Itālija aptur Šengenu ar Spāniju

Apmēram diennakts laikā no Marokas Seutā iekļuva 50 000 līdz 60 000 cilvēku; Tarahalas pludmalē vismaz 57 noslīka vai tika sabradāti (PBS, Boston Herald/AP). Skaitļi turpināja mainīties un joprojām ir provizoriski. Spānija iesaistīja armiju. Dažu stundu laikā Itālija paziņoja par mērķētām pārbaudēm ieceļotājiem no Spānijas (DW). Francija pastiprināja robežkontroli. Politiskā panika Eiropā izplatījās ātrāk nekā fakti, uz kuriem tā balstījās.

Seuta ir ES teritorija, bet ne Šengena ierastajā nozīmē

Robežpārkāpums bija reāls un nāvējošs. Taču Seuta ir Spānijas pilsēta Marokas ziemeļu piekrastē — ES teritorija Āfrikas kontinentā, kuras suverenitāti Maroka apstrīd. Spānijas premjerministrs Pedro Sančess krīzi raksturoja kā teritoriālās integritātes pārkāpumu (New York Times).

Nokļūšana Seutā nenozīmē nokļūšanu Eiropas pasu brīvajā telpā. ES tiesību akti paredz identitātes pārbaudes visiem, kas no Seutas vai Meliljas, otras Spānijas Ziemeļāfrikas enklāvas, dodas uz Spānijas kontinentālo daļu (EUR-Lex). Šengena — 29 valstu zona, kurā cilvēki parasti šķērso iekšējās robežas bez pasu kontroles — sākas aiz šīm pārbaudēm. Eiropas Komisija krīzes laikā apstiprināja, ka nav konstatēta tālāka pārvietošanās no Seutas uz citām dalībvalstīm (Euronews, Notimérica).

Tieši plaisa starp televīzijas kadriem un juridisko ģeogrāfiju padarīja Eiropas reakcijas tik zīmīgas.

Reakcijas apsteidza pierādījumus

Vislielāko uzmanību piesaistīja Itālijas solis. Roma to nosauca par Šengenas režīma apturēšanu ar Spāniju, pārbaudes vēršot pret ārpus ES valstu pilsoņiem, kuri ierodas pa gaisu vai jūru (Guardian). Nīderlandes mediji norādīja, ka pierādījumi par reālu tālāku pārvietošanos uz Itāliju ir vāji (NRC). Francija pastiprināja kontroli, ko tā uztur kopš 2015. gada Parīzes teroraktiem, tāpēc Parīzes reakciju grūti nošķirt no ierastās prakses (Politico).

Retorika aizgāja tālāk. Nīderlandē Gērts Vilderss pieprasīja Spānijas izslēgšanu no Šengenas. Austrijas Brīvības partija Seutu nosauca par „organizētu iebrukumu”. Šie apgalvojumi nesaskan ar Frontex datiem: nelikumīgo robežšķērsošanu skaits pie ES ārējām robežām no 2026. gada janvāra līdz jūnijam bija aptuveni 49 000, par 37 % mazāk nekā gadu iepriekš (Kurier). Seutas vilnis izolēti izskatījās milzīgs. Kopējā ES tendence nebija augšupejoša.

ES tiesības ļauj jebkurai Šengenas dalībvalstij uz laiku atjaunot kontroli pie savām robežām, ja pastāv nopietns apdraudējums sabiedriskajai kārtībai (European Commission). Taču neviena dalībvalsts nevar vienpusēji izslēgt citu no Šengenas zonas (Deutschlandfunk).

Portugāle piedāvāja skaidrāko pretpiemēru. Galēji labējā partija Chega pieprasīja nekavējoties atjaunot robežkontroli ar Spāniju (RTP). Premjerministrs Luišs Montenēgru situāciju nosauca par nopietnu, bet noraidīja Šengenas režīma apturēšanu, tā vietā izvēloties pastiprinātu sadarbību (ECO).

Marokas ietekme ir skaidra, organizēšana nav pierādīta

Vairākas valdības Seutas notikumus uztvēra kā Marokas spiedienu uz Spāniju. Maroka kontrolē kārtību pie Seutas perimetra un var piekļuvi robežai padarīt stingrāku vai vaļīgāku. Vēlāk Marokas spēki izmantoja ūdensmetējus un brīdinājuma šāvienus, lai apturētu turpmākus mēģinājumus šķērsot robežu, savukārt Marokas vēstnieks noliedza, ka Rabāta būtu devusi piekrišanu notikušajam (The Journal/AP). Spānijas amatpersonas piedāvāja citu skaidrojumu: kontrabandisti esot izmantojuši baumas par nesenu Augstākās tiesas spriedumu, kas aizliedza tūlītēju atpakaļnosūtīšanu migrantiem, kuri ierodas pa jūru (Al Jazeera).

Fakti apliecina Marokas ietekmi. Tie nepierāda, ka Rabāta šo cilvēku pieplūdumu būtu organizējusi.

Krīze prasīja cilvēku dzīvības un radīja reālu ārējās robežas ārkārtas situāciju. Tā neradīja pierādījumus par drošības apdraudējumu visai Šengenas zonai. Šī atšķirība ir būtiska, jo valdības, kas reaģēja visātrāk, Seutu traktēja kā pierādījumu sistēmai aplenkumā. Juridiskā ģeogrāfija, Eiropas Komisijas vērtējums un Frontex dati rādīja pretējo. Madride nevar padarīt Seutu pārvaldāmu bez Rabātas, bet Rabāta var noliegt atbildību, saglabājot ietekmes sviru. Cilvēki Tarahalas pludmalē samaksāja par abām šīm realitātēm.