Kaļiņingradas kodoldraudi balstās nepierādītā blokādē

Krievija rakstiskā brīdinājumā NATO esot paziņojusi, ka varētu izmantot visus ieročus, tostarp kodolieročus, ja alianse mēģinātu izolēt Kaļiņingradu — Krievijas eksklāvu starp Poliju un Lietuvu. NATO noliedz, ka būtu draudējusi šai teritorijai, un ģenerālsekretārs Marks Rute saka, ka nesaskata tūlītējus draudus sabiedroto teritorijai (Reuters). Maskava nav publiskojusi pierādījumus blokādei, no kuras, pēc tās teiktā, baidās.

Kas rakstīts notā

Brīdinājums bija ietverts neoficiālā diplomātiskā notā, ar kuru iepazinās Reuters. Saskaņā ar aģentūras vēstīto, notā kodolieroču izmantošana saistīta ar mēģinājumu izolēt eksklāvu. Tajā pieminēta arī iespēja, ka konflikta sākumā Krievija dotu triecienus sabiedroto valstu lēmumu pieņemšanas centriem (The Moscow Times/Reuters). Citētajās vietās nav nosaukta ne operācija, ne kuģi, ne termiņš.

Apgalvojums par blokādes gatavošanu izskanēja citā kanālā. Krievijas vēstniecības paziņoja, ka to rīcībā esot informācija par NATO gatavošanos izolēt Kaļiņingradu no gaisa un jūras, taču šo informāciju nepubliskoja (AP/Daily News). Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs sacīja, ka Krievijas politikas dokumenti paredz atbildi uz jebkuru blokādes mēģinājumu un ka diplomāti par to atgādinot Eiropas „karstgalvjiem” (TASS). Tā Maskava pamato savu brīdinājumu. Taču tas nav pierādījums, ka šāds plāns pastāv.

Kā atbildēja NATO

NATO pārstāve Elisona Hārta apstiprināja, ka alianse vēstuli ir saņēmusi un uz to atbildējusi (AP/Daily News). Reuters vēstīja, ka atbildē NATO sevi raksturojusi kā aizsardzības aliansi un norādījusi: nevienas tās mācības nav apdraudējušas Krievijas teritoriju (The Moscow Times/Reuters). Tas ir vienas strīda puses noliegums. Tomēr nevienā publiskā ziņojumā nav minēts lēmums par blokādi.

30. septembrī ģenerālsekretārs Marks Rute paziņoja, ka NATO teritorijai tūlītēji draudi nepastāv un ka šis vērtējums bijis tāds pats pirms trim nedēļām, trim mēnešiem un gada (Reuters). Viņš atteicās publiskot Krievijas vēstules tekstu (NATO). Tāpēc abu pušu sarakste joprojām nav publiski pieejama.

Kas tad pamudināja Krieviju sūtīt vēstuli? NATO aizdomas vedina domāt par parastām militārajām mācībām. Die Zeit, atsaucoties uz Vācijas ziņu aģentūru DPA, 29. septembrī vēstīja, ka alianse uzskata: Krievijas notu izraisījušas augusta vidū notikušās gaisa spēku mācības (Die Zeit/DPA).

Nenosaukti militārie avoti aģentūrai sacīja, ka mācības parādījušas: gadījumā, ja Krievija uzbruktu sabiedroto teritorijai, NATO varētu pārņemt kontroli pār Kaļiņingradu. Tas ir kara laika scenārijs, ko izspēlē miera laikā — viens no jautājumiem, ko parasti ietver atturēšanas plānošana. Maskava tās pašas mācības varētu uztvert kā gatavošanos izolēt eksklāvu, par ko runāts notā.

Kāpēc svarīgs ir viens neskaidrs vārds

Notā par ierosinātāju minēta „izolēšana”, taču Maskava nav paskaidrojusi, ko ar to saprot. Šī neskaidrība rada praktisku problēmu. Mācības, kurās izspēlē kara laika scenāriju, kā augusta mācībās, Krievijas vēstniecības var pasniegt kā gatavošanos blokādei. Aptuveni tā tās rīkojušās arī šajā gadījumā.

Spiediens visvairāk skar Lietuvu un Poliju — abas NATO dalībvalstis robežojas ar eksklāvu. Nosacīts kodoldrauds, kura ierosinātājs nav definēts, abu valstu valdībām var dot pamatu apsvērt, cik atklāti rīkot mācības tuvumā. Pagaidām tā ir tikai iespēja, nevis novērots rezultāts: publiskā informācija neliecina, ka pēc vēstules saņemšanas kāda sabiedrotā valsts būtu atcēlusi mācības vai pārvietojusi karaspēka vienību.

No publiski pieejamās informācijas izriet ierobežots secinājums: Krievija izteikusi nosacītu kodoldraudu saistībā ar blokādi, kuras iespējamību tā nav publiski pamatojusi, bet NATO saka, ka nesaskata tūlītējus draudus savai teritorijai. Maskavas rīcībā ir pierādījumi, kas varētu mainīt šo vērtējumu. Kamēr tās vēstniecības nepubliskos informāciju, par kuras esamību tās apgalvo, blokāde pastāv vienīgi Krievijas paziņojumos.