Itālija iesūdz Austriju Brennera strīdā

Itālija vēršas ES Tiesā pret Austriju par kravu pārvadājumu ierobežojumiem Brennera pārejā, kas ir noslogotākais Alpu kravas auto šķērsojums Eiropā. Lieta balstās uz Līguma par ES darbību 259. pantu — reti izmantotu normu, kas ļauj vienai dalībvalstij otru tieši iesūdzēt Tiesā. Kā tiekot ziņots, ģenerāladvokāta secinājumi gaidāmi šonedēļ, bet saistošs spriedums — rudenī.

Strīda kodols ir sadursme starp ES pamatnoteikumu par brīvu preču apriti pāri robežām (LESD 34. pants) un Tiroles mēģinājumu pasargāt iedzīvotājus no piesārņojuma un trokšņa, ko ik gadu rada miljoniem kravas auto. Itālijas Satiksmes ministrija apgalvo, ka ierobežojumi kopumā uzliek pārāk smagu slogu vienam no ES galvenajiem kravu koridoriem. Eiropas Komisija par Itālijas vēršanos Tiesā informēja 2024. gadā.

Itālija neapstrīd vienu konkrētu aizliegumu. Tirole uztur savstarpēji saistītu sistēmu: nakts un nedēļas nogales braukšanas aizliegumus smagajiem transportlīdzekļiem, ierobežojumus kravu veidiem un kontrolētu kravas auto laišanu pāri Kufšteinas robežpunktā, kas ir galvenā iebraukšanas vieta no Bavārijas (Tiroles valdība). Autopārvadājumu uzņēmumi, kuru intereses ir Itālijas prasības pamatā, atbalsta tiesvedību, jo ierobežojumu kombinācija rada grūti prognozējamas kavēšanās maršrutā, kuru tiem nav viegli apbraukt.

Tiroles veselības arguments ir pamatots

Austrijas pretarguments nav formāls aizbildinājums. Tikai Insbrukā vien aptuveni 40 000 cilvēku cieš no smaga satiksmes trokšņa, un 6 228 dzīvo virs līmeņa, ko saista ar kaitējumu veselībai, liecina vietējie mediji. ES līgumi šādu aizsardzību pieļauj: LESD 36. pants ļauj ierobežot tirdzniecību veselības un vides apsvērumu dēļ, bet LESD 191. pants uzliek ES pienākumu nodrošināt augstu vides aizsardzības līmeni.

Tirolei ir arī apbraucamo ceļu problēma. Vācijas automobiļu klubs ADAC ziņoja, ka 2025.–2026. gada ziemas sezonā ap 411 000 autovadītāju mēģinājuši apbraukt sastrēgumus caur Tiroles ciemiem. Nobrauktuvju aizliegumi, kas neļauj autovadītājiem pamest maģistrāli, ir ieviesti tieši tāpēc, lai šī plūsma nepārpludinātu mazās kopienas.

Tiesiskais tests ir samērīgums: katram ierobežojumam jābūt vērstam uz reālu veselības vai vides mērķi un tas nedrīkst pārsniegt vajadzīgo. Ģenerāladvokāta secinājumi šo līdzsvaru vērtēs pa pasākumiem, lai gan Tiesa var nonākt pie cita secinājuma.

Vācija paliek atklātā pozīcijā

Vācija izjūt sekas, jo Brennera koridors savieno Bavāriju un Ziemeļeiropu ar Itālijas industriālajiem ziemeļiem. Vācijas loģistikas uzņēmumiem Tiroles ierobežojumi nozīmē izmaksas un kavēšanos. Standarta politiskā atbilde — pārcelt kravas uz dzelzceļu — atduras pret vienkāršu faktu: infrastruktūra vēl nav gatava.

Vācijas Satiksmes ministrija apstiprinājusi, ka Brennera ziemeļu pievedlīnija, proti, dzelzceļa savienojums Bavārijā, kam jābaro Brennera bāzes tunelis, tikai nonāk parlamentārajā posmā. Plānošana ap Rozenheimu joprojām ir strīdīga (Süddeutsche Zeitung), un izmaksas var pārsniegt agrāk lēstos 8,6 mljrd. € (Merkur). Tiroles rūpnieku federācija brīdinājusi, ka dzelzceļa darbi Vācijas pievedmaršrutos līdz 2028. gadam būvniecības laikā vēl vairāk samazinās dzelzceļa jaudu. Arī autoceļu puse ir trausla: Luegas tilts uz A13 līdz 2030. gadam darbojas ar ierobežojumiem, sašaurinot caurlaidību abos virzienos.

Ko Tiesa var un nevar izdarīt

Ja Austrija zaudēs, ES Tiesa var konstatēt, ka tā pārkāpusi ES tiesības. Tā nevar uzrakstīt jaunu satiksmes plānu. Saskaņā ar LESD 260. pantu Austrijai būtu jāgroza vai jāsašaurina pasākumi, kas atzīti par neatbilstošiem. Finansiālas sankcijas sekotu tikai tad, ja Austrija spriedumu nepildītu.

Taču Itālijai labvēlīgs spriedums neatrisinātu problēmu, ko šī lieta izgaismo. Brīva preču aprite ir juridisks pienākums jau tagad. Tiroles iedzīvotāji tranzīta satiksmes veselības izmaksas nes jau tagad. Dzelzceļa alternatīva, kas ļautu šos abus faktus savienot, būs pieejama vēlāk — iespējams, daudz vēlāk. ES Tiesa var uzraudzīt samērīgumu. Tā nevar izbūvēt pievedlīnijas, noteikt ceļu kravu pārvadājumu cenu atbilstoši to patiesajām izmaksām vai izlemt, kurām kopienām jāuzņem Eiropas kravu plūsma, kamēr valdības kavē solīto infrastruktūru.

Tas ir Austrijas, Itālijas un Vācijas satiksmes ministru jautājums, kā arī Eiropas Komisijas jautājums: tā līdzfinansē tuneli, taču līdz šim nav spējusi pietiekami paātrināt sliežu ceļus, kas uz to ved.