Latvija fiksē 7 634 mēģinājumus uz robežas

Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts norāda, ka Latvija kļuvusi par galveno Baltkrievijas virzīto organizēto robežšķērsošanas mēģinājumu mērķi: 2026. gadā reģistrēti 7 634 mēģinājumi nelikumīgi iekļūt valstī, bet cilvēku pārvadātāju tīkli rīkojoties tik agresīvi, ka robežsargiem bijis jāizdara brīdinājuma šāvieni (LRT). Spiediens pats par sevi nav jauns. Mainījusies ir tā ģeogrāfija, un tieši tā izgaismo Eiropas robežaizsardzības vājumu: ārējā robeža skaitās kopīga, bet praksē tās aizsardzības izmaksas nes konkrētā dalībvalsts.

Krīze pārvietojas

Lietuvas ikdienas statistika rāda, kā šis mehānisms darbojas. 7. jūlijā Latvija uz robežas ar Baltkrieviju neielaida 68 cilvēkus. Lietuva — 14. Polija — 5 (LRT). Baltkrievijai nav jānoslogo visi robežas posmi vienlaikus. Pietiek pārbaudīt, koncentrēt un pārbīdīt plūsmu, lai konkrētā brīdī lielāko cenu maksātu tā valsts, uz kuras robežas spiediens tiek novirzīts.

ES šo loģiku atzina jau 2021. gadā, kad Eiropadome — dalībvalstu vadītāju līmenis, kas nosaka Savienības politisko virzienu — paziņoja, ka nepieņems trešo valstu mēģinājumus izmantot migrantus kā politisku instrumentu. Pēc tam tika paplašinātas sankcijas pret Baltkrieviju, reaģējot uz to, ko ES raksturoja kā hibrīduzbrukumu un migrantu instrumentalizāciju (European Council, Council). Četrus gadus vēlāk sankcijas joprojām ir spēkā, spiediens turpinās, bet praktiskā slodze krīt uz to dalībvalsti, kuras žoga posms attiecīgajā brīdī tiek pārbaudīts.

Latvijas problēma kļūst par Polijas argumentu

Tas, kas sākas uz Latvijas robežas, nepaliek tikai Latvijas problēma. Polijas iestādes aizturējušas cilvēkus, kuri iekļuvuši Latvijā, tālāk virzījušies caur Lietuvu un pēc tam atrasti kravas automašīnās ceļā uz rietumiem. Kopš janvāra Polija uz robežas ar Lietuvu vien reģistrējusi aptuveni 760 aizturēšanas gadījumus (PAP).

Varšava šīs kustības izmanto kā pamatojumu robežkontroles saglabāšanai Šengenā — ES zonā, kurā parasti nav pasu kontroles pie iekšējām robežām. Polija norāda, ka pārbaudēs uz robežām ar Vāciju un Lietuvu veiktas 3,84 miljoni kontroles, pieņemti 1 900 lēmumi par ieceļošanas atteikumu un gandrīz 1 200 cilvēku nodoti atpakaļuzņemšanas kārtībā (RMF24). Katrs šāds skaitlis stiprina Polijas argumentu par pagaidu kontroles pagarināšanu, lai gan tieši šāda kontrole ierobežo brīvu pārvietošanos, kuras dēļ Šengena pastāv.

Spiediens jau iesaista arī kaimiņus. Igaunija, kurai nav robežas ar Baltkrieviju, nosūtījusi otro policistu rotāciju Latvijas robežsargu atbalstam (PPA). Somija nosūtījusi robežsargus uz Latviju, vienlaikus saglabājot slēgtu savu robežu ar Krieviju, pamatojoties uz nacionālo ārkārtas regulējumu (Yle). Atbildes soļi ir valstu līmenī, un tie pakāpeniski sašķeļ vienotību, ko Šengenas sistēma sola.

Kas pārbauda ārkārtas režīmu

ES jaunie patvēruma un migrācijas noteikumi, kas stājās spēkā pēc 2024. gada, ļauj valdībām ārkārtas situācijās piemērot ātrākas un stingrākas robežprocedūras. Tas attiecas arī uz krīzēm, kurās ārvalsts apzināti virza cilvēkus uz ES robežu (Crisis Regulation). Taču jaunie noteikumi neatceļ tiesības lūgt patvērumu. Sākotnējā pārbaude, ievainojamības izvērtēšana un procesuālās garantijas joprojām ir juridiski saistošas.

ANO Bēgļu aģentūras izvērtējums par Latvijas patvēruma likuma projektu iezīmē vietas, kur prakse var atpalikt no tiesiskajām prasībām: nepilnības tiesību uzraudzībā, juridiskajā konsultēšanā, ievainojamības noteikšanā un aizturēšanas ierobežojumos (UNHCR). Trijās priekšlīnijas valstīs modelis ir līdzīgs. Valdības ārkārtas situāciju izmanto kā pierādījumu, ka stingra robežkontrole darbojas. Juridiskie mehānismi, kam jānovērš ļaunprātīga rīcība, paliek vāji redzami.

Eiropas Komisija jau 2021. gadā ierosināja ārkārtas pasākumus Latvijai, Lietuvai un Polijai (Commission). Tagad tai jāsniedz publisks skaidrojums, vai jaunā migrācijas pakta garantijas tiek piemērotas robežas posmos, kur spiediens ir vislielākais, vai arī praksē tās tiek apietas. Baltkrievija ir atradusi sviru, kas Minskai maksā maz, bet Eiropai liek uzturēt pretrunu, ko tā joprojām nav atrisinājusi: kopīgo ārējo robežu aizstāv nacionāli, bet juridiskā kontrole ierodas novēloti.