Krievijas raķete trāpa siltumstacijai; brīdinājuma nav

Pēc prezidenta Volodimira Zelenska teiktā, Krievijas ballistiskā raķete 13. oktobrī ap 22:40 trāpījusi Kijivas Darnicas koģenerācijas stacijai Nr. 4. Zelenskis paziņojis, ka sabiedrotie arī šoreiz neesot brīdinājuši par raķetes palaišanu (Ukrainska Pravda, Radio Svoboda). Citi mediji viņa teikto atkārtojuši, taču neviens nav publicējis, ko raķete sabojājusi. Tuvojoties ziemai, Kijivas iedzīvotāji vēl nezina, cik lielu daļu siltumapgādes pilsēta zaudējusi.

Tajā pašā uzbrukumā cieta deviņstāvu daudzdzīvokļu ēka. BBC, atsaucoties uz Kijivas mēru Vitāliju Kļičko, ziņoja, ka bojā gājis viens cilvēks un ievainoti 13, no viņiem četri smagi (BBC). Šajā skaitā nav iekļauts atsevišķs rīta incidents, kad pārtverto mērķu atlūzas sabojāja privātmāju un ievainoja sievieti (TSN).

Kāpēc šī stacija ir svarīga

Koģenerācijas stacija vienlaikus ražo elektrību un siltumu. Tās karstais ūdens pa cauruļvadiem nonāk veselu rajonu radiatoros. Darnicas stacija apgādā ar siltumu Kijivas Dņiprovska rajonu un daļu Darnicas rajona. Kad 2026. gada februārī tai trāpīja raķete, vairāk nekā 1 000 ēku, tostarp skolas un ārstniecības iestādes, palika bez siltuma un karstā ūdens (BBC).

Nav zināms, vai šoreiz postījumi ir lielāki vai mazāki. Ne stacijas operators, ne pilsētas pašvaldība nav ziņojusi, cik daudz ražošanas jaudas zaudēts, cik mājokļu palikuši bez siltuma vai cik ilgi remonts varētu prasīt (Radio Svoboda). Kijivā tajā dienā jau bija plānoti elektroapgādes pārtraukumi, taču elektrotīkla operators Ukrenergo un uzņēmums DTEK to grafikus noteica pirms trieciena. Tāpēc tie neko nepasaka par šā uzbrukuma nodarīto kaitējumu (Suspilne).

Pamiers, ko neviens nav parakstījis

Raķete trāpīja laikā, kad izskanēja pretrunīgi paziņojumi par pamieru. Donalds Tramps 11. oktobrī izsludināja enerģētikas objektu apšaudes pārtraukšanu. Vaicāts, kāpēc ne Kijiva, ne Maskava to nav apstiprinājusi, viņš atbildēja: „Viņi piekrita, jo es pateicu, ka piekrita” (Kyiv Independent).

Zelenskis bija piedāvājis pārtraukt uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, ja Krievija saudzētu Ukrainas energotīklu. Kremlis, kā tiek ziņots, runājis tikai par kontaktu turpināšanu. Zelenskis apgalvo, ka Ukraina divas dienas neesot uzbrukusi Krievijas enerģētikas objektiem (AP).

Nav publicēts dokuments, kurā būtu noteikts pamiera sākuma laiks, uzskaitītas aptvertās stacijas vai ieroči un nosaukts, kurš pārbaudīs pārkāpumus. Kijiva triecienu sauc par vienošanās pārkāpumu, taču, lai konstatētu pārkāpumu, jābūt skaidriem nosacījumiem. Pēc Zelenska teiktā, Krievija esot trāpījusi siltumstacijai laikā, kad bija spēkā pauze, kuru Maskava publiski nebija atzinusi.

Brīdinājumi, kas nesasniedza Ukrainu

Zelenska otrā sūdzība ir par informāciju par raķešu palaišanu. Pēc pirmā trieciena 12. oktobrī Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis Jurijs Ihnats paziņoja, ka partneri neesot nodevuši datus par palaišanu un Ukrainas radari raķetes konstatējuši tikai uzbrukuma laikā (Ukrainska Pravda). Ballistiskā raķete Kijivu sasniedz dažu minūšu laikā, tāpēc Ukraina paļaujas uz sabiedrotajiem, galvenokārt ASV satelītiem, kas var pamanīt palaišanu. Reuters citēts Norvēģijas speciālists teica, ka Eiropas spējas šādu brīdinājumu sniegt no kosmosa ir daudz mazākas nekā ASV (Reuters via TimesLIVE).

Skaidrojumi ir pretrunīgi. Politico ziņoja, ka ASV pārstāvji pirmo brīdinājuma iztrūkumu skaidrojuši ar sliktiem laikapstākļiem, taču Kijiva šo versiju apšaubījusi (Politico). Ārlietu ministrs Andrijs Sibiha noliedza, ka izlūkošanas informācijas nodošana būtu vispār pārtraukta, bet Tramps uzsvēra: „Mēs viņiem palīdzam un dalāmies ar izlūkošanas informāciju” (AP). Publisku pierādījumu tam, ka kāds brīdinājumu būtu apzināti aizturējis, nav. Neviens arī nav izskaidrojis, kāpēc brīdinājumi neizdevās divus vakarus pēc kārtas.

Eiropas valdības maksā par to, lai atjaunotu raķešu sagrauto. Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs 4. oktobrī solīja Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai aptuveni 350 milj. €, kas paredzēti ģeneratoriem, apakšstacijām un remontdarbiem (Vācijas valdība). Šī nauda var palīdzēt atjaunot bojātu staciju, taču tā neaizstāj savlaicīgu informāciju par raķešu palaišanu. Eiropai nav savas gatavas satelītu sistēmas, kas šo iztrūkumu kompensētu.

Kijivas iedzīvotājiem skaidrību dotu divas atbildes. Stacijas operatoram jāsniedz ziņas par postījumiem: cik liela siltuma ražošanas jauda zaudēta un cik ilgi tā nebūs pieejama. Vašingtonai jāizskaidro Kijivai, ko tās sensori fiksēja abās naktīs un kādu informāciju nodeva tālāk.