Latvijas premjerministre atkāpjas pēc Ukrainas dronu avārijām, kas atklāj NATO aizsardzības robus

Vienpadsmit dienās dronu incidenti skāra piecas NATO austrumu flanga valstis. Latvijā krita valdība. Somija slēdza gaisa telpu. Lietuvā radari vispār nepamanīja krītošu dronu. Rumānija evakuēja civiliedzīvotājus sprāgstošu atlūzu tuvumā. Igaunija pieprasīja Ukrainai dronos iebūvēt pašiznīcināšanās mehānismus. Kopīga NATO mēroga protokola šādām situācijām nebija.

Notikumu ķēde

Viss sākās 7. maijā, kad divi Ukrainas tālas darbības droni no Krievijas ielidoja Latvijas gaisa telpā un nokrita pie Rēzeknes, sabojājot tukšas naftas tvertnes un liekot armijai atzīt, ka sensori dronus bija konstatējuši, taču tie netika notriekti, jo neesot bijuši izpildīti „visi drošības kritēriji”. Pēc trim dienām tika atlaists aizsardzības ministrs Andris Sprūds. Līdz 14. maijam atkāpās arī Ministru prezidente Evika Siliņa.

15. maijā Helsinku lidosta uz vairākām stundām apturēja darbu dronu draudu dēļ, bet virs Somu līča piekrastes tika pacelti iznīcinātāji. 17. maijā aizdomās turēts Ukrainas militārais drons nogāzās Lietuvas Utenas rajonā. Lietuvas armija apstiprināja, ka tās radari dronu nebija pamanījuši vispār.

Kamēr Baltijas valstis katru ielidojumu uztvēra kā krīzi, Rumānija bez plašas Eiropas uzmanības jau bija piedzīvojusi 14 Krievijas dronu incidentus tikai 2026. gadā, trijos gadījumos ar kaujas lādiņiem. Aprīlī drona trieciens Galacā sabojāja ēkas un lika evakuēt 515 civiliedzīvotājus. Plaša Eiropas mēroga uzmanība tam gandrīz nesekoja.

Piecas valstis, piecas improvizētas atbildes

NATO nav saistoša kopīga protokola dronu pārrobežu incidentiem. Alianses iesaistes noteikumi neattiecas uz valstu bruņotajiem spēkiem, kad tie darbojas savā teritorijā. Katra valdība pati lemj, vai dronu pārtvert, izteikt brīdinājumu vai sākt konsultācijas. Operācija Eastern Sentry, kas sākta 2025. gada septembrī, koordinē sensoru tīklus un izlūkošanas informācijas apmaiņu, taču nenosaka kopīgu slieksni, kad drons jānotriec vai kad incidents jāeskalē.

Šis robs vienlaikus radīja piecus nacionālas improvizācijas modeļus. Latvija dronus pamanīja un nerīkojās. Lietuva nepamanīja neko. Somija slēdza civilo gaisa telpu. Rumānija turpināja uzņemt atkārtotus triecienus, vienlaikus NATO mācībās Eastern Phoenix pārbaudot pretdronu sistēmas. Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs izvēlējās citu ceļu: viņš publiski pieprasīja Ukrainai savos dronos iebūvēt automātiskus pašiznīcināšanās mehānismus, lai tie tiktu iznīcināti, ja novirzās no kursa.

B9 samits, kurā piedalās deviņas NATO austrumu flanga valstis no Rumānijas līdz Igaunijai, 13. maijā tikās Bukarestē un kopīgajā deklarācijā atzina „steidzamu vajadzību turpināt stiprināt NATO pretgaisa un pretraķešu aizsardzību, tostarp pret bezpilota gaisa kuģu draudiem”. Ungārija signalizēja par „konstruktīvu atturēšanos”, neapstiprinot saskaņoto formulējumu. Deklarācija bija politiska vēlme, ne darbības kārtība.

Kas maksā cenu

Ukraina apgalvo, ka Krievijas elektroniskās karadarbības sistēmas apzināti novirzot tās dronus NATO teritorijas virzienā. Latvijas armija un Igaunijas izlūkdienesti šo skaidrojumu kopumā pieņem. Taču pieņemts skaidrojums neatrisina praktisko problēmu. Droni turpina ierasties, bet politiskās izmaksas sedz valstis, kuru teritorijā tie nokrīt.

Latvijas krīze parāda šo mehānismu ļoti tieši. NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts brīdināja, ka aizsardzības ministra atlaišana drona incidenta dēļ „sūta Krievijai signālu, ka Latviju var viegli izprovocēt”. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, vērojot Latvijas valdības krišanu, jau iepriekš izteica stingrus brīdinājumus par gaisa telpas suverenitāti piecas dienas pirms drons nokrita Lietuvas teritorijā.

Zviedrijas mācības Aurora 26 Gotlandē apstiprināja dziļāku militāru vājumu. Ukrainas dronu operatori, darbojoties kā pretinieka komanda, atkārtoti pārspēja Zviedrijas spēkus, un aizsardzības ministrs Pols Junsons atzina, ka Zviedrija tikusi „pilnībā pārbraukta pāri”. Ukrainas instruktori Zviedrijas dronu tehnoloģijas novērtēja kā nepietiekamas, norādot uz atkarību no GPS vadības sistēmām, kas elektroniskās karadarbības apstākļos zaudē uzticamību.

Baltijas un Ziemeļvalstīs šobrīd tiek īstenoti pretdronu iepirkumi vairāk nekā 12 mljrd. € apmērā. Daļa finansējuma nāk no ES SAFE instrumenta — jaunas ārkārtas aizsardzības kredītlīnijas, kas dalībvalstīm ļauj aizņemties militāriem pirkumiem. Taču katra valsts pērk savas sistēmas, savā grafikā un bez garantijas, ka tās spēs savstarpēji sazināties. Vienpadsmit dienu dronu incidenti radīja piecas atsevišķas nacionālas krīzes. Neviena no tām neizraisīja kopīgu atbildi.