Lagardas aiziešana atbrīvo trīs vietas ECB valdē

Leaders begin choosing the ECB’s next voice before naming a candidate.
Attēla kompozīcija · tobriefKristīne Lagarda 2027. gada 7. februārī atstās Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidentes amatu. Viņas pilnvaru termiņam bija jāilgst līdz 2027. gada oktobra beigām (ECB). Agrākais aiziešanas datums nozīmē, ka pēcteci izraudzīsies pašreizējie ES valstu vadītāji. Dažu mēnešu laikā atbrīvosies arī citas vietas ECB vadībā, tāpēc valdības var vienoties par savstarpēju atbalstu vairākām iecelšanām vēl pirms publiski nosaukts prezidenta amata kandidāts.
Prezidente vada ECB Padomi — tajā darbojas ECB Valdes locekļi un eirozonas valstu centrālo banku vadītāji, un tā nosaka procentlikmes eirozonā. ES līgums aizliedz valdībām dot norādījumus ECB (EUR-Lex). Tāpēc prezidente nevar viena pati noteikt procentlikmes, taču viņa vada diskusijas un palīdz Padomē veidot vairākumu.
Kas lemj un kā rit process
Pēc Lagardas paziņojuma sākusies formālā procedūra (To Brief). 29. oktobrī Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta, kurš vada ES valstu un valdību vadītāju sanāksmes, paziņoja, ka iecelšanas procedūra sākta tajā pašā dienā (ES Padome).
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs sacīja, ka valstu vadītājiem pēctecis jāizraugās līdz 2026. gada beigām (Vācijas valdība). ES līgums termiņu nenosaka (EUR-Lex), tāpēc šis datums nav saistošs pārējiem.
Vispirms rīkojas finanšu ministri. Valdības izvirza kandidātus, un eirozonas valstu finanšu ministri Eirogrupā mēģina vienoties par vienu kandidātu. Pēc tam ES Padome, kurā formāli balso dalībvalstu ministri, šo kandidātu iesaka. Grieķijas finanšu ministrs un Eirogrupas priekšsēdētājs Kiriakoss Pjerakakis apņēmies ieteikumu sagatavot iespējami drīz (Eirogrupas paziņojums).
Eiropas Parlaments uzklausa kandidātu un balso par atzinumu (Eiropas Parlaments), taču nevar iecelšanu bloķēt. Valstu vadītāji pieņem galīgo lēmumu. Tam vajadzīgs vismaz 16 no 21 eirozonas valsts atbalsts, un šīm valstīm kopā jāpārstāv 65 % iedzīvotāju (ES Padome). Tātad nevienai valstij nav veto tiesību.
Trīs vakances
Lagardas amats nav vienīgais, kas drīzumā atbrīvosies. Bloomberg ziņoja, ka Lagarda esot lūgusi valstu vadītājus sākt meklēt ECB galvenā ekonomista Filipa Leina pēcteci (Bloomberg). Leina pilnvaru termiņš beidzas 2027. gada 31. maijā (ECB). Izabellas Šnābeles vieta ECB Valdē atbrīvosies vēl agrāk — viņas pilnvaras beidzas 2027. gada 3. janvārī (ES Padome).
Divas valdības jau nosaukušas savas izvēles prezidenta amatam. Spānijas premjerministrs Pedro Sančess un opozīcijas līderis Alberto Nunjes Feihoo publiski atbalsta bijušo Spānijas Bankas vadītāju Pablo Ernandesu de Kossu (EFE). Nīderlandes valdība atbalsta bijušo centrālās bankas vadītāju Klaasu Knotu, vēstīja NRC (NRC). Neviens no šiem atbalstiem nav oficiāla kandidatūras izvirzīšana, un Eirogrupa vēl nevienu nav izraudzījusies.
Vairākas vakances vienlaikus paver iespēju vienoties par amatu paketi, savstarpēji mainot valdību atbalstu atsevišķām iecelšanām. Valsts var atbalstīt citas valsts izraudzītu prezidenta kandidātu apmaiņā pret vietu ECB Valdē. Reuters 15. septembrī, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, ziņoja, ka Francija varētu atbalstīt Knotu, ja pretī saņemtu galvenā ekonomista amatu (Reuters). Šis ziņojums tapis pirms Lagardas paziņojuma un joprojām nav apstiprināts.
Francijas vēlēšanu kalendārs piešķir pēctecības izvēlei politisku svaru. Lagarda aizies februārī, bet Francijas prezidenta vēlēšanas notiks 2027. gada 18. aprīlī un 2. maijā (Service Public). Tāpēc izvēlē piedalīsies Emanuels Makrons, nevis viņa pēctecis. Opozīcijas politiķi apsūdz Makronu politiskā manevrēšanā (20 Minutes). Publiski pieejamā informācija neliecina, ka Makrons būtu panācis šo aiziešanas datumu, un vairākuma prasība neļauj Francijai vienai pašai uzspiest savu kandidātu.
Iecelšanas procedūra ir sākusies, taču valstu vadītāji nav publiskojuši ne prezidenta amata kandidātu sarakstu, ne saistošu grafiku. Eirogrupa noteica 28. oktobri par termiņu kandidātu izvirzīšanai uz Šnābeles vietu (ES Padome). Kad ministri tiksies 9. novembrī, Pjerakakis varētu noteikt arī prezidenta amata kandidātu izvirzīšanas termiņu (ES Padome). Košta vai jebkura valdība var atklāt, kuri kandidāti oficiāli izvirzīti. Kamēr tas nav noticis, valdības var vienoties par savstarpēju atbalstu trim amatiem, neatklājot savas kārtis.
Details about this article
- Model:
- claude-opus-5-5
- Generated:
- 10/31/2026, 1:33:50 AM
- Pipeline run:
- eu_pipeline_20261031_005007
- Watermark:
- SynthID (Google's invisible watermark)
- Human review:
- None before publication