Latvijas valdība krīt pēc tam, kad NATO gaisa noteikumi liedza notriekt pierobežas dronus

7. maija naktī Francijas iznīcinātāji, kas patrulēja Baltijas gaisa telpā, pamanīja dronu virs Rēzeknes, aptuveni 40 kilometru no Krievijas robežas. Piloti to vizuāli izsekoja. Ieroči bija gatavi. Šāviens nesekoja. Iemesls, ko pēc dažām dienām atklāja Latvijas Televīzija: „iesaistes kritēriji neesot bijuši izpildīti.” Nedēļas laikā atkāpās aizsardzības ministrs, pēc tam arī premjerministrs, un valdība sabruka (Le Monde, Breaking Defense).

Šī nebija sistēmas kļūme klasiskā nozīmē. Tā bija sistēma, kas nostrādāja tieši tā, kā paredzēts, tikai pret draudu, kam tā vairs nav piemērota.

Četri posmi, bet nav sprūda

NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšana darbojas caur komandķēdi, kurā iesaistīti četri dalībnieki, un katram ir tikai daļa pilnvaru. Ziemeļatlantijas padome, kurā jāvienojas visām 32 sabiedrotajām valstīm, nosaka iesaistes noteikumus. Sabiedroto spēku augstākais virspavēlnieks Eiropā jeb SACEUR, kas vienmēr ir ASV ģenerālis, pārvērš tos operacionālās pavēlēs. CAOC Ūdemā, diennakts komandcentrs Vācijā, dod rīkojumu pacelt iznīcinātājus. Savukārt valsts, kas konkrētajā rotācijā nodrošina lidmašīnas, šajā gadījumā Francija, caur savu militāro komandķēdi saglabā atsevišķu veto pār ieroču pielietošanu (NATO, Defence Matters).

Latvija pati nevar dot NATO pilotam pavēli šaut. Tai nav kaujas aviācijas. Latvija nodrošina skrejceļu un radaru infrastruktūru, bet lēmums par ieroča pielietošanu pieder Parīzei, iet caur Ūdemu un ir ierobežots ar Briselē saskaņotiem noteikumiem. Latvijas vēstnieks NATO pats atzinis, ka par droniem, kas ielido Latvijas gaisa telpā, „primāri” atbildīga ir Latvija, lai gan tai trūkst spēju šo atbildību praktiski īstenot (LRT).

Noteikumi prasa vizuālu identifikāciju, pārliecību, ka atlūzas neapdraudēs civiliedzīvotājus, un samērīguma izvērtējumu. Ja lēns drons plkst. 3.00 naktī lido 200 metru augstumā virs apdzīvotas pilsētas, šos kritērijus var nebūt iespējams izpildīt laikā, pirms drons kaut kur ietriecas.

Divpusējais apvedceļš

Austrumu flanga valstis, redzot NATO konsensa tempu, veido divpusējus risinājumus ar Ukrainu, kurai ir reāla kaujas pieredze dronu karā. Bukarestes deviņnieka samitā 13. maijā Lietuva ar Ukrainu parakstīja pilnu dronu vienošanos, kas paredz četru dronu klašu kopīgu ražošanu Lietuvas teritorijā (Euromaidan Press). Polija un Igaunija kopīgi izstrādā pretdronu raķeti Mark 1; Polijas rūpnīcas gatavojas masveida ražošanai, bet kaujas izmēģinājumi Ukrainā jau notiek (Army Recognition).

NATO ģenerālsekretārs Marks Rite samitā šo loģiku atbalstīja: „Mēs nevaram turpināt notriekt 20 000 dolāru dronus ar 3 vai 4 miljonu raķetēm... Ukraina šeit var spēlēt lielu lomu” (NATO). Somija, kuru pašas likumi ierobežo šaušanā Krievijas robežas virzienā, atsevišķā virzienā paātrina sadarbību ar Kijivu dronu ražošanā (YLE).

Paralēli darbojas arī ES. 5. maijā Eiropas Komisija izsludināja pieteikšanos ES un Ukrainas Dronu alianses dibinātājiem; termiņš ir 25. maijs (European Commission). Taču Francija un Vācija iebilst pret lielāku Briseles koordinējošo lomu aizsardzībā, dodot priekšroku NATO vai šaurākiem formātiem, kurus tās pašas var vairāk ietekmēt (Lowy Institute). Rezultāts ir trīs paralēli institucionāli ceļi: NATO, ES un divpusējās vienošanās. Neviens no tiem vēl nedod vienotu pārklājumu.

Plaisa, ko nosaka ģeogrāfija

Šis modelis rada divu līmeņu aliansi. Valstis ar saviem gaisa spēkiem, piemēram, Polija un Somija, var rīkoties nacionāli, kad droni šķērso to robežas. Polija virs savas teritorijas jau notriekusi vismaz trīs Krievijas dronus. Valstis bez savas kaujas aviācijas, tostarp Latvija, Igaunija un Lietuva, paliek NATO konsensam piesaistītajā komandķēdē, kas izrādījusies pārāk lēna draudam, ko mēra minūtēs.

15. maijā Latvijas austrumos tika izsludināta vēl viena gaisa telpas trauksme. NATO iznīcinātāji atkal pacēlās gaisā. Strukturālā plaisa, ko atklāja 7. maijs, nav aizvērta (LSM). Droni turpina ielidot, bet alianse, kas veidota bruņota uzbrukuma atturēšanai, vēl nav vienojusies, ko darīt ar lētu bezpilota lidaparātu, kas naktī zemā augstumā lido virs dalībvalsts pilsētas. Divpusējās vienošanās šo robu var aizpildīt vēlāk. Pašlaik visvairāk pakļautās valstis ir tās, kurām ir vismazāk pilnvaru sevi aizsargāt.