Kh-101 atsedza Polijas uguns slieksni

30. jūlijā plkst. 03:40 Polijas radaru operatori pamanīja neidentificētu objektu, kas virzījās uz rietumiem caur Polijas gaisa telpu. Gaisā tika pacelts F-16 iznīcinātājs. Plkst. 03:46 objekts no radaru ekrāniem bija pazudis (TVN24, RMF24). Tas jau bija nokritis pie Tarnavas-Kolonijas Ļubļinas vojevodistē. Prokuratūra vēlāk atlūzas identificēja kā Krievijā ražotu spārnoto raķeti Kh-101 (Rzeczpospolita).

Cietušo nebija. Tomēr šīs sešas minūtes kļuvušas par asāko pārbaudi problēmai, kas skar visu NATO austrumu flangu: sabiedroto sistēmas spēj laikus pamanīt ienākošu apdraudējumu, bet pārvērst šo informāciju juridiski pamatotā un taktiski drošā pavēlē šaut joprojām ir grūti pietiekami ātri.

Pavēle šaut bija atkarīga no raķetes trajektorijas

Polija jau bija paaugstinātā gatavībā. Krievijas nakts triecienu laikā pret Ukrainu Operatīvā pavēlniecība bija aktivizējusi iznīcinātājus, sauszemes pretgaisa aizsardzību, radarus un agrīnās brīdināšanas lidmašīnas (MON). Iepriekš tajā pašā naktī, ap plkst. 03:29, cits objekts bija pietuvojies robežai līdz piecu kilometru attālumam, pirms pagriezās atpakaļ uz austrumiem (Radio PiK). Sistēma jau sekoja situācijai. Gaisa telpas pārkāpums tik un tā notika.

Aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiņaks-Kamišs parlamentā sacīja, ka Polijas militāro operāciju komandierim ģenerālim Irenejušam Novakam bija pilnvaras dot pavēli raķeti notriekt, ja tās trajektorija apdraudētu apdzīvotas vietas (MON). Premjerministrs Donalds Tusks pauda to pašu nostāju: raķete tiktu iznīcināta, ja turpinātu lidot pilsētu virzienā (France 24). Tā nokrita atklātā apvidū. Šāviens netika izdarīts.

Lēmuma logs, iespējams, bija vēl šaurāks par minētajām sešām minūtēm. Kā Polijas mediji citē aizsardzības ministra vietnieku Cezariju Tomčiku, Ukrainas pilots esot vajājis raķeti, bet aptuveni 20 sekundes pirms Polijas robežas pagriezies atpakaļ. Viņš atkāpies, jo ielidošana NATO gaisa telpā ar bruņotu lidmašīnu varēja iedarbināt Polijas aizsardzības reakciju (Interia). Varšava, NATO vai Kijiva šo versiju atsevišķi nav apstiprinājušas. Ja tā ir precīza, pēdējā iespēja iznīcināt raķeti pirms tās ielidošanas Polijā pazuda dažas sekundes pirms robežas.

Rumānija mainīja likumu. Tās piloti sāka notriekt iebrucējus.

Šī nav tikai Polijas problēma. Rumānija mēnešiem ilgi savāca Krievijas dronu atlūzas pierobežas laukos, pirms tās bruņotie spēki sāka šaut uz gaisa telpas pārkāpējiem. Pavērsiens notika pēc 2025. gada februāra likuma, kas bruņotajiem spēkiem skaidri atļāva iznīcināt dronus, kuri nelikumīgi ielido Rumānijas gaisa telpā (Adevărul). Kopš tā laika Rumānijas F-16 ir pārtvēruši mērķus gan pie Melnās jūras piekrastes, gan iekšzemē (AP, Ziarul Financiar). Arī tad Rumānijas armijas komandieris atzina vienu gadījumu, kad piloti vizuāli identificējuši „Shahed” dronu, bet nevarējuši to iznīcināt. Armija nepaskaidroja, kuri nosacījumi nebija izpildīti (Bursa).

Baltijas valstis nonāk pie tā paša secinājuma. NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misija, kurā rotācijas kārtībā izvietoti sabiedroto iznīcinātāji paceļas gaisā, lai identificētu nezināmus lidaparātus virs Igaunijas, Latvijas un Lietuvas, tiek pārveidota par pilnvērtīgu pretgaisa aizsardzības misiju ar plašākiem iesaistes noteikumiem, proti, pastāvīgām instrukcijām, kas nosaka, kad piloti drīkst atklāt uguni (ERR, LRT). Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs sacīja, ka iepriekšējas atļaujas mazinātu vajadzību pirms šāviena zvanīt uz galvaspilsētām (ERR).

Vācijas analītiķis Niko Lange raidsabiedrībai ZDFheute sacīja, ka aptuveni 95 kilometru ielidojums bez pārtveršanas parādījis NATO austrumu flanga pretgaisa aizsardzības robežas (ZDFheute). NATO ģenerālsekretārs Marks Rite pārkāpumu raksturoja kā pārgalvīgas Krievijas kara sekas, un alianse sadarbībā ar Varšavu aktivizēja gaisa un sauszemes aizsardzības līdzekļus (Al Jazeera, Deutschlandfunk). Šī koordinācija sākās pēc tam, kad raķete jau bija nokritusi.

Polijas iekšējai pārbaudei jāatbild, vai noteikums šaut tikai tad, ja trajektorija apdraud pilsētas, aizsargāja civiliedzīvotājus vai arī atstāja Poliju atkarīgu no tā, kur raķete nejauši nokritīs. Rumānija līdzīgu jautājumu par droniem atrisināja, pārrakstot likumu. Baltijas valstis tagad pārraksta iesaistes noteikumus. Polijai sabiedrotajiem jāsniedz tikpat skaidra atbilde par to, kas notiek nākamajās sešās minūtēs.