Kövesi spiež uz Grieķiju par €2.6 billion

ES galvenā prokurore Laura Kodruca Keveši 22. maijā oficiāli informēja Eiropas Komisiju, ka Grieķija kavējot Eiropas Prokuratūras darbu, un pirmo reizi pret Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas politisko sabiedroto valdību piesauca ES budžeta nosacītības regulu — mehānismu, kas ļauj apturēt ES līdzekļus, ja tiesiskuma pārkāpumi apdraud Savienības finanses (EPPO, Adevărul). Līdz šim šis instruments izmantots pret valdībām, kas politiski stāvējušas pretī centriski labējai Eiropas Tautas partijai (ETP), kura dominē ES institūcijās. Grieķijas valdošā Jaunā demokrātija ir ETP dalībpartija.

Divi lēmumi, viens konflikts

Keveši vēstulē minētas divas Grieķijas rīcības, kas, viņas ieskatā, pārkāpj ES līgumos nostiprināto lojālas sadarbības pienākumu (Digi24).

Pirmā ir likumdošanas izmaiņa. Tieslietu ministrs Georgs Floridis 19. maijā parlamentā panāca grozījumu, kas ievieš paātrinātu kriminālprocesa kārtību tikai amatā esošiem deputātiem. Izmeklēšanas termiņi tiek samazināti uz pusi, bet tiesas procesam jāsākas trīs mēnešu laikā (Epiloges). Norma tika iekļauta mantojuma tiesību likumprojektā, nekonsultējoties ar Eiropas Prokuratūru — ES iestādi, kas izmeklē noziegumus pret Savienības budžetu. Floridis apgalvoja, ka grozījums tikai atjaunojot regulējumu, kas bija spēkā no 2014. līdz 2019. gadam, un nemainot Eiropas Prokuratūras pilnvaras.

Otrā ir tiesu varas lēmums. Grieķijas Augstākā tiesu padome trīs Grieķijas Eiropas Prokuratūras prokuroru pilnvaras pagarināja tikai uz diviem gadiem, lai gan pašas Eiropas Prokuratūras kolēģija 2025. gada novembrī bija noteikusi piecu gadu termiņu (Protothema).

Valdība abus soļus raksturo kā parastu iekšēju procedūru. Keveši tos vērtē kā saskaņotu šķēršļu likšanu izmeklēšanai.

Kāpēc 2,68 miljardi eiro izskaidro spriedzi

Konflikts nav abstrakts strīds par kompetencēm. Tas sakrīt ar aktīvām izmeklēšanām. Eiropas Prokuratūrai Grieķijā ir 175 aktīvas lietas, kurās iespējamais kaitējums ES budžetam tiek lēsts 2,68 miljardu eiro apmērā (EPPO). Lielākā lietu grupa saistīta ar OPEKEPE, Grieķijas lauksaimniecības maksājumu aģentūru. Prokuratūra lūgusi parlamentu atcelt imunitāti valdošās partijas deputātiem, kuri saistīti ar aizdomām par subsīdiju krāpšanu, izmantojot fiktīvas zemes deklarācijas un uzpūstus ražošanas datus.

Atsevišķi Eiropas Prokuratūra izmeklē divu migrantu nometņu — Malakasas un Sintikes — līgumus. Tie 2020. gadā piešķirti bez publiska iepirkuma, turklāt izmaksas būtiski pārsniegušas salīdzināmu, no ES līdzekļiem finansētu objektu cenas (Le Monde).

Grieķija nav vienīgā valsts, kas pretojusies Eiropas Prokuratūrai. Bulgārija atstādināja prokuroru, Slovēnija vilcināja nominācijas, Rumānijā bija politiskas iejaukšanās gadījumi. Taču Grieķija ir pirmā valsts, kur šī spriedze nonākusi līdz formālam paziņojumam par nosacītības mehānisma iedarbināšanu.

Selektīvas piemērošanas pārbaude

Budžeta nosacītības regula līdz šim pilnā apmērā iedarbināta pret Ungāriju, kur ES iesaldēja miljardiem eiro kohēzijas finansējuma (CER). Tas bija konflikts ar valdību, kas atklāti konfrontē ar Briseli. Grieķijas gadījums ir citāds: tā atrodas ETP politiskajā blokā, kas kontrolē Komisiju.

Šī robežšķirtne redzama arī Eiropas Parlamentā. Kad deputāti 2026. gada februārī pieņēma pirmo rezolūciju par tiesiskumu Grieķijā, ETP atteicās piedalīties sarunās un balsojumā. Sociāldemokrāti norādīja, ka ETP šādām rezolūcijām pievienojoties tikai „valstīs, kuras nepārvalda ETP partijas” (S&D Group).

Komisijai tagad jāizvēlas starp trim ceļiem: sākt formālu nosacītības procedūru, ierosināt maigāku pārkāpuma procedūru vai mēģināt lietu nokārtot diplomātiski. Pret politisku sabiedroto visērtākais ir trešais variants. Taču Eiropas Savienības Tiesā izskatāmā lieta C-225/24 var šo telpu sašaurināt: ja tiesa nolems, ka nosacītības lēmumi ir pilnībā pārbaudāmi tiesā, Komisijas izvēli nepamanīt Grieķijas gadījumu varētu apstrīdēt Luksemburgā (Verfassungsblog).

ES šo instrumentu izveidoja spiedienam pret pretiniekiem. Keveši tagad to pavērsusi pret sabiedroto.