Klaipēda paplašinās ostas teritoriju

Lietuvas parlaments pagājušajā nedēļā atbalstīja aptuveni 100 hektāru jaunas teritorijas piešķiršanu uz dienvidiem no Klaipēdas — valsts vienīgās jūras ostas. Seims apstiprināja paplašināšanu kravu pārvadājumiem, loģistikai, zaļajai enerģijai un tam, ko amatpersonas sauc par militārās mobilitātes izmantošanu: infrastruktūru, kas ikdienā kalpo komercijai, bet krīzes gadījumā var būt pieejama bruņotajiem spēkiem (lrytas, Atvira Klaipeda). Komerciālais pamatojums ir skaidrs. Drošības arguments ir ticams, taču aiz tā pagaidām nav publiski redzama, budžetā nostiprināta loģistikas plāna.

Šo plaisu labi parāda ģeogrāfija. Klaipēda atrodas NATO austrumu flangā, šaurā Baltijas jūras piekrastes joslā, kur degvielas cauruļvadi, dzelzceļi un autoceļi, kas savieno Baltijas valstis ar pārējo Eiropu, vēl ir vāji vai nepabeigti. Lielāka osta NATO papildspēkiem ir vērtīga tikai tad, ja smago tehniku no piestātnēm var ātri nogādāt iekšzemē. Šie savienojumi vēl nav gatavi. Projekts tāpēc kļūst par pārbaudi tam, vai ES pieaugošā interese par divējāda lietojuma investīcijām rada reālas militāras spējas vai tikai ļauj komercprojektiem uzlikt aizsardzības etiķeti.

Ko dotu paplašināšana

Dienvidu paplašinājums paredzētu aptuveni 1,3 km dziļūdens piestātņu un padziļinātus kuģošanas kanālus Kuršu jomas virzienā (LRT). Klaipēdas ostas vadītājs Aļģis Lataks norāda, ka ostai vairs neesot zemes lieliem investoriem. Pēc viņa teiktā, sākotnēju interesi esot izrādījuši 14 globāli investori, lai gan saistošas vienošanās vēl nav parakstītas (LRT).

Pirmais risks būtu privātajam kapitālam. Investori ieguldītu vismaz 300 milj. € un nomātu teritoriju līdz 50 gadiem, savukārt ostas pārvaldei jāsedz aptuveni 600 milj. € pamata infrastruktūrai (Atvira Klaipeda). Kopējās publiskās un privātās izmaksas tiek lēstas ap 1,4 mljrd. € (lrytas). Lietuvas Satiksmes ministrija apgalvo, ka paplašināšana 25 gadu laikā dotu ap 7 mljrd. € ekonomiskā ieguvuma, taču aprēķina metodika nav publicēta.

Drošības etiķete un trūkstošie posmi

Lietuvas amatpersonas projektu sasaistījušas ar aizsardzību. Jaunās valdības programmā Klaipēda līdzās “Rail Baltica” un militārās mobilitātes darbiem esot minēta kā viena no nacionālajām prioritātēm. ES un Eiropas Investīciju banka divējāda lietojuma ostu infrastruktūru tagad uzskata par tiesīgu saņemt ar aizsardzību saistītu finansējumu, tāpēc šāds marķējums palīdz piesaistīt naudu (EIB).

Tomēr Lietuvas jau finansētā militārā infrastruktūra atrodas citur. Eiropas Investīciju banka pabeigusi 290 milj. € finansēšanas paketi Rūdninku militārajai bāzei uz dienvidiem no Viļņas, kur paredzēts pastāvīgi izvietot Vācijas Bundesvēra brigādi (EIB, Klaipeda.diena). Vācijas Aizsardzības ministrija apstiprinājusi, ka brigādei pilna gatavība jāsasniedz līdz 2027. gadam (BMVg). Pastāvīgai smagajai brigādei vajag jūras ieejas punktu tehnikai, munīcijai un apgādei, un Klaipēda ir vienīgais reālais kandidāts. Loģika ir saprotama. Taču nav publiska dokumenta, kas ostas paplašināšanu sasaistītu ar konkrētu Vācijas un Lietuvas loģistikas prasību.

Iekšzemes savienojumu trūkumi rāda to pašu no citas puses. NATO CEPS degvielas cauruļvadu tīkls — alianses sistēma aviācijas degvielas un dīzeļdegvielas pārvietošanai Eiropā — faktiski joprojām beidzas Vācijā. Polija būvē aptuveni 300 km jaunu cauruļvadu, lai tīklu virzītu austrumu virzienā, bet Baltijas valstis tam vēl nav pieslēgtas (Defence24, WP). “Rail Baltica” — Eiropas platuma dzelzceļš, kam jāsavieno Baltijas valstis ar Poliju — saskaras ar termiņu nobīdēm Polijas Belostokas–Elkas posmā (Suwalki24) un lēnu virzību Latvijā (Garaza.lv). Jebkuri papildspēki Lietuvai šķērsotu arī Suvalku koridoru — šauro sauszemes joslu starp Poliju un Lietuvu, ko no vienas puses ierobežo Baltkrievija, no otras — Krievijas Kaļiņingradas apgabals. Krīzē degviela un smagā tehnika joprojām lielā mērā būtu jāved ar tankkuģiem, dzelzceļa sastāviem un kravas auto.

Lietuva būvē galapunktu, pirms pilnībā pabeigts koridors aiz tā. Ostas komerciālais pamatojums pastāv neatkarīgi no drošības argumenta: Klaipēda strādā tuvu jaudas robežai, zeme jauniem termināļiem ir ierobežota, un investoru interese izskatās reāla. Militārās mobilitātes marķējums pagaidām apraksta potenciālu. Dokumenti, kas divējāda lietojuma apgalvojumu padarītu pārbaudāmu — neatkarīgs pieprasījuma pētījums, militārās izmantošanas koncepcija, publicēti koncesijas nosacījumi — nav parādījušies. Klaipēdas paplašināšana ir liela komerciāla likme drošības naratīvā, ko austrumu flanga ģeogrāfija padara viegli pārdodamu, bet grūti pārbaudāmu.