United List priekšgalā ar 35.6%; koalīcija neskaidra

Pēc sestdien notikušajām vēlēšanām premjerministra Andra Kulberga vadītais Apvienotais saraksts kopīgajā vēlētāju aptaujā pie iecirkņiem saņēmis 35,6 % balsu — par vairāk nekā 24 procentpunktiem apsteidzot tuvāko konkurentu (Apollo/LETA, BNN). Šāds pārsvars Kulbergu padara par pārliecinošāko kandidātu nākamās valdības veidošanai. Taču aptauja neatbild, ar ko viņš varētu sadarboties: vairākas stundas pēc iecirkņu slēgšanas oficiālais mandātu sadalījums vēl nebija zināms.

Viena maza partija var mainīt mandātu sadalījumu

Aiz Apvienotā saraksta piecas partijas bija cieši cita pie citas: Latvija pirmajā vietā ar 11,3 % un Jaunā Vienotība ar 6,7 % iezīmēja šī diapazona robežas. Tās visas pārvarēja 5 % barjeru, kas sarakstam jāiegūst, lai saņemtu kādu no 100 Saeimas mandātiem (Delfi/LETA). Zaļo un Zemnieku savienība palika zem barjeras ar 3,7 % (Rzeczpospolita).

Šim nelielajam skaitlim var būt lielāka nozīme, nekā sākumā šķiet. Aptaujātāji izvaicāja vairāk nekā 6 500 vēlētāju, bet ap 30 % atteicās atklāt, par ko balsojuši (Apollo/LETA). Zemgalē, kur Zaļo un Zemnieku savienībai tradicionāli klājas labi, atteikumu bija vairāk.

Ja tie vēlētāji, kuri savu izvēli neatklāja, balsojuši tāpat kā reģionā ierasts, savienības faktiskais atbalsts varētu būt tuvāk 5 % slieksnim, nekā liecina aptauja. Dati neļauj noteikt, cik liela varētu būt šī atšķirība. Aptaujā nebija arī to cilvēku, kuri nobalsoja pirms sestdienas; viņu bija vairāk nekā 169 600 (LSM). Viņu balsis skaitīs, lai gan aptauja tās neaptvēra.

Balsu skaitīšana sākās ar kavēšanos. Daļa pilsoņu, kuri bija nobalsojuši iepriekš, balsoja arī vēlēšanu dienā, un derīga ir tikai katra vēlētāja pēdējā balss. Tāpēc amatpersonām vispirms elektroniskajā vēlētāju reģistrā bija jāpārbauda, vai nav dubultbalsojumu. TVNET ziņoja, ka pēc vairāku stundu kavēšanās balsu skaitīšana visā valstī esot sākusies (TVNET). Ziņās aprakstīta novēlota skaitīšanas sākšana, nevis strīds par biļeteniem. Tās neapstiprina, ka balsis jau būtu pārbaudītas un skaitīšana apstiprināta.

Partneri ir svarīgāki par procentiem

Lai Saeimā, Latvijas 100 deputātu parlamentā, būtu vairākums, vajadzīgas 51 balss. Mandātus sadala piecos vēlēšanu apgabalos pēc tam, kad 5 % barjera izslēgusi mazākos sarakstus, tāpēc aptaujas procenti nav tieši pārvēršami mandātos (BNN).

Aptauja tomēr iezīmē iespējamos partnerus. Polijas medijos tika apspriesta koalīcija, ko veidotu Apvienotais saraksts un nacionālistiskā Nacionālā apvienība, tai pievienojoties vai nu centriski labējai Jaunajai Vienotībai, vai liberālajiem Progresīvajiem (Rzeczpospolita). Abos variantos ārpusē paliktu Suverēnā vara/Jaunie latvieši. Euronews šo partiju raksturoja kā kritisku pret atbalstu Ukrainai un aizsardzības izdevumu palielināšanu (Euronews Polska).

Šie varianti pieņem, ka Zaļo un Zemnieku savienība paliks ārpus Saeimas. Ja galīgajā balsu skaitīšanā tā pārvarēs barjeru, savienība atņems mandātus visām pārējām partijām, un katrs iespējamais koalīcijas sastāvs būs jāpārrēķina. Partija, kas šovakar šķiet lieka, var izrādīties izšķiroša — vai arī notiks pretējais.

Vācijas Deutschlandfunk ziņoja, ka Kulbergs vēlēšanu vakarā neesot komentējis iespējamos partnerus (Deutschlandfunk). Viņa klusēšana liecina par nogaidošu nostāju: iespējas būs atkarīgas no skaitļiem, kuru viņam vēl nav.

Latvijas vēlēšanām sekoja no Tallinas līdz Viļņai

Latvijas kaimiņvalstīs vēlēšanu naktij sekoja cieši. Igaunijas sabiedriskais medijs ERR sacensību daļēji raksturoja kā pretstatījumu starp austrumu un rietumu skatījumu (ERR). Lietuvas LRT jau iepriekš bija prognozējusi sarežģītas sarunas par valdības veidošanu (LRT). Polijas un Vācijas mediji par vēlētāju aptaujas rezultātiem ziņoja dažu stundu laikā.

Šī uzmanība liecina par reģiona interesi, kādā virzienā dosies nākamā Latvijas valdība. Pagaidām to nav noteikusi ne koalīcijas vienošanās, ne valdības programma. Ukrainas atbalstu viskritiskāk vērtējušajai partijai nav saskaņota ceļa uz valdību, un neviens no aptaujā iezīmētajiem partneriem nav paudis gatavību mainīt savu nostāju.

Rezultātu apstiprināšana noteiks, cik plašas būs Kulberga iespējas. Ja Zaļo un Zemnieku savienība paliks zem 5 % sliekšņa, aptaujā iezīmētie koalīcijas varianti būs iespējami, un Kulbergs varēs izvēlēties starp partijām, kuru politiskais virziens kopumā ir tuvs viņa vadītajam sarakstam. Ja savienība iekļūs Saeimā, tajā būs vairāk partiju un sarunas par katru vajadzīgo mandātu kļūs sarežģītākas. Centrālās vēlēšanu komisijas galīgā rezultātu tabula parādīs, kura no šīm valdībām Latvijai būs.