Kazahstāna aptur naftas eksportu

Pēc dronu triecieniem tankkuģiem pie Krievijas Novorosijskas termināļa Kazahstāna gatavojās apturēt eksportu pa Kaspijas cauruļvadu konsorcija jeb CPC cauruļvadu — savu galveno jēlnaftas ceļu uz Eiropas tirgiem. Tas parāda vāju vietu Eiropas enerģētikas pārorientācijā pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā: pārstrādes uzņēmumi Krievijas naftu aizstāja ar Kazahstānas naftu, taču tā joprojām iziet caur Krievijas teritoriju un nonāk jūrā, kur kuģiem uzbrūk abas kara puses.

Trīs triecieni un apstāšanās

Kaspijas cauruļvadu konsorcijs, daudznacionāls uzņēmums, kas galvenokārt Kazahstānas jēlnaftu nogādā līdz iekraušanas terminālim Krievijas Melnās jūras piekrastē, trīs dienās divreiz apturēja darbu. 19. jūlijā droni trāpīja diviem tankkuģiem iekraušanas laikā. CPC uz īsu brīdi darbu atsāka, bet 20. jūlijā to atkal apturēja pēc trieciena trešajam kuģim (S&P Global, BOE Report). Līdz 21. jūlijam Kazahstāna gatavojās pilnībā pārtraukt naftas sūknēšanu, jo tankkuģu kompānijas atteicās sūtīt kuģus uz šo rajonu (Bloomberg).

CPC akcionāru vidū ir KazMunayGas, Chevron, ExxonMobil un Shell, kā arī Krievijas Lukoil (CPC). Eiropas pārstrādes uzņēmumi CPC Blend markas naftu izmantojuši kā praktisku aizstājēju sankcijām pakļautajām Krievijas barelu piegādēm (EIA). Dokumentos šī nafta ir Kazahstānas izcelsmes. Ģeogrāfiski tā joprojām ir atkarīga no Krievijas. Un brīdī, kad termināļa apkārtne kļūst par dronu riska zonu, kuģu kustību faktiski nosaka nevis valdības, bet apdrošinātāji un tankkuģu operatori.

Berlīnes pārstrādes rūpnīcas problēma

Vācija parāda, kā maršruta risks pārvēršas konkrētā degvielas piegādes problēmā. PCK pārstrādes rūpnīca Švedtā, kas apgādā Berlīni, Brandenburgu un daļu Polijas rietumu, jūlijā zaudēja piekļuvi Kazahstānas jēlnaftai pa Družbas cauruļvadu. Iztrūkums veidoja aptuveni piekto daļu no pārstrādātās naftas apjoma; aizvietojoša piegāde no Dienvidamerikas noturēja jaudu izmantošanu ap 80 %, norādījusi Federālā ekonomikas ministrija (Zeit). Berlīne uzsver, ka degvielas krīzes nav.

Valdība tagad no jauna vērtē Rostokas–Švedtas cauruļvada paplašināšanu, kas ļautu pilnībā apiet Krievijas kontrolētus maršrutus. Projekts ir iestrēdzis: ES noteikumi ierobežo Berlīnes iespējas subsidēt infrastruktūru, ja ieguvējs būtu Rosneft Deutschland — Krievijai piederošs uzņēmums, kas PCK joprojām ekspluatē Vācijas valdības kontrolē (Zeit).

Risks nav tikai vienā terminālī

21. jūlijā drons trāpīja propāna tankkuģim Gas Lisbon Melnās jūras rietumu daļā, kad tas devās uz Ukrainas Donavas ostu Reni. Rumānija izglāba visus 17 apkalpes locekļus (Euronews, tagesschau). Trieciens notika Rumānijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, kur valstij ir tiesības uz resursu izmantošanu un drošības uzraudzību, bet ne pilna suverenitāte. Šī juridiskā robeža padara NATO militāru reakciju maz ticamu; ticamākais virziens ir pastiprināta novērošana un atturēšana (BBC). Bulgārija, Rumānija un Turcija jau uztur trīspusēju pretmīnu grupu, kuras uzdevumi tiek paplašināti infrastruktūras aizsardzības virzienā (Armymedia). Taču jūras patruļas neatrisina strukturālo problēmu.

Maršruta risks saasina arī politisko tirgošanos ES iekšienē. 21. sankciju pakete pret Krieviju jūlija vidū joprojām nebija saskaņota; strīdīgo jautājumu vidū bija arī Krievijas naftas cenas griesti (ANSA). ES sankcijām vajadzīga vienprātība, tāpēc jebkura valdība var aizturēt visu paketi. Grieķija, kā tiekot ziņots, bloķējusi normas, kas aizliegtu Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes pārvadājumus, lai aizsargātu savu specializēto kuģniecības nozari, lai gan starp kuģiem, kuriem uzbruka pie CPC termināļa, bija arī Grieķijas interesēm piesaistīti tankkuģi (Euronews, Newsit). Katrs šāds traucējums dod gatavu argumentu arī Ungārijas premjeram Viktoram Orbānam: pēc Telex datiem, Budapešta jūnijā nopirkusi Krievijas energoresursus 591 milj. € vērtībā, un Orbāns turpina Krievijas importu skaidrot ar nepieciešamību, lai gan pašas Ungārijas rezervju dati piegādes krīzi neuzrāda (Portfolio).

Eiropa ir nomainījusi naftas īpašnieku, bet ne maršruta ģeogrāfiju. Kamēr alternatīvi cauruļvadi un iekraušanas infrastruktūra neatrodas ārpus Melnās jūras kara zonas, plaisa starp izcelsmes etiķeti un fizisko piegādes ceļu būs Eiropas enerģētiskās drošības vājā vieta.