Leipcigas drons atsedz varas robu

Pirmdien pie Leipcigas/Halles lidostas dienvidu skrejceļa atrasts drons ar spridzekli. Līdz trešdienai lietu no Saksijas zemes iestādēm pārņēma Vācijas federālā prokuratūra — institūcija, kas izmeklē valsts drošības apdraudējumus. Pamats: aizdomas par spridzināšanas mēģinājumu un bīstamu iejaukšanos gaisa satiksmē (Straits Times, ABC Australia). Prokuratūra lietu vērtē kā iespējamu uzbrukumu valsts drošībai. Kas dronu nosūtīja, publiski nav zināms.

Kas ir apstiprināts un kas nav

Droši zināmo faktu pagaidām ir maz. Spridzekļu neitralizēšanas speciālisti no ierīces izņēma detonatoru. Lidojumi tika apturēti un novirzīti. Vācijas iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrints apmeklēja lidostu un notikušo nosauca par „jaunu apdraudējuma scenāriju” (Al Jazeera). Atsevišķi DHL kravas lidmašīna pie lidostas sadūrās ar neidentificētu objektu un ar nelieliem bojājumiem novirzījās uz Hannoveri. Nav pierādīts, ka abi incidenti būtu saistīti.

Ap šiem faktiem ātri izveidojās plašākas versijas. Vācijas mediji, atsaucoties uz anonīmiem drošības avotiem, ziņoja, ka drons esot pārvadājis Semtex sprāgstvielu un atradies pie Ukrainas Antonov lidmašīnām, kurās esot bijusi militārā munīcija. Čehijas mediji munīcijas versiju izsekoja līdz Vācijas publikācijām, nevis neatkarīgam apstiprinājumam, bet Vācijas Iekšlietu ministrija vēlāk noliedza, ka lidmašīnas būtu bijušas piekrautas (Hospodářské noviny). Lietuvas mediji sprāgstvielas veidu atspoguļoja kā novērtējumu, nevis galīgi apstiprinātu faktu (15min).

Ukrainas un Baltijas valstu amatpersonas Krieviju minēja kā ticamu aizdomās turamo, taču publiski pieejami izmeklēšanas secinājumi to pagaidām neapstiprina (Delfi, RTL).

Eiropas militārā aizmugure iet caur civilu lidostu

Leipciga/Halle ir DHL Express galvenais Eiropas kravu mezgls. Tā ir arī vieta, no kuras Antonov Airlines veic smagsvara kravu pārvadājumus, kas saistīti ar SALIS — stratēģisko gaisa pārvadājumu vienošanos, caur kuru NATO sabiedrotie pārvieto lielgabarīta militāro tehniku (Euronews, HS). Komerciālā loģistika un militārais transports tur izmanto vienu infrastruktūru. Kā To Brief rakstīja, kad incidents pirmoreiz kļuva zināms (To Brief), šāda pārklāšanās padara lidostu par skaidru mērķi spiedienam, kas paliek zem atklāta uzbrukuma sliekšņa.

Dronam nav jāiznīcina skrejceļš, lai radītu zaudējumus. Pietiek slēgt gaisa telpu, iedarbināt vairāku stundu spridzekļu neitralizēšanas procedūras un aizkavēt kravas plūsmu visā kontinentā. Francijas mediji atgādināja par iepriekšējiem incidentiem tajā pašā vietā: aizdedzinošu sūtījumu DHL objektā 2024. gada jūlijā un ar kravu lidojumiem saistītu spiegošanas lietu 2025. gadā (Boursedirect/AFP, France 24).

Kurš drīkst apturēt dronu, pirms tas nolaižas?

Vācija šonedēļ parādīja, ka pēc incidenta spēj izmeklēšanu pacelt federālā līmenī. Neatrisinātais jautājums ir par brīdi pirms sprādziena, nevis pēc tā. Vācijas tiesiskais regulējums atbildību sadala starp lidostu operatoriem, zemju policiju, federālo policiju, gaisa satiksmes dienestiem un, kā konstitucionālu galējo līdzekli, armiju (Tagesschau, Rundschau Online). Nevienam no šiem dalībniekiem nav pastāvīgu pilnvaru civilas lidostas gaisa telpā traucēt drona signālu, pārņemt tā vadību vai to notriekt.

ES tiesības lidostām un loģistikas operatoriem liek gatavoties darbības traucējumiem. Tās nenosaka, kurš un kurā brīdī drīkst traucēt signālu vai pielietot spēku (Eiropas Komisijas paziņojums par pretdronu pasākumiem). Šis robs nav tikai Vācijas problēma.

Daļa valstu rīkojas pašas. Čehijā tiek apspriests, vai kritiskās infrastruktūras objektu darbiniekiem noteiktās zonās varētu piešķirt tiesības vērsties pret droniem (Ekonomický deník). Somijas Robežsardze līdz septembrim testē dronu atklāšanas risinājumus (Elisa). Kā ziņo Vācijas mediji, Berlīne vēl šomēnes Flensburgā uz sarunām par pretdronu koordināciju esot uzaicinājusi Poliju, Baltijas valstis un Ziemeļvalstis (Tagesschau).

Koordinācija var palīdzēt saskaņot apdraudējuma kritērijus un izmēģināt kopīgas reakcijas procedūras. Tā nevar pārrakstīt valstu likumus, paātrināt iepirkumus vai apiet konstitucionālos ierobežojumus spēka lietošanai. Leipcigas lieta tagad ir federālās prokuratūras rokās. Nākamā lieta jārisina iekšlietu ministriem: viņiem jāpasaka, kam ir likumīgas pilnvaras apturēt naidīgu dronu, pirms ierodas spridzekļu neitralizētāji.