Latvija vērtē €4.9m atbalstu Wolfram

Divas bijušās Igaunijas aizsardzības iepirkumu amatpersonas tagad vada Latvijā iecerētu munīcijas rūpnīcas projektu. Valsts attīstības finanšu institūcija ALTUM vērtē iespēju tam piešķirt publisko finansējumu. Latvijas iestādes publiski paudušas uzticību projektam, taču nav atklājušas, kādas pārbaudes šo vērtējumu pamato.

Magnuss Valdemārs Sārs vadīja Igaunijas Aizsardzības investīciju centru (RKIK — iestādi, kas iepērk militāro aprīkojumu), bet Katri Raudsepa bija viņa vietniece. Viņu vadībā nepārbaudītam artilērijas lādiņu piegādātājam avansā tika samaksāti gandrīz 60 milj. €, taču Ukrainai paredzētā munīcija netika piegādāta (Riigikontroll). Līdz 2025. gada vidum abi bija pametuši RKIK, bet 2026. gada martā jau ieņēma vadošus amatus uzņēmumā Wolfram Europa, kas Jēkabpils novadā iecerējis būvēt kaujas galviņu un sprāgstvielu ražotni (LSM, TVNET).

Ko liecina Igaunijas dokumenti

No 2024. gada augusta RKIK maksāja avansus Itālijā reģistrētajam uzņēmumam Datasel par Ukrainai paredzētu munīciju. Igaunijas Valsts kontrole vēlāk konstatēja problēmas ar 71,6 milj. € no kopumā 72,1 milj. € nesegto piegādātājiem izmaksāto avansu (Riigikontroll, Euractiv). Datasel iepriekš nebija ražojis lielkalibra artilērijas lādiņus.

RKIK nespēj dokumentāri pamatot, kādēļ izvēlējās Datasel. Lietās nav norādīts, kas pārbaudīja uzņēmuma finanšu stāvokli un ražošanas jaudu, un iestāde nespēj atjaunot arī lēmuma apstiprināšanas ķēdi (ERR). Ukrainu nesasniedza neviens lietošanai derīgs lādiņš. Pirmais 15 milj. € avanss tika finansēts no Eiropas Miera mehānisma — ārpus ES budžeta izveidota militārās palīdzības fonda —, un Igaunijai šo naudu var nākties atmaksāt (ERR). Igaunijas iestādes 10. septembrī paziņoja, ka izmeklēšanu pārņems Eiropas Prokuratūra. Apsūdzības nevienam nav izvirzītas.

Pārbaudes, kuru rezultāti Latvijā nav atklāti

Wolfram sola ieguldīt līdz 200 milj. € un izveidot aptuveni 200 darbvietu (Dienas Bizness). Starp uzņēmuma solījumu un publisko resursu piešķiršanu atrodas trīs Latvijas institūcijas, taču neviena nav publiskojusi sava izvērtējuma pamatojumu.

Latvijas valsts meži pārvalda apbūves tiesības iecerētajā rūpnīcas teritorijā. Nav skaidrs, vai uzņēmumam tās jau piešķirtas vai pieteikums vēl tiek vērtēts. ALTUM, pēc LSM ziņotā, vērtē aptuveni 4,9 milj. € publiskā atbalsta piešķiršanu; lēmums vēl nav pieņemts. Latvijas Aizsardzības ministrija Latvijas Televīzijai norādīja, ka pēc skandāla nonākšanas atklātībā pārrunājusi Igaunijas gadījumu ar Wolfram un neesot saskatījusi pamatu mainīt labvēlīgo vērtējumu. Nav zināms, vai ministrijas atzinums ir formāls priekšnoteikums ALTUM lēmumam vai tikai politisks atbalsts bez juridiska spēka.

Neviena no trim institūcijām nav atklājusi, vai sazinājusies ar Igaunijas iestādēm, pārbaudījusi Sāra un Raudsepas profesionālo darbību vai noskaidrojusi Wolfram īpašniekus un finansējuma izcelsmi. Nav publiskots ne pārbaužu memorands, ne naudas izcelsmes izvērtējums.

Wolfram Latvijas meitasuzņēmums reģistrēts 2026. gada janvārī ar 2 800 € pamatkapitālu (Dienas Bizness). Uzņēmums nav nosaucis banku finansējumu, būvuzņēmēju, tehnoloģiju licences devēju vai citu projekta finansētāju. Aizsardzības ministrija nav ne investore, ne garantēta saražotās munīcijas pircēja (Resilience Media).

Pirms naudas piešķiršanas

Sārs uzskata, ka Igaunijas strīds attiecas uz viņa iepriekšējo darbu valsts pārvaldē un tam nevajadzētu ietekmēt projektu Latvijā. Abu bijušo amatpersonu iecelšana pati par sevi nepierāda, ka Wolfram atkārtos Datasel neveiksmi, un nav pierādījumu par abu uzņēmumu piegādes ķēžu vai finanšu saistību. Tādēļ izšķiroša ir dokumentēta pārbaude: tikai tās rezultāti ļautu nošķirt pamatotu rūpniecības projektu no iespējamas iepriekšējās prakses atkārtošanās.

Latvijas iestādēm šie pierādījumi jāpieprasa pirms atbalsta apstiprināšanas. ALTUM finansējumam var noteikt izpildes posmus, garantijas un nosacījumus naudas atgūšanai. Latvijas valsts mežiem pirms apbūves tiesību galīgās piešķiršanas jāprasa atklāt uzņēmuma īpašumstruktūru. Kamēr lēmumi nav pieņemti, pārbaudes iespējams veikt bez jau uzņemtu saistību spiediena. Pēc zemes tiesību un subsīdiju piešķiršanas un politiska atbalsta nostiprināšanas prasība pēc rūpīgas pārbaudes kļūs institucionāli neērtāka.

Eiropa strauji palielina ieguldījumus munīcijas ražošanā, un vajadzība pēc papildu jaudām ir pamatota. Igaunijas gadījums rāda, kādas sekas rodas, ja steiga aizstāj iepirkumu pamatkontroli. Aizsardzības ministrijai, ALTUM un Latvijas valsts mežiem sabiedrībai dokumentēti jāatbild uz diviem jautājumiem: kas tika pārbaudīts un kad tas notika?