Legāli uzņēmumi piesedz 85% ES bandu

Eiropola jaunākajā draudu kartē secināts, ka 85 % bīstamāko ES kriminālo tīklu izmanto legālas uzņēmējdarbības struktūras (Europol, European Sting). Tas nozīmē reģistrētus uzņēmumus, preču kustību caur īstām ostām un īstus rēķinus vienotajā tirgū, ne tikai čaulas sabiedrības ārzonās.

Aģentūra saskaitījusi 731 augsta riska tīklu ar vairāk nekā 400 000 dalībnieku no 118 valstspiederībām (Europol, Euronews). Skaits sarucis no 821 tīkla 2024. gada novērtējumā, taču tas nerāda mazināšanos. Mērķētas operācijas likvidēja 76 % agrāk identificēto tīklu, bet to vietā parādījās 533 jauni (Europol, La Razón). Organizētā noziedzība Eiropā nepazūd. Tā atjaunojas.

Legāli kanāli, noziedzīga krava

Piemēri redzami visā kontinentā. Antverpenē muita konteinerā, kas bija deklarēts kā kalcija sulfāts, atrada vairākas tonnas hašiša (Transport Online). Nīderlandē tiesas priekšā nonākuši legāla pārkraušanas termināļa direktori, kuri, kā tiekot apgalvots, ostas infrastruktūru padarījuši pieejamu narkotiku kontrabandai (NPO Radio 1). Slovākijā prokuratūra izvirzījusi apsūdzības desmit uzņēmumiem; caur uz fiktīvām personām reģistrētām firmām esot pārvietoti gandrīz 20 miljoni eiro (Denník N).

Modelis visur ir līdzīgs. Kriminālie tīkli nebūvē paralēlu infrastruktūru. Tie izmanto legālo. Itālijas finanšu izlūkošanas vienība 2025. gadā reģistrēja ap 162 000 ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem, un šie ziņojumi bija pamatā vairāk nekā pusei konfiskāciju, ko rosināja valsts antimafijas direktorāts (Banca d'Italia). Tieši legālajās naudas plūsmās noziedzīgā infrastruktūra kļūst redzama. Vācijas Finanšu ministrija noziedzīgi iegūtus aktīvus un uzņēmumu struktūras nosaukusi par mafijas tīklu „asinsriti” (BMF).

Brisele var koordinēt. Arestēt tā nevar

Eiropas Komisija 24. jūnijā ierosināja reformu paketi Eiropola, ES tiesībaizsardzības atbalsta aģentūras, un Eurojust, tiesu iestāžu sadarbības struktūras, stiprināšanai. Paketē paredzēta kopīga policijas datu telpa, Eiropola biroji dalībvalstīs un priekšlikums 2028.–2034. gadā dubultot budžetu līdz 3 miljardiem eiro (DG HOME, ECO).

Priekšlikums atduras ES tiesību pamatierobežojumā. Saskaņā ar līgumiem Eiropols atbalsta valstu policiju, bet pats nevar nevienu aizturēt vai saukt pie kriminālatbildības (LESD 88. pants). Jaunā ES Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas iestāde AMLA, kas atradīsies Frankfurtē, tiešu uzraudzību sāks tikai 2028. gadā un sākumā pārraudzīs ierobežotu augsta riska pārrobežu finanšu iestāžu loku (AMLA). Uzņēmumu reģistri, ostu pārvaldes, vietējās prokuratūras un muitas joprojām paliek dalībvalstu rokās.

Viens krimināls tīkls var izmantot Kipras priekšuzņēmumu, Beļģijas ostu, Slovākijas bankas kontu un Itālijas rēķinu ķēdi. Lai to izmeklētu, jāsadarbojas četrām jurisdikcijām, katrai ar saviem prokuroriem, datu piekļuves noteikumiem un darba tempu. Brisele var uzlabot datu apmaiņu un palielināt budžetu. Tā nevar aizstāt valstu izpildi. Faktiskā vara ir policijā, prokuratūrā un muitā, un pārrobežu darbībām tām joprojām vajadzīga cita citas atļauja.

Eiropola datu pilnvaru paplašināšana rada arī risku. Komisijas priekšlikums ir jau trešā Eiropola mandāta pārskatīšana sešu gadu laikā un paplašinātu aģentūras datu vākšanas iespējas. Kampaņas grupa Protect Not Surveil apgalvo, ka tas vājinātu Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja kontroli (Protect Not Surveil). Ātrāka policijas datu apmaiņa un pietiekamas garantijas sāk konfliktēt, ja tiesiskais ietvars mainās tik strauji.

Būtiskā plaisa

Komisijas pakete pagaidām ir likumdošanas priekšlikums, nevis spēkā esošs likums. Par to vēl jāvienojas Eiropas Parlamentam un Padomei, kurā sēž dalībvalstu valdības, un šāds process parasti ilgst vairākus gadus. Skaitlis 85 % parāda infiltrācijas mērogu, taču publiski vēl nav redzams sadalījums pa nozarēm, valstīm vai juridisko personu veidiem, ko noziedznieki izmanto visbiežāk.

Eiropas vienotais tirgus tika būvēts brīvākai tirdzniecībai, vienkāršākai uzņēmumu dibināšanai un pārrobežu finansēm. Kriminālie tīkli šo atvērtību izmanto kā darba infrastruktūru. Preces, nauda un dati pārvietojas brīvi. Policija, prokurori un tiesneši apstājas pie valstu robežām. Tīkli ir iemācījušies darboties pāri robežām kā uzņēmumi. Izmeklētāji, kas tos vajā, joprojām strādā kā 27 atsevišķas valstis.