Leipcigas drons atklāj Eiropas reakcijas robu

5. augustā Leipcigas/Halles lidostas drošajā kravu zonā darbinieks atrada dronu ar piestiprinātu sprāgstvielu netālu no Ukrainas „Antonov” kravas lidmašīnām. Vācijas sapieri noņēma detonatoru, lidojumi tika apturēti. Šis gadījums neparādīja, ka Eiropā vispār nebūtu aizsardzības pret droniem. Tas atklāja šaurāku, bet bīstamāku robu: kuram ir tiesības apturēt dronu tajās dažās minūtēs, pirms tas sasniedz skrejceļu (AP, MDR).

Ko Vācija zina un ko nezina

Lietu no Saksijas zemes iestādēm pārņēma Vācijas federālais ģenerālprokurors, kura kompetencē ir valsts drošības noziegumi (GBA). Šāds solis nozīmē, ka izmeklēšana sasniegusi nacionālās drošības apdraudējuma slieksni. Tas vēl nenozīmē, ka Vācija būtu noskaidrojusi, kas ierīci izgatavoja vai nosūtīja.

Vācijas amatpersonas runā par iespējamu ārvalstu vai hibrīdapdraudējuma scenāriju, nenosaucot vainīgo (DW). ASV izlūkošanas ziņojumi ejot tālāk un saistot ierīci ar Krieviju (WSJ, CNN). Taču valsts vadītas operācijas pierādīšanai vajadzīgi dati par operatoriem, sakariem un pavēļu ķēdi. Vācijas prokuratūra šādus pierādījumus publiski nav sniegusi.

Kā tiekot ziņots, ierīce vadīta attālināti caur mobilo sakaru tīklu, atstājot izmeklētājiem SIM kartes un digitālas pēdas. Iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrints to nosauca par „jaunu apdraudējuma scenāriju” (Al Jazeera). Vācijas sabiedriskie mediji pēc tam atklāja, ka Leipcigas/Halles lidostā nebija stacionāras dronu noteikšanas sistēmas un tā paļāvās uz federālās policijas mobilo vienību, kuru var izsaukt pēc pieprasījuma (Tagesschau).

Kurš apstājas un kāpēc

Tehnika ir tikai puse problēmas. Sarežģītāks robs ir pilnvarās. Civilā lidostā operators var apturēt lidojumus. Policija var izmeklēt noziegumu vai noteiktos šauros gadījumos lietot spēku. Armija var iesaistīties pret naidīgu gaisa objektu, bet tam vajadzīgs cits juridiskais slieksnis un cita komandķēde. Lai šos dalībniekus savienotu dažu minūšu laikā, pirms ierīce eksplodē, vajadzīga skaidra nodošanas kārtība. Lielākajā daļā Eiropas lidostu tā vēl nav nostiprināta (EASA, Brussels Times).

Divas valstis parādīja šīs plaisas atsevišķas daļas. Somijas Aizsardzības spēki 4. augustā dažu minūšu laikā ierobežoja gaisa telpu virs Somu līča austrumu daļas pēc aizdomām par drona tuvošanos, bet ierobežojumus atcēla, kad nekas gaisa telpā neienāca (Yle). Tas bija ātri, taču Somija attīrīja tukšu jūras zonu pie Krievijas, nevis aizsargāja diennakts kravu mezglu ar noliktavu darbiniekiem un lidlauka satiksmi. Rumānija paceļ F-16 iznīcinātājus, kad militārais radars fiksē mērķus pie Donavas robežas, taču notriekšana paliek galējais līdzeklis, kas atkarīgs no mērķa klasifikācijas un atlūzu riska (Digi24). Abas valstis spēj konstatēt apdraudējumu. Neviena nav publiskojusi modeli, kas civilā lidostā piecu minūšu laikā ved no radara kontakta līdz lēmumam rīkoties.

Konkrētāko soli spēra Čehija. Prāgas lidosta kopā ar drošības dienestiem sāka izvērtēt Vācijas gadījumu, bet Iekšlietu un Satiksmes ministrija starpministriju saskaņošanai nosūtīja likumprojektu. Tas ļautu apmācītiem kritiskās infrastruktūras objektu darbiniekiem rīkoties pret neatļautiem droniem, pirms ierodas valsts vienības (Radiožurnál, Ekonomický deník).

Loģistikas koridors, uz kuru tas attiecas

Polija Leipcigas incidentu pārvērta brīdinājumā par Žešovas-Jasionkas lidostu — civilo lidlauku, caur kuru, pēc Polijas Aizsardzības ministrijas aplēses, ko citē Rzeczpospolita, esot gājuši līdz 95 % militārās palīdzības Ukrainai. Lietuvas izlūkdienests atsevišķi brīdināja NATO sabiedrotos, ka Krievija varētu sarīkot uzbrukumus Baltijas enerģētikas un transporta infrastruktūrai, izmantojot Ukrainā ražotus vai pārbūvētus dronus, lai apgrūtinātu vainīgā noteikšanu (BNS, Verslo žinios).

Vājā vieta ir iebūvēta pašā veidā, kā Eiropa pārvieto kravas un militāro palīdzību. Tie paši skrejceļi, kravu apstrādes darbinieki un pievedceļi, kas apkalpo civilo loģistiku, praksē veido NATO austrumu piegāžu ķēdes mugurkaulu. Lēts drons var aizvērt skrejceļu un piespiest uzreiz atbildēt uz jautājumu: kurš lemj par tālāko rīcību — lidostas personāls, policija, valsts drošības iestādes vai sabiedroto militārā komandvadība.

Vācijas federālā valdība saka, ka veido īpašu federālās policijas pretdronu vienību un kopīgu federācijas un zemju pretdronu centru, taču nav precizēts, vai centrs komandēs operatīvu reaģēšanu vai tikai koordinēs politiku (Bundesregierung). Dobrinta vadītajai Iekšlietu ministrijai tagad jāsniedz šīs spējas ieviešanas grafiks, nevis vēl viens apdraudējuma apraksts. Tas pats jādara katrai ES valdībai, kuras atbalsts Ukrainai balstās uz to pašu skrejceļu infrastruktūru, kuras ievainojamību parādīja Leipciga.