Lietuva prasa lielāku brīvību aizsardzības tēriņiem

Lietuva vēlas vairāk laika un plašāku iespēju izmantot ES noteikumu, kas ļauj palielināt aizsardzības izdevumus. Finanšu ministrs Taurims Vaļis sacījis, ka lūdzis Eiropas Komisijas komisārus pagarināt pašreizējo atkāpi pēc 2028. gada un paaugstināt tās 1,5 % no IKP limitu. Jaunu summu vai termiņu viņš nav nosaucis (BNS via TV3). Budžeta projekts paskaidro, kāpēc šāds lūgums izteikts: tajā prognozēts, ka deficīts — starpība starp valsts izdevumiem un ieņēmumiem, ko sedz, aizņemoties — 2027. gadā sasniegs 3,8 %, bet 2028. gadā — 4,6 % no IKP (iekšzemes kopprodukta jeb gada laikā ekonomikā saražoto preču un pakalpojumu vērtības). Abi rādītāji pārsniedz ES noteikto 3 % robežu (Finanšu ministrija).

Šīs robežas pārsniegšana var likt Briselei sākt formālu procedūru, lai panāktu, ka valdība samazina aizņemšanos.

Budžetā konkurē vairākas vajadzības

Valdība budžeta projektu apstiprināja 2026. gada 16. oktobrī. Tajā aizsardzībai 2027. gadā paredzēti 4,8 mljrd. € jeb 5 % no prognozētā IKP. Eiro izteiksmē tā ir nedaudz lielāka summa nekā šogad, bet mazāka daļa no ekonomikas nekā 2026. gadā, kad aizsardzības izdevumi bija 5,38 % no IKP (LRT, Finanšu ministrija). Tātad aizsardzības izdevumu īpatsvars ekonomikā sarūk, tomēr deficīts turpina augt.

Aizsardzība nav vienīgais izdevumu pieauguma iemesls. Tajā pašā projektā paredzēts palielināt valsts sektorā strādājošo algas, pensijas un ģimenes pabalstus. Sociālajai aizsardzībai atvēlēts par aptuveni 1,8 mljrd. € vairāk (Finanšu ministrija). Lietuvas neatkarīgā budžeta uzraudzības institūcija 6. oktobrī brīdināja, ka ES jau piešķirtā iespēja palielināt izdevumus aizsardzībai faktiski ir izsmelta (Lrytas).

Ko ES noteikums maina un ko ne

Katrai ES valdībai ir noteikta robeža, cik strauji gada laikā drīkst pieaugt valsts izdevumi. „Valsts izņēmuma klauzula” aizsardzības izdevumiem ļauj šo robežu pārsniegt, taču tikai tad, ja papildu nauda tiek tērēta aizsardzībai (Padomes ieteikums). Tā dod atļauju tērēt, nevis ES finansējumu.

Lietuva šo iespēju saņēma 2025. gada 8. jūlijā. Līdz 2028. gadam tā drīkst pārsniegt izdevumu limitu par mazāko no divām summām: aizsardzības izdevumu pieaugumu kopš 2021. gada vai 1,5 % no IKP (Padomes ieteikums). Klauzulu līdz šim izmanto 18 valstis, un nevienai no tām nav piešķirts augstāks limits (ES Padome).

Klauzula maina tikai to, kā Brisele vērtē Lietuvas izdevumu pieaugumu. Tā nesamazina deficītu. Tanku un kazarmu būve joprojām ir valsts izdevumi, bet to finansēšanai aizņemtā nauda palielina valsts parādu. Tāpēc deficīts, kas pārsniedz noteikto robežu, paliek virs tās neatkarīgi no izdevumu limita.

Eiropas Komisija ir aprēķinājusi, kāda būtu jau piešķirtās atkāpes ietekme, ja Lietuva to izmantotu pilnā apmērā. Salīdzinājumā ar plānu, kas būtu spēkā bez klauzulas, 2028. gada deficīts būtu par 1,3 procentpunktiem no IKP lielāks, bet valsts parāda līmenis — par 2,7 procentpunktiem augstāks (Eiropas Komisija). Šī aplēse attiecas uz Lietuvai jau piešķirto limitu, nevis lielāku limitu, ko vēlas Vaļis.

Kurš segs izmaksas

Daļa nākamā gada aizsardzības budžeta paredzēta, lai sagatavotu Lietuvu Vācijas brigādes uzņemšanai un veidotu pašai savu armijas divīziju (LRT). Viļņa var pamatoti norādīt, ka ārvalstu karavīri Lietuvas teritorijā stiprina sabiedroto drošību, ne tikai pašas Lietuvas aizsardzību. Tomēr klauzula neparedz šā rēķina sadali ar citām valstīm. Tā dod lielāku rīcības brīvību izdevumu plānošanā, bet parāds paliek Lietuvas ziņā.

Izdevumi nebeigsies līdz ar 2028. gadu. Starptautiskais Valūtas fonds prognozē, ka aizsardzības izdevumi un sabiedrības novecošanas izmaksas — pensijas un veselības aprūpe vecākiem cilvēkiem — saglabāsies arī turpmāk. To segšanai Lietuvai būs jāpalielina ieņēmumi vai jāsamazina citi izdevumi (SVF).

Nevienā dokumentā nav apliecināts, ka citas valdības atbalstītu limita palielināšanu, un Eiropas Komisija šādu priekšlikumu nav iesniegusi. Komisija oficiālu atzinumu par budžeta projektu sniegs novembrī (Eiropas Komisija).

Budžets vēl ir tikai projekts, un Vaļis nav nosaucis, cik lielu limitu vai līdz kuram gadam Lietuva prasīs. Tomēr Eiropas Komisijas aplēses ļauj secināt: plašāka vai ilgāka atkāpe dotu Lietuvai vairāk laika, pirms tai būtu jāievēro ES izdevumu pieauguma limits, bet nesegtu pastāvīgi lielākas armijas izmaksas. Tās būs jāsedz Lietuvas iedzīvotājiem — vai nu tagad aizņemoties vairāk, vai turpmāk pieņemot lēmumus par nodokļiem un citiem valsts izdevumiem.