Leipciga atklāj dronu aizsardzības robu

Sprādzienbīstams drons Leipcigas/Halles lidostas teritorijā atradās vairākas stundas, pirms kāds to pamanīja. Četras dienas vēlāk Vācijas Nacionālās drošības padome — konsultatīva institūcija, kas koordinē ministriju darbu, bet nedod operatīvas pavēles — sanāca apspriest notikušo (Tagesschau). Starp šiem diviem faktiem ir galvenā problēma. Vācija spēj izmeklēt incidentu pēc tam, kad ierīce nokritusi līdzās lidmašīnai. Taču tai joprojām nav skaidras ķēdes, kā šādu ierīci laikus atklāt un apturēt.

Ko izmeklēšana līdz šim noskaidrojusi

Spridzināšanas darbu speciālisti neitralizēja drona detonatoru. Lidojumi tika traucēti. Lietu pārņēma federālā prokuratūra — tas parasti notiek gadījumos, kas skar valsts drošību. Prokuratūra atsaucās uz aizdomām par sprādziena mēģinājumu un bīstamu iejaukšanos gaisa satiksmē (GBA via Presseportal, Tagesschau).

Kopš tā laika noplūdušas tehniskas detaļas padarījušas ainu konkrētāku. Vācijas mediji ziņoja par SIM kartēm un 5G antenām, kas varētu norādīt uz vadību caur mobilo tīklu. Dronu eksperts Kristians Kaizers ZDF skaidroja, ka savienojums ar SIM karti ļautu operatoram vadīt ierīci no jebkuras vietas ar interneta piekļuvi, apejot radiofrekvenču signālus, kurus meklē ierastās lidostu atklāšanas sistēmas (ZDFheute). Ziņas par militāras kvalitātes sprāgstvielām skārdenes tipa konteinerā joprojām balstās anonīmu drošības aprindu teiktajā, nevis publiskotos ekspertīžu secinājumos (Euronews, t-online).

Iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrints gadījumu nosauca par „hibrīda uzbrukuma scenāriju” un sacīja, ka tiek pārbaudīta iespējama ārvalsts iesaiste (Handelsblatt). Krievijas vēstniecība atbildību noraidīja un apsūdzības nosauca par provokāciju (RND). Ne viens, ne otrs paziņojums nav pierādījums. Vācijas iestādes uzbrukumu publiski nevienam nav piedēvējušas.

Piecas iestādes, bet nav pastāvīgu tiesību notriekt

Dziļākais jautājums ir nevis pats drons, bet sistēma, kurai šāds drons jāaptur. Leipcigas/Halles lidostā incidenta brīdī nebija pastāvīgas dronu atklāšanas iekārtas, lai gan Vācijas aeronavigācijas dienests 2026. gada pirmajā pusē tur jau bija reģistrējis 18 dronu izraisītus traucējumus (WirtschaftsWoche, ZEIT). Berlīnes, Minhenes un Diseldorfas lidostas līdzīgi gaidīja solīto federālo atklāšanas aprīkojumu (ZEIT).

Vācijas tiesiskais regulējums dronu incidentu reakciju sadala starp lidostu operatoriem, zemju policiju, federālo policiju, gaisa satiksmes dienestiem un Bundesvēru — Vācijas bruņotajiem spēkiem. Lidostas operators atbild par žogiem un teritoriju. Zemju policijai jāreaģē uz tūlītēju apdraudējumu. Federālajai policijai ir pienākumi aviācijas drošībā. Armija drīkst palīdzēt tikai kā pēdējais līdzeklis un stingru konstitucionālu ierobežojumu ietvaros (FAZ, n-tv). Nevienam dalībniekam nav iepriekš piešķirtu pastāvīgu pilnvaru traucēt naidīga drona sakarus virs ar degvielu uzpildītas kravas lidmašīnas.

Tas pats aklais punkts arī ārpus Vācijas

Šis robs nav tikai Vācijas problēma. Beļģijas mediji vaicāja, vai līdzīgs uzbrukums varētu skart Lježu, valsts galveno kravu lidostu. Beļģija var likumīgiem dronu operatoriem noteikt, kur lidot nedrīkst, taču publiski pieejamā informācija neuzrāda iepriekš definētu lēmumu ķēdi, kā dažu sekunžu laikā neitralizēt naidīgu dronu (7sur7, La Libre).

Polija Leipcigu uztvēra kā tiešu brīdinājumu. Žešovas-Jasionkas lidosta valsts dienvidaustrumos kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma ir bijis viens no galvenajiem militārās un humānās palīdzības kanāliem uz Ukrainu. Polijas analītiķi norādīja, ka tādas pretraķešu sistēmas kā Patriot un NASAMS aizsargā pret konvencionāliem triecieniem, bet automātiski neatrisina mazo dronu problēmu (Dziennik, Rzeszow News). Lietuvas aizsardzības ministrs Roberts Kauņš sacīja, ka izlūkdienesti apdraudējumu vēro, bet neesot apstiprināts neviens konkrēts plānots uzbrukums (LRT). Čehijas analītiķi, atgādinot, kā Prāga pirms Vrbětices munīcijas noliktavas sprādziena piedēvēšanas Krievijas operatīvajiem darbiniekiem izveidoja pilnu izlūkošanas pierādījumu ķēdi, brīdināja nesteigties ar secinājumiem no viena ekspertīzes pavediena (iROZHLAS).

ES aviācijas noteikumi nosaka kopīgus civilās aviācijas drošības standartus. Eiropas Komisijas 2023. gadā publicētā pretdronu stratēģija mudina valstis gatavoties un sadarboties, tomēr tā ir vadlīnija, nevis saistoša pavēle (Commission counter-drone communication). Ne viens, ne otrs dokuments nepasaka policistam vai lidostas apsargam, kurā brīdī jāieslēdz sakaru traucētājs. Šis lēmums paliek dalībvalstu ziņā un bieži ir sadalīts starp iestādēm, kas nav veidotas darbam dronu ātrumā.

Leipciga parādīja, ka ievainojamība nav teorētiska. SIM karšu pēdas izmeklētājiem var palīdzēt noskaidrot, kurš ierīci nosūtīja. Taču vairākās valstīs amatpersonas un mediji tagad uzdod vienu un to pašu jautājumu: kurā lidostā, kurai iestādei ir gan pilnvaras, gan aprīkojums apturēt nākamo dronu. Vācijas iekšlietu ministriem uz to jāatbild pirms sanāksmes Flensburgā vēlāk šomēnes.