Itālija kavē €14.9 billion aizsardzības aizdevumu

Itālija grib īstenot lielāko sauszemes spēku pārbūvi pēdējās paaudzes laikā: jaunu galveno kaujas tanku, aptuveni 1 050 bruņumašīnu 16 variantos un pilnīgi jaunu bruņoto brigādi. Kopuzņēmums jau ir izveidots. Koncepcijas demonstrators ir parādīts. Politiskā griba ir deklarēta. Trūkst trīs lietu: parakstīta līguma, apstiprināta finansējuma un piegāžu grafika. Tankus šobrīd bremzē nevis rūpniecība, bet budžeta procedūras.

ES izveidoja instrumentu tieši šādu kavēšanos mazināšanai. SAFE jeb Security Action for Europe ir 150 miljardu eiro aizsardzības aizdevumu mehānisms: ES aizņemas centralizēti un tālāk aizdod dalībvalstīm apstiprinātiem militāriem iepirkumiem (Eiropas Komisija). Lietuva 29. jūnijā saņēma pirmo 956,3 miljonu eiro maksājumu, parādot, ka mehānisms strādā, ja valdība rīkojas ātri (Eiropas Komisija). Itālija, kurai varētu būt pieejami ap 14,9 miljardiem eiro, aizdevuma līgumu vēl nav parakstījusi (Quotidiano.net). Instruments, kam bija jāpaātrina Eiropas pārapbruņošana, Romai var dot arī iemeslu gaidīt.

Kas Romā patiesībā var atbloķēt tankus

Rūpnieciskā puse izskatās gatava. „Leonardo” un „Rheinmetall” ir izveidojuši 50:50 kopuzņēmumu, paredzot, ka 60 % ražošanas notiks Itālijā (Leonardo). Specializētie aizsardzības mediji A2CS programmas vērtību lēš ap 16 miljardiem eiro (Army Recognition). Vācijas aizsardzības izdevums raksta, ka Itālijai pielāgotais, no „Panther” atvasinātais tanks pagaidām ir „koncepcijas demonstrators un pirmais piedāvājums”; klienta izvērtējums un attīstības pasūtījumi vēl tikai sekos (ESuT).

Taču Itālijas Aizsardzības ministrija viena pati neko nopirkt nevar. Itālijas sistēmā aizņemšanās pilnvaras kontrolē Finanšu ministrija un parlaments. Aizsardzības ministrija var prasīt 1 050 transportlīdzekļus, bet tā nevar pati radīt budžeta segumu vai parāda pilnvarojumu to apmaksai. Itālijas mediji šo apraksta kā galveno strīda punktu: vai papildu aizsardzības tēriņiem vajadzīgs jauns parlamenta mandāts un vai SAFE aizņēmums ir lētāks vai politiski vieglāk aizstāvams nekā parasts valsts parāds (Quotidiano.net). Kamēr šie jautājumi nav atrisināti, kopuzņēmumam jāgaida.

Termiņš nav juridisks, bet tas ir reāls

Brisele ir devusi signālu, ka Itālijai nav stingra juridiska termiņa līguma parakstīšanai. Praktiskais spiediens ir citur: neizmantotie SAFE resursi līdz 2026. gada beigām jāpārdala. Kavēšanās tāpēc maksā konkrētu naudu. Ja Roma gaidīs pārāk ilgi, līdzekļi aizies valstīm, kas rīkojās pirmās (Adnkronos).

Pārdales risks ir svarīgs ne tikai Itālijai. Francijai ir iemesls uzmanīgi vērot procesu. Itālijas programma, kas balstīta uz „Rheinmetall” platformām, var palīdzēt ar Vāciju saistītajām sauszemes sistēmām kļūt par Eiropas noklusējuma izvēli bruņumašīnu tirgū. Parīze šādu pārbīdi labprāt ierobežotu. SAFE nosacījumi paredz kopīgus iepirkumus un ierobežojumus ārpus ES ražotām komponentēm (Eiropas Komisija), taču tie neliedz finansējumam nostiprināt vienas valsts industriālās pozīcijas uz citas rēķina.

Plašāks konteksts rāda to pašu problēmu. Polijas aizsardzības aprindās Itālijas kavēšanās netiek uztverta kā tiešs drauds austrumu flangam, bet kā vēl viens tests tam, vai Eiropas solījumi par smagajiem spēkiem līdz 2027. gadam būs ticami (Radar RP). Vācijas pastāvīgā brigāde Lietuvā, kurai līdz 2027. gada beigām vajadzētu sasniegt aptuveni 5 000 karavīru ar tankiem un mehanizēto kājnieku vienībām, ir redzamākais tuvākais mērauklas punkts tam, vai NATO pēc 2022. gada dotie solījumi austrumu flangam tiek pildīti (Euronews PL, Atlantic Council).

Eiropas pārapbruņošanās šobrīd ātrāk ražo paziņojumus, finansēšanas konstrukcijas un uzņēmumu alianses nekā kaujas gatavus bruņotos transportlīdzekļus. Itālijas gadījums precīzi parāda iemeslu: nauda var būt pieejama, rūpniecība var būt gatava, alianse var prasīt rezultātu, bet process nekustas, kamēr Finanšu ministrija nepiekrīt aizņemties un parlaments nepiekrīt tērēt.

Argumentu atrisinātu dati, kuru joprojām nav: Itālijas konkrētais NATO spēju mērķis, tās vienības gatavības statuss, kuru A2CS programmai jāaprīko, un līguma parakstīšanas grafiks. Bez tiem šis stāsts paliek plaisā starp ātrumu, ko Eiropa drošības politikā piesauc, un ātrumu, ko pieļauj tās fiskālās institūcijas.