Latvija piedāvā ASV prioritāti bāzēs

Latvijas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka valsts sekretārs Airis Rikveilis ASV aizsardzības resora amatpersonai Danielam Cimmermanam piedāvājis priekšrocības Latvijas militāro bāzu un mācību poligonu izmantošanā, tostarp Sēlijas poligonā. Piedāvājuma jēga ir skaidra: ciešāk piesaistīt ASV spēkus Baltijas reģionam.

NATO austrumu flanga aizsardzība vairs nav tikai par sabiedroto vienību rotāciju. Tā arvien vairāk ir par infrastruktūru: bāzēm, kurās spēki var izvērsties, degvielu, ko tie var izmantot, ceļiem, pa kuriem pārvietoties, un vadības sakariem, kuros iekļauties. Taču publiski nav pieejams juridisks teksts, kas definētu, ko tieši nozīmē „priekšrocības” piekļuvē Latvijas militārajai infrastruktūrai. Šis trūkums ir būtiskākais jautājums.

Ko var nozīmēt „priekšrocības”

Šāds formulējums var nozīmēt pirmtiesības poligonu grafikos, ātrāku saskaņošanu ASV mācībām, garantētas izvēršanās vietas krīzes gadījumā vai atļauju glabāt ekipējumu. Tas var nozīmēt arī daudz mazāk: politisku solījumu pēc iespējas pielāgoties ASV vajadzībām, ja sabiedroto plāni pārklājas.

Latvijai jau ir līgumiskais pamats sabiedroto karavīru atrašanās iespējai tās teritorijā. Latvija ir ratificējusi NATO līgumu par bruņoto spēku statusu, kas regulē sabiedroto karavīru juridisko statusu, jurisdikciju un muitas jautājumus (likumi.lv, NATO SOFA). ASV personāls Latvijā var darboties tiesiski. Taču šis līgums nepiešķir bāzēšanās tiesības vai privileģētu piekļuvi konkrētiem objektiem. Tam vajadzīga atsevišķa divpusēja vienošanās, un tāda publiski nav redzama.

Poligonu pieejamība nav tehniska detaļa. Tā nosaka, cik ātri sabiedroto vienības var sagatavoties un izvērsties. Vienība, kas pazīst reljefu un poligona struktūru, krīzes brīdī sāk darboties ātrāk nekā spēki, kas ierodas bez iepriekšējas pieredzes. NATO Viļņas samita komunikē šī loģika bija formulēta plašāk: atturēšanai līdzās karavīru skaitam vajadzīgi uzņemšanas plāni, iepriekš izvietoti krājumi un transporta koridori (NATO Viļņas komunikē). Sēlijas poligons šajā loģikā iederas, ja piedāvātās piekļuves tiesības ir praktiski izmantojamas, nevis tikai politisks signāls.

Latvija var atvērt vārtus; NATO komandstruktūra lemj, kurš kur iederas

Piedāvājums izskan laikā, kad reģiona aizsardzības vadība tikko pārkārtota. 1. jūlijā I Vācijas un Nīderlandes korpuss, daudznacionāls NATO štābs sauszemes spēku koordinēšanai operāciju telpā, pārņēma Igaunijas un Latvijas vienību komandvadību. Tas tagad atbild par aizsardzības plānošanu, mācībām un sabiedroto papildspēku integrāciju (ERR, Militarnyi).

Tas rada divus paralēlus līmeņus. Latvija var aicināt ASV spēkus izmantot savas bāzes. Korpusa štābam jālemj, kā šie spēki iekļaujas reģionālajā aizsardzības plānā. Spēcīgāka komandstruktūra pati par sevi vēl nenozīmē vairāk karavīru, kā norādīja arī ERR. Latvijas piedāvājums samazina berzi tikai tad, ja tam līdzi nāk viss, kas vienības uztur kaujas spējīgas: munīcija, ar ko karot, un pretgaisa aizsardzība, kas pasargā izvēršanās vietas.

Trīs modeļi vienam flangam

Austrumu flanga valstis būvē dažādas vienas un tās pašas apdrošināšanas versijas. Lietuvā tiek izvietota pastāvīga Vācijas brigāde ar ģimeņu infrastruktūru un mērķi līdz 2027. gadam sasniegt pilnu kaujas spēju (Euronews). Polijas valdība 16. jūnijā pieņēma rezolūciju par darbībām pastāvīgas ASV bāzes izveidei, lai gan galīgais lēmums jāpieņem Vašingtonai (gov.pl).

Latvijas modelis ir vieglāks: nevis pastāvīgs garnizons, bet sistēma, kurā sabiedrotie var ierasties ātrāk. Francijai šeit redzama Eiropas drošības atkarības problēma koncentrētā veidā. Parīze atzīst ASV lomu NATO, vienlaikus uzstājot uz spēcīgākām Eiropas spējām un lielāku industriālo pašpietiekamību (Francijas Ārlietu ministrija). Latvijas piedāvājums vairāk izskatās pēc sistēmas, kas darbojas tik ilgi, kamēr Vašingtona paliek iesaistīta, nevis pēc pašpietiekama modeļa. Tas nepadara soli neracionālu. Tas parāda, ka tas ir pārejas risinājums.

Publiski pieejamā informācija joprojām neatbild uz jautājumiem, bez kuriem šo piedāvājumu grūti novērtēt: ko tieši Rīga apsolīja, ko Vašingtona pieņēma, vai Sēlijā paredzēti iepriekš izvietoti krājumi vai krīzes izmantošanas noteikumi, un kam būs priekšroka, ja vienu un to pašu infrastruktūru vienlaikus vajadzēs vairākiem sabiedrotajiem. Piekļuves piedāvājumiem ir politisks svars. Tie vēl nav spēku izvietojuma lēmumi. Tieši šajā attālumā starp solījumu un praktisku militāru klātbūtni izšķiras, cik ticama ir atturēšana.