Latvijas veto apdraud 2,600 sankcijas

Ārkārtas pagarinājums, kas ļauj saglabāt spēkā aptuveni 2600 ar Krieviju saistītu personu un uzņēmumu sankcijas, beidzas 22. septembra pusnaktī. Vienošanās par sankciju saglabāšanu 21. septembra vakarā izjuka, jo Latvija atteicās to apstiprināt. ES vēstniekiem tagad jācenšas sapulcēties atkārtoti tikai dažas stundas pirms termiņa beigām (Kyiv Independent, BB.lv).

Kā rakstījām pagājušajā nedēļā, Francija un Slovākija septembra sākumā nobloķēja ierasto sankciju pagarināšanu uz sešiem mēnešiem. Tāpēc līdz 22. septembrim tika panākts pagaidu septiņu dienu pagarinājums (Euronews, The Straits Times). Tam vajadzēja dot laiku kompromisam. Kompromiss tika atrasts. Pēc tam veto uzlika Latvija.

Piedāvātā apmaiņa

Vienošanās paredzēja no sankciju saraksta izņemt miljardierus Mihailu Frīdmanu un Ališeru Usmanovu. Pretī pārējās sankcijas tiktu pagarinātas uz 36 mēnešiem, nevis ierastajiem sešiem (Kyiv Independent, Euronews). Lielākā daļa dalībvalstu vēstnieku Pastāvīgo pārstāvju komitejā jeb Coreper, kur tiek sagatavoti Padomes lēmumi, tekstu atbalstīja. Īrijas prezidentūra, kas vada dalībvalstu sarunas, nosūtīja to apstiprināšanai rakstiskā procedūrā (BB.lv).

Latvijas Ministru prezidentes birojs iebilda (BB.lv). Ar vienu iebildumu bija pietiekami. Sankcijas ietilpst ES kopējā ārpolitikā un drošības politikā, kur saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 31. pantu lēmums jāpieņem vienbalsīgi. Tas pats vienprātības princips, ko Francija un Slovākija izmantoja, lai panāktu personu izņemšanu no saraksta, deva Latvijai iespēju šo vienošanos apturēt.

Kā saasinājās veto izmantošana sarunās

Strupceļš sākās 4. septembrī, kad Slovākija nepiekrita sankciju pagarināšanai uz ilgāku termiņu (TA3). Bratislavas publiski paustā nostāja bija, ka tā vēlas saglabāt sešu mēnešu pārskatīšanas ciklu. Slovākijas plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka patiesais nosacījums bijis Frīdmana un Usmanova izņemšana no saraksta (Pravda). Līdz 11. septembrim šai prasībai pievienojās Francija, atsaucoties uz nepubliskotiem nacionālās drošības apsvērumiem (Euronews).

Šo taktiku var pārņemt arī citas valdības: sankciju saraksta, kurā ir tūkstošiem personu, saglabāšanu sasaistīt ar vienas vai divu personu statusu. Valdība, kas izvēlas īstajā brīdī nepiekrist, var mainīt gala lēmumu.

Tiesas nošķīra abu vīriešu lietas

Abu personu izņemšana no saraksta kā viena piekāpšanās ignorē juridisku atšķirību, ko noteikusi pati ES tiesa. 2024. gada februārī Vispārējā tiesa, kas izskata administratīvos strīdus ES, atstāja spēkā Usmanova iekļaušanu sankciju sarakstā. Tiesa atzina, ka viņš darbojies nozarēs, kas Krievijas valstij nodrošina būtiskus ieņēmumus (CURIA, T-237/22).

Frīdmena lietā tiesa lēma pretēji. 2024. gada aprīlī tā atcēla viņa iekļaušanu sankciju sarakstā, secinot, ka bagātība un biznesa saiknes pašas par sevi nepierāda nepieciešamo atbalstu Krievijas lēmumu pieņēmējiem (CURIA, T-301/22). Padome nākamajos sankciju pagarinājumos Frīdmanu sarakstā iekļāva atkārtoti. Publiski pieejamie paziņojumi par šiem pagarinājumiem neuzrāda jaunus pierādījumus, kas atbildētu uz tiesas iebildumiem (EEAS), lai gan pilnajā Padomes lietā var būt materiāli, kas vēl nav publiskoti.

Usmanova iekļaušanu sarakstā atbalsta tiesas spriedums. Frīdmena saglabāšana sarakstā bez jauniem publiskiem pierādījumiem rada tiesvedības risku. Abu gadījumu pielīdzināšana vājina argumentus par labu jebkuram no šiem risinājumiem.

Ko nozīmē termiņa beigas

Ja pagaidu pagarinājums beigsies bez jauna lēmuma, ar attiecīgo ārpolitikas lēmumu saistītie ceļošanas ierobežojumi zaudēs ES tiesisko pamatu. Līdzekļu iesaldēšana balstās atsevišķā Regulā 269/2014, kurai nav tāda paša beigu termiņa. Taču šī regula īsteno lēmumu, kura darbība beigsies, tāpēc arī līdzekļu iesaldēšanu varētu apstrīdēt tiesā.

Piedāvātais trīs gadu termiņš nākamo iespēju vienai valdībai nobloķēt visu sarakstu būtu pārcēlis uz vēlāku laiku. Šādam darījumam ir arī savs risks: ilgāks pagarinājums bez saistošas regulāras pārskatīšanas varētu atstāt vājus pamatojumus nepārbaudītus gadiem. Nevienā publiskotajā diplomātiskās vienošanās versijā nav apstiprināts, ka šāds drošības mehānisms būtu paredzēts (Lēmums 2014/145/KĀDP).

Francija un Slovākija vienprātības principu izmantoja, lai panāktu šo vienošanos. Latvija to izmantoja, lai vienošanos apturētu. Sankciju sarakstu vēl var izdoties saglabāt ar pēdējā brīža lēmumu, taču ikvienai valdībai arī turpmāk būs iespēja nākamajā termiņa beigās atjaunot to pašu strīdu.