Pazūd kameras, pieaug mēģinājumi šķērsot Latvijas robežu

Latvijas armija ziņo, ka 5. oktobrī bruņoti, maskēti pavadītāji Baltkrievijas pusē, virzot migrantus Latvijas virzienā, esot draudējuši Latvijas karavīriem (TVNET). Vēlāk tajā pašā naktī maskēti cilvēki esot iekļuvuši Latvijā un aiznesuši novērošanas kameras. Amatpersonas runā par pieaugošu spiedienu uz robežas, taču nav atklājušas, kas vadīja pavadītājus un vai kameras aiznesa tie paši cilvēki.

Kas notika uz robežas

Nacionālie bruņotie spēki vēsta, ka trīs maskēti, bruņoti cilvēki esot virzījuši vismaz 20 migrantu grupu uz robežu un draudējuši to sargājošajiem karavīriem (TVNET, LSM). Abi ziņojumi pārstāsta pašu armijas sniegto informāciju. Pavadītāji palikuši Baltkrievijas teritorijā.

Latvijas karavīri apturēja robežas šķērsošanas mēģinājumu. Armija nav atklājusi, kādi ieroči pavadītājiem bijuši, kādus draudus viņi izteikuši un kur pēc tam devušies migranti.

Šī neskaidrība ir juridiski nozīmīga. Lietā par Lietuvas ārkārtas noteikumiem uz robežas ES Tiesa nosprieda, ka nelikumīga robežas šķērsošana pati par sevi nedrīkst liegt cilvēkam reālu iespēju lūgt patvērumu (Eiropas Savienības Tiesa). Publiskajos ziņojumos nav norādīts, vai kāds no grupas lūdzis aizsardzību.

Otrs incidents notika dažas stundas vēlāk. Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava sacīja, ka maskēti cilvēki esot iekļuvuši Latvijas teritorijā, sabojājuši elektrosadales skapi, paņēmuši kameras un atgriezušies Baltkrievijā, pirms ieradusies patruļa. Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts apstiprināja, ka aiznestas divas kameras (Suspilne).

Nav publiskoti dati par aizdomās turamajiem, videomateriāli vai ekspertīzes slēdziens. Neviena amatpersona publiski nav sasaistījusi kameru aiznesušos cilvēkus ar bruņotajiem pavadītājiem.

Amatpersonu vērtējumi par pavadītāju identitāti atšķiras

Armija incidentu nodēvēja par hibrīdspiedienu uz ES un NATO robežas. Ar šo jēdzienu apzīmē situāciju, kurā valsts izmanto migrāciju un dažādas provokācijas, lai noslogotu kaimiņvalsti, neizmantojot atklātu spēku. ES valstu vadītāji 2021. gada oktobrī Baltkrievijas rīcību raksturoja kā hibrīduzbrukumu, norādot uz Minskas izmantoto migrācijas spiedienu (Eiropadome).

Pujāts esot piedāvājis sarežģītāku skaidrojumu. Viņš pieļāvis, ka maskētie vīrieši varētu būt organizēti noziedznieki, kas darbojas ar Baltkrievijas dienestu klusējot izteiktu piekrišanu vai palīdzību, nevis paši Baltkrievijas dienestu darbinieki. Šādā gadījumā Minskas loma varētu būt no bezdarbības līdz aktīvam atbalstam, taču publiskotā informācija vēl neļauj noteikt, kurš variants atbilst patiesībai.

Kameras uz robežas atkal pazūd

Pujāts esot norādījis, ka pieaugot kameru un citas robežapsardzes elektronikas bojāšanas gadījumu skaits, bet žoga bojājumu kļūstot mazāk. Publiskajos ziņojumos nav minēti skaitļi, kas ļautu novērtēt šo pārmaiņu apmēru.

Robežsardzes amatpersona Artūrs Zīle minēja konkrētus piemērus. Viņš esot teicis, ka kameras nesen atkal demontētas vai nozagtas, pēdējās divās nedēļās spiediens pieaudzis un četru nedēļu laikā aizturēti četri iespējamie organizētāji (Apollo).

Skaitļi rāda mēģinājumu apmēru. Kopš janvāra robežsargi esot novērsuši 11 925 mēģinājumus šķērsot robežu — gandrīz tikpat, cik visā pagājušajā gadā, kad reģistrēti 12 046. 6. oktobrī valdība pagarināja operāciju „Vilkatis”, kuras mērķis ir apkarot nelikumīgu robežas šķērsošanu, līdz 31. decembrim (LSM). Ziņojumos nav paskaidrots, vai šis pagarinājums robežsargiem piešķir jaunas pilnvaras.

Spiediens uz ES ārējās robežas ar Baltkrieviju sadalās nevienmērīgi. Līdz septembra vidum Latvijā bija reģistrēti 10 807 mēģinājumi iekļūt no Baltkrievijas, bet Lietuvā — 1 477. Kopš jūlija Lietuva palīdzējusi sargāt Latvijas Silenes sektoru pie Daugavpils, nosūtot 67 savus robežsargus, tostarp kinologus (VSAT).

Tas ir skaidrākais pārrobežu sadarbības piemērs šajā situācijā: viena ES dalībvalsts palīdz otrai sargāt kopīgo ārējo robežu. Papildu robežsargi stiprina Latvijas pusi, taču viņu klātbūtne neatbild uz jautājumu, kurš Baltkrievijas pusē organizē migrantu virzīšanu uz robežu.

Publiskotā informācija pamato šaurāku secinājumu, nekā liek domāt armijas lietotais apzīmējums. Latvijas amatpersonas ziņojušas par atkārtotiem robežnovērošanas iekārtu bojājumiem laikā, kad pieaug mēģinājumu skaits šķērsot robežu. Taču publiskajā informācijā nav noskaidrots, kurš vadījis bruņotos pavadītājus un vai viņi bijuši saistīti ar kameru zādzību. Iekšlietu ministrijai un Latvijas drošības dienestiem jāsniedz atbilde uz šo jautājumu, kā arī ziņas par cilvēkiem, kurus karavīri aizraidīja atpakaļ.