Lecornu budžetam vajadzīga sociālistu atturēšanās

Francijas premjerministram Sebastjēnam Lekornī Nacionālajā asamblejā, parlamenta apakšpalātā, nav vairākuma. Tāpēc valdības izredzes izturēt budžeta balsojumu atkarīgas no tā, vai pietiekami daudz pretinieku atturēsies no balsojuma par neuzticības izteikšanu. Sociālisti nosaukuši savu nosacījumu: turīgākajiem nodokļu maksātājiem jāuzņemas lielāks slogs. Darba devēji iebilst pret papildu izmaksām uzņēmumiem, bet debates asamblejā sāksies 13. oktobrī (AEF).

Ko prasa valdība

Valdība grib samazināt budžeta deficītu no šogad prognozētajiem 5,4 % no IKP līdz 5,0 % 2027. gadā. Arī tad Francijas deficīts joprojām būtu krietni virs ES 3 % robežas (Francijas valdība, EUR-Lex).

Ministri 1. oktobrī iepazīstināja ar 43 mljrd. € jauniem izdevumu samazināšanas un nodokļu pasākumiem. Valdība kopējo budžeta korekciju vērtē 54 mljrd. € apmērā, pieskaitot vēl 11 mljrd. € no iepriekš pieņemtiem pasākumiem, kas tagad stājas spēkā (Francijas valdība, To Brief).

Valdības nosauktie ietaupījumi rēķināti salīdzinājumā ar tēriņiem, kas būtu gaidāmi, ja nākamgad nekas nemainītos. Faktiskie izdevumi nesamazināsies par tikpat lielu summu: aprēķinā iekļauta arī nauda, kas salīdzinājumā ar šo prognozi netiks iztērēta.

Spiediens no abām pusēm

Darba devēju federācijas Medef prezidents Patriks Martēns lēš, ka budžets uzņēmumiem izmaksās gandrīz 20 mljrd. €, un apgalvo, ka tas vēl vairāk vājinās Francijas ekonomiku (Franceinfo). Medef nav publiskojis aprēķina metodiku, tāpēc šī summa ir darba devēju vērtējums, nevis kāda budžeta likumprojekta pozīcija.

Daļu izmaksu iespējams pārbaudīt. Uzņēmumiem piešķir atvieglojumus no sociālajām iemaksām par darbiniekiem. Ja, aprēķinot šos atvieglojumus, ņemtu vērā arī darbiniekiem izmaksāto peļņas daļu, tas uzņēmumiem izmaksātu ap 3,7 mljrd. €, vēsta BFMTV.

Sociālistiem bažas rada pretējais: lielie uzņēmumi maksājot mazāk. Lielo uzņēmumu peļņas nodokļa piemaksa budžeta projektā saglabāta un 2027. gadā dotu ap 5 mljrd. € ieņēmumu, tomēr pati valdība lēš, ka šī summa ir aptuveni par trešdaļu mazāka nekā iepriekšējos gados (Budžeta ministrija). Nodoklis var nest valstij miljardus arī tad, ja ieņēmumi ir mazāki nekā agrāk. Tā kā Medef nav atklājis aprēķina metodiku, nav zināms, vai tā nosauktajā kopsummā iekļauta arī šīs piemaksas samazināšana.

2. oktobrī sociālistu līderi abās parlamenta palātās un partijas vadītāja Johanna Rolāna vēstulē aicināja Lekornī „nekavējoties” mainīt budžeta projektu (Le Monde). Vēstulē viņi apgalvo, ka nodokļu slogs pensionārus skar agrāk nekā turīgākos, pabalsti mazturīgajiem tiek iesaldēti, kamēr mantinieki saņem atvieglojumus, un lielāko daļu ietaupījumu sedz cilvēki ar vidējiem un zemiem ienākumiem (Libération).

Sociālisti pieprasa, lai valdība pirms debatēm iesniedz lettre rectificative — formālu sava budžeta likumprojekta grozījumu. Viņi arī uzsver, ka palīdzējuši panākt 2026. gada budžeta pieņemšanu. Bez izmaiņām, viņuprāt, Lekornī varētu panākt šā budžeta pieņemšanu tikai ar galēji labējās Nacionālās apvienības (RN) vismaz pasīvu atbalstu. Pirms prezidenta vēlēšanām viņi to sauc par politisku un morālu kļūdu (Libération).

Kāpēc sociālistu atturēšanās ir izšķiroša

Sociālisti var palīdzēt gāzt valdību, balsojot par neuzticības izteikšanu, vai ļaut tai palikt amatā, atturoties. Priekšlikumam vajadzīgas 289 balsis — absolūts vairākums no 577 asamblejas deputātiem. Atturējušos balsis netiek ieskaitītas (Francijas konstitūcija). Sociālistiem nav jābalso par budžetu. Viņiem tikai jāatturas no pievienošanās Nacionālajai apvienībai un pārējiem kreisajiem, balsojot par valdības gāšanu; gala iznākums būs atkarīgs arī no visām pārējām frakcijām.

Lekornī solījis neizmantot Konstitūcijas 49.3. pantu, kas ļauj pieņemt likumprojektu bez balsojuma, ja neuzticības izteikšanas priekšlikums negūst vairākumu. Taču pirms budžeta prezentēšanas Le Figaro ziņoja, ka šis paņēmiens joprojām esot rezerves variants (Le Figaro).

Brisele šo strīdu nevar izšķirt. Kopš 2024. gada 26. jūlija pret Franciju īsteno ES pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru; par deficīta koriģēšanas termiņu noteikts 2029. gads (ES Padome). Eiropas Komisija vērtē kopējo izdevumu plānu, nevis to, vai slogu nes pensionāri vai uzņēmumi. Par šo izvēli lemj Parīzē.

Investori arī seko līdzi. 2. oktobrī starpība starp Francijas un Vācijas desmit gadu valsts obligāciju ienesīgumu sasniedza aptuveni 1,5 procentpunktus (Agefi). Tajā pašā nedēļā ASV un Eiropā plaši pārdeva valdību obligācijas (Corriere della Sera), tāpēc budžeta ietekmi atsevišķi novērtēt nevar.

Sociālisti jautājumu par to, kam jāsedz izmaksas, izvirzījuši par nosacījumu, lai atturētos no valdības gāšanas. Lekornī var pārdalīt slogu, saglabājot 5,0 % deficīta mērķi (Francijas valdība), taču katra piekāpšanās jākompensē ar ietaupījumiem vai nodokļiem citur, citādi deficīts būs lielāks. Pirms debatēm viņam jāatbild uz sociālistu prasību pārstrādāt projektu. Vai šī atbilde ļaus viņam palikt amatā, būs atkarīgs arī no deputātiem, kuru atbalstu viņš vēl nav ieguvis.