Lietuva noraida Vašingtonas potaša plānu

ASV lūdza Lietuvu, Poliju un Ukrainu atkal ļaut Baltkrievijas potašam šķērsot to teritoriju. Visas trīs atteica. 2026. gada maijā nodotais Valsts departamenta neparakstītais non-paper — neformāls politikas dokuments bez oficiālas autorības — parāda dziļāku plaisu transatlantiskajā sankciju politikā. Vašingtona jau ir atcēlusi savus ierobežojumus pret „Belaruskali”, Baltkrievijas valsts potaša monopolu. ES to nevar izdarīt bez visu 27 dalībvalstu piekrišanas. Strīds nav tikai diplomātisks; tas ir juridisks.

Kāpēc viena valsts nevar pateikt jā

ES sankcijas pret Baltkrievijas potašu ir nostiprinātas Padomes Regulā (EK) Nr. 765/2006 — tiesību aktā, kas tieši attiecas uz katru muitas iestādi, dzelzceļa operatoru un ostas termināli visās dalībvalstīs (finance.ec.europa.eu). Regula aizliedz ne tikai Baltkrievijas kālija hlorīda importu, bet arī tranzītu un pārvadāšanu ES teritorijā (gov.ie). Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris to formulēja tieši: kamēr ES sankcijas ir spēkā, „šādas darbības nevar veikt Lietuvā, Latvijā vai Polijā” (LRT).

Šo sankciju pieņemšanai bija vajadzīga vienprātība ES Padomē, kur jāpiekrīt katrai dalībvalstij. To atcelšanai vajadzīga tāda pati procedūra. 2026. gada februārī ES vienbalsīgi pagarināja Baltkrievijas sankcijas līdz 2027. gada februārim, skaidri saglabājot arī potaša ierobežojumus (Mayer Brown). Tāpēc Vašingtonas dokuments prasa trim valstīm darīt ko tādu, ko ES tiesības tām neļauj izlemt vienpusēji. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda pateica to bez aplinkiem: „Mēs neko nevarētu mainīt pat tad, ja gribētu.”

Ieslodzītie pret potašu

Vašingtonas arguments balstās darījuma loģikā. Kopš 2025. gada janvāra Trampa sūtnis Džons Kouls vairākkārt devies uz Minsku un panācis vairāk nekā 500 politisko ieslodzīto atbrīvošanu, tostarp Nobela prēmijas laureāta Aļesa Beļacka un opozīcijas līderes Marijas Koļesņikovas atbrīvošanu, apmaiņā pret pakāpenisku ASV sankciju mīkstināšanu (Euronews, RFE/RL). Līdz 2026. gada martam Vašingtona pilnībā izņēma „Belaruskali” no saviem sankciju sarakstiem. Non-paper piedāvāja Eiropas tranzīta ieņēmumus novirzīt Ukrainas aizsardzībai — formulējums, kas atteikumu padara politiski neērtu.

Arguments, ka sankciju mīkstināšana varētu attālināt Baltkrieviju no Krievijas, saduras ar militāro realitāti. Krievija 2025. gada decembrī izvietoja Baltkrievijā kodolspējīgo raķešu sistēmu „Orešņik” tajā pašā nedēļā, kad tika panākta potaša vienošanās (Arms Control Association). Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha šo loģiku noraidīja: „Nevajadzētu lolot ilūzijas, ka kāds ar kādām piekāpšanās darbībām spēs izvilkt Baltkrieviju no Krievijas ietekmes sfēras” (Interfax Ukraine).

Atteikuma cena

Lietuvas atteikumam ir izmērāma ekonomiska cena. Baltkrievijas potašs savulaik veidoja gandrīz trešdaļu Klaipēdas ostas kravu apjoma. Tā zaudēšana ostai maksāja aptuveni 14 milj. € gadā ieņēmumos, bet terminālim, kas apkalpoja šīs kravas, ienākumi saruka no 96 milj. € līdz 3,2 milj. € (Lrytas). Polija ir izvēlējusies stratēģisku klusumu. Varšava nav ne apstiprinājusi, ne noliegusi, ka saņēmusi šo non-paper, taču Polijas un Baltkrievijas atšķirīgais sliežu platums dod ērtu tehnisku šķērsli papildus juridiskajam (Rzeczpospolita).

ES tikmēr turpināja sankcijas pastiprināt. 20. sankciju pakete, kas pieņemta 2026. gada aprīlī, iekļāva jaunus ierobežojumus pret Baltkrievijas subjektiem un paaugstināja tarifus Baltkrievijas potašam, kas nonāk blokā (Mayer Brown).

Ukrainas prezidenta padomnieks Dmitro Litvins nosauca sistēmisko risku: „Tas dod Putinam pārliecību, ka sankcijas var mīkstināt” (RBC-Ukraine). Ja redzamu ES sektorālo sankciju var sākt izjaukt ar divpusēju ASV spiedienu uz atsevišķām galvaspilsētām, to pašu modeli var mēģināt piemērot arī Krievijas enerģētikas un finanšu ierobežojumiem. Nākamais pārbaudījums būs 2027. gada februārī, kad Baltkrievijas sankcijas būs vienbalsīgi jāpagarina uz vēl vienu gadu. To var nobloķēt jebkura dalībvalsts. Ungārija šādu ietekmi jau izmantojusi Krievijas sankciju paketēs, lai gan Pētera Maģara vadītās jaunās valdības laikā Budapešta ir pietuvojusies ES kopējai līnijai.

Atsevišķi Lukašenko ir izteicis iespēju pārdot raktuvi ASV investoriem par 3 mljrd. dolāru (Euromaidan Press). Ja amerikāņu uzņēmumi iegūs daļu Baltkrievijas potaša ražošanā, Vašingtonas klusais lūgums kļūs par prasību ar tiešu komerciālu interesi.