Leipzig DNS pēdas ved pie paciņu bumbām

DNS sakritība, par kuru ziņo mediji, Leipcigas lidostas drona uzbrukuma izmeklēšanu pavērsusi pret agrāku sūtījumu bumbu lietu. Saikne ir būtiska tāpēc, ka tā varētu savienot divus atšķirīgus uzbrukumu veidus Eiropas loģistikas maršrutiem divu gadu laikā. Vācijas prokuratūra to nav apstiprinājusi (t-online, Euronews).

4. augustā sprādzienbīstams drons Leipcigas/Halles lidostā trāpīja Antonov kravas lidmašīnas spārnam, atsitās pret to un nesprāga. Lidostas darbinieks netālu atrada no drona atdalījušos lādiņu (Tagesspiegel). Lietu pārņēma Vācijas Federālā prokuratūra, kas izmeklē terorisma un valsts drošības lietas. Tā norādīja uz aizdomām par spridzināšanas mēģinājumu un bīstamu iejaukšanos gaisa satiksmē (Presseportal/GBA).

Tagad no drona iegūtais kriminālistikas materiāls, kā tiek ziņots, sakrītot ar DNS no lietas, kas līdz šim ir konkrētākā Eiropas hibrīdsabotāžas apsūdzība.

Sūtījumu lieta, uz kuru norāda DNS

2024. gada jūlijā no Lietuvas uz Apvienoto Karalisti un Poliju caur DHL un DPD kravu maršrutiem tika nosūtīti četri sūtījumi ar aizdedzinošām ierīcēm. Viens aizdegās Leipcigas lidostā. Cits aizdegās noliktavā Lielbritānijā. DHL drošības vadītājs Viļņā liecināja, ka Leipcigas sūtījums detonēja uz zemes tikai tāpēc, ka reiss kavējās: lidmašīnai bija jāizlido plkst. 05:30, bet ierīce nostrādāja plkst. 05:43 (LRT, Yahoo/BNS).

Eurojust, ES aģentūra, kas palīdz valstu prokuratūrām koordinēt pārrobežu krimināllietas, izveidoja kopēju izmeklēšanas grupu. Tā identificēja 22 aizdomās turamos un atrada vēl citas ierīces Latvijā un Igaunijā (Eurojust). BBC, atsaucoties uz lietas materiāliem, ziņoja, ka aizdomās turamajiem esot maksāts par RDX sprāgstvielu un bumbu nešanai piemērotu dronu detaļu pārvietošanu (BBC).

Lietuvas prokuratūra ir vistālāk gājusi uzbrukumu piedēvēšanā konkrētam avotam. Tā paziņojusi, ka sūtījumu uzbrukumus organizējuši Krievijas pilsoņi, kas saistīti ar Krievijas militāro izlūkdienestu. Viļņā pieciem apsūdzētajiem tagad jāstājas tiesas priekšā terorisma apsūdzībās. Šī attiecināšana attiecas uz 2024. gada sūtījumu lietu. Tā automātiski neattiecas uz 2026. gada dronu (LRT).

Ko DNS pēda pierāda un ko nepierāda

Lietuvas un Vācijas mediji ziņo, ka DNS iepriekš esot reģistrēta Lietuvā un sakrītot ar materiālu no Leipcigas sūtījumu lietas (15min, MDR). Vienlaikus vairāki mediji uzsver, ka konkrēta persona nav identificēta (Tag24, Liga). Kopīga DNS pēda var savienot pierādījumu lietas. Tā pagaidām nepierāda ne vienu un to pašu grupu, ne vienu un to pašu kuratoru, ne Krievijas valsts uzdevumu drona gadījumā.

Ja prokuratūras drona lietu pievienotu esošajai kopējai izmeklēšanas grupai, pierādījumu apmaiņa starp valstīm kļūtu ātrāka un grūtāk bloķējama. Vai tas notiks, pagaidām nav zināms, bet operatīvi tā ir būtiska izvēle (Eurojust JITs).

Valdības nevar gaidīt prokuroru secinājumus

Valstis austrumu maršrutos Leipcigu lasa kā brīdinājumu savām lidostām un kravu mezgliem. Polijas Rzeczpospolita citēja ekspertu Aleksandru Olehu, kurš brīdināja, ka Žešovas-Jasionkas civilajai lidostai, kas kļuvusi par svarīgu Ukrainas atbalsta mezglu, vajadzīga spēcīgāka aizsardzība pret droniem (Rzeczpospolita). Čehija virzās uz noteikumiem, kas apmācītiem kritiskās infrastruktūras objektu darbiniekiem ļautu noteiktās zonās rīkoties pret droniem. Likumprojekts nodots starpministriju saskaņošanai, un tā spēkā stāšanās plānota no 2027. gada jūlija (CT24, Ekonomický deník).

Vācija pastiprina policijas pretdronu spējas (RTBF), bet EASA, ES aviācijas drošības aģentūra, lidostām izdevusi vadlīnijas dronu incidentu pārvaldībai (EASA). Tomēr Eiropā nav vienas iestādes, kas varētu pavēlēt notriekt dronu virs civilas kravu lidostas. Lēmums joprojām atkarīgs no valsts, kurā incidents notiek, no tā, kura iestāde dronu pamana pirmā, un no tā, vai rīcība iepriekš ir pilnvarota.

Valdībām mērķi jāstiprina pirms brīža, kad prokuratūra spēj pierādīt, kas uzbrukumu pasūtījis. Kamēr Vācijas prokuratūra DNS saikni nav apstiprinājusi, šī lieta nav pierādījums pārejai no sūtījumu bumbām uz bruņotiem droniem. Tā drīzāk parāda Eiropas dziļāko problēmu: drošības dienestiem jāreaģē ātrāk, nekā tiesu sistēma spēj noteikt vainīgos. Nākamā atbilde tagad jāsniedz Vācijas prokuratūrai.