Lagarde pieļauj agru aiziešanu no ECB

Kristīne Lagarda Francijas medijiem sacījusi, ka nevar izslēgt aiziešanu no Eiropas Centrālās bankas pirms pilnvaru termiņa beigām 2027. gada oktobrī. Viņa pieļāva iespēju Francijas prezidenta vēlēšanu debatēs uzstāties kā „Eiropas balss” (Le Figaro, CNBC). Lagarda nav atkāpusies, nav paziņojusi par kandidēšanu un nav nosaukusi datumu. Taču ECB prezidente sevi ir pietuvinājusi vienas dalībvalsts vēlēšanu politikai. Neatkarīgas ECB reputācija eirozonā nav tikai institucionāls princips — tai ir arī izmērāma ekonomiska vērtība.

Kāpēc neatkarībai ir cena

ECB ne tikai nosaka procentlikmes 20 valstīm, kas lieto eiro. Tā ietekmē arī banku, investoru un valdību gaidas par to, kur procentlikmes virzīsies tālāk. Šīs gaidas nonāk hipotekāro kredītu etalonlikmēs, uzņēmumu aizdevumu cenās un valdību aizņemšanās izmaksās jeb obligāciju ienesīgumā.

Lagarda procentlikmes nenosaka viena. Lēmumus pieņem ECB Padome, kurā ir seši Valdes locekļi un eirozonas valstu centrālo banku vadītāji (ECB). Jūnijā Padome paaugstināja noguldījumu iespējas procentlikmi — likmi, ko bankas saņem par naudas turēšanu ECB uz nakti — līdz 2,25 %. Tas bija pirmais kāpums kopš 2023. gada (ECB, Brussels Signal). Dažas dienas vēlāk ECB ikgadējā Sintras konferencē Lagarda paziņoja par atgriešanos pie „pamatiem”: galvenais instruments būs politikas procentlikmes, lēmumi tiks pieņemti no sēdes uz sēdi, un ECB mazāk solīs, kur likmes virzīsies nākotnē (ECB). Vēstījums tirgiem bija skaidrs: ECB seko datiem, nevis politikai.

Dažas dienas vēlāk izteikums par Francijas vēlēšanām radīja pretēju iespaidu. ES līgumi prasa, lai ECB un tās vadītāji neprasītu un nepieņemtu norādījumus no valdībām (EUR-Lex). Likums nav pārkāpts. Tomēr cilvēks, kura uzdevums ir skaidrot ECB neatkarību, sevi ir novietojis nacionālas politiskās cīņas tuvumā.

Tirgos satricinājuma nav, bet kanāli ir atvērti

Obligāciju tirgi pagaidām nav reaģējuši. Vācijas desmit gadu obligāciju ienesīgums 3. jūlijā bija ap 2,94 %; tas ir tirgus datu momentuzņēmums, nevis pierādījums par mierīgu dienu kopumā (Trading Economics). Starpības — papildu ienesīgums, ko investori prasa par aizdošanu riskantākām valdībām salīdzinājumā ar Vāciju — Francijai un Itālijai bija aptuveni 0,8 procentpunkti, Grieķijai ap 0,67 procentpunktiem (Financial Times). Šīs starpības atspoguļo jau pastāvošu fiskālo risku, nevis Lagardas teikto.

Tāpēc jautājums nav par to, vai viens izteikums jau ir izkustinājis cenas. Jautājums ir par vietām, kur uzticības zudums ECB neatkarībai kļūtu redzams. Tās ir tās pašas vietas, kur procentlikmju gaidas jau tagad ietekmē ikdienas izmaksas.

Spānijā mainīgās likmes hipotekārie kredīti tiek pārrēķināti pēc Euribor — starpbanku aizdevumu etalonlikmes. Jūnijā 12 mēnešu Euribor vidējā likme bija aptuveni 2,798 %, salīdzinājumā ar 2,081 % gadu iepriekš. Atkarībā no aizdevuma apmēra tas maksājumus palielina par aptuveni 500–830 € gadā (Europa Press, La Vanguardia). Grieķijā ECB lēmumi jauno uzņēmumu aizdevumu likmēs parādās aptuveni divu mēnešu laikā (Insider.gr). Šie piemēri nepierāda, ka Lagardas komentārs kaut ko jau būtu pārcenojis. Tie parāda, kur pārcenošana nonāktu.

Pēctecības problēma

Francija nav malā stāvoša valsts. Pret to ir sākta ES pārmērīga budžeta deficīta procedūra — mehānisms, ko Brisele izmanto, ja valsts pārkāpj deficīta noteikumus. Francijas aizņemšanās izmaksas ir pietuvojušās Itālijas līmenim. Vienlaikus eirozonas inflācija jūnijā saruka līdz 2,8 %, salīdzinājumā ar 3,2 % maijā (Irish Times). Ekonomiskā vide pati par sevi nav satraucoša. Risks ir institucionāls.

Publiski nav parādījies neviens iespējamā pēcteča saraksts. Neviena partija Lagardu nav nosaukusi par savu kandidāti. ECB spēj pārdzīvot prezidenta agrāku aiziešanu. Cena rastos tad, ja aiziešana izskatītos politiski saskaņota, jo katrs procentlikmju lēmums mēnešos pirms tam tiktu lasīts caur Francijas politikas prizmu. Cik ilgi robeža starp Frankfurti un Parīzi paliks neskaidra, būs atkarīgs no laika grafika, iespējamajiem vārdiem un no tā, vai tirgi šo neskaidrību sāks uzskatīt par būtisku.