgādes noturībai un pārkārtošanai, piemēram, ēku atjaunošanai un energoefektivitātes uzlabošanai. Noteikumi neļauj šo naudu izmantot degvielas nodokļu samazināšanai, fiksētu cenu noteikšanai vai tiešai enerģijas rēķinu kompensēšanai (Build Up).

Valdība vēl nav atklājusi, kam nauda pienāksies. Spriežot pēc vadlīnijām, pirmie ieguvēji, visticamāk, būšot tie, kas spēj īstenot uzlabojumus: īpašumu īpašnieki, viņu nolīgtie būvuzņēmēji un firmas, kuras var ieguldīt aprīkojumā. Īrniekiem un mājsaimniecībām, kam būs grūti samaksāt šīs ziemas rēķinus, vajadzētu atsevišķu atbalstu, kas jāfinansē pēc parastajiem noteikumiem.

Budžeta likumprojektu, kurā noteikti konkrētie nodokļi un izdevumi, gaida ap 20.10.2026. (Corriere della Sera). Tas parādīs, kā Roma sadalīs enerģētikai paredzēto aizņemšanās iespēju starp mājokļiem, uzņēmumiem un sabiedriskajām ēkām.

Ja Brisele piekritīs, Itālija iegūs atļauju tērēt, nevis finansējumu. Par siltināšanu vai jaunām iekārtām, ko valdība finansēs, būs jāmaksā ar aizņemtiem eiro, bet procentus segs Itālijas nodokļu maksātāji. Šī enerģētikas programma nevarēs samazināt mājsaimniecību rēķinus jau šajā ziemā.