LKAB saņem atļauju Luleå retzemju parkam

Katrā elektroauto motorā, jūras vēja turbīnas ģeneratorā un precīzi vadāmā raķetē ir viena grūti pamanāma sastāvdaļa: pastāvīgie magnēti, kuru ražošanai vajadzīgi retzemju elementi. Eiropa ik gadu patērē tūkstošiem tonnu šo materiālu, bet pati tos rūpnieciskā apjomā neražo. Tā importē 95 % retzemju elementu, bet Ķīna kontrolē ap 70 % ES piegāžu un līdz 90 % pasaules pārstrādes jaudu. 26. maijā Zviedrijas tiesa piešķīra vides atļauju projektam, kas šo atkarību varētu sākt mazināt.

Vērtība ieguves atkritumos

Zviedrijas valstij piederošais dzelzsrūdas uzņēmums LKAB saņēma atļauju būvēt kritiski svarīgo minerālu rūpniecisko parku Lūleo, Zviedrijas ziemeļos. Izejviela nebūs jauna raktuve, bet esošie ieguves atkritumi: apatīts, fosforu saturošs minerāls, ko LKAB vairāk nekā gadsimtu atdalījis no dzelzsrūdas un izmetis kā blakusproduktu. Apatītā ir visi 17 retzemju elementi, tostarp tie, kas vajadzīgi Eiropas zaļās pārejas un aizsardzības industrijas magnētiem.

Procesa princips ir samērā vienkāršs. Samaltu apatītu šķīdina skābē, atbrīvojot retzemju elementu jonus kopā ar fosforu un kalciju. Pēc vairākiem nogulsnēšanas un filtrēšanas posmiem retzemju elementi tiek koncentrēti jauktā savienojumā, bet fosforu atsevišķi atgūst mēslojuma ražošanai. Demonstrācijas rūpnīcai, ko būvē kopš 2025. gada janvāra, līdz 2026. gada rudenim jāapstiprina, ka šis integrētais process darbojas praksē. Laboratorijā tas ir pierādīts; tagad jāparāda, vai procesu var stabili atkārtot rūpnieciskā mērogā.

Viens stratēģijas elements, ne visa atbilde

LKAB plāni ir plaši. Uzņēmuma trīs savstarpēji saistītie projekti Zviedrijas ziemeļos ir ieguvuši ES stratēģisko projektu statusu saskaņā ar Kritiski svarīgo izejvielu aktu. Savukārt Pēra Geijera atradnē pie Kirunas ir aplēsti 2,2 milj. tonnu retzemju oksīdu, kas ir lielākais apstiprinātais šāds resurss Eiropā.

No 17 retzemju elementiem pastāvīgajiem magnētiem īpaši svarīgi ir divi: neodīms un prazeodīms. Tie nodrošina spēcīgu magnētisko lauku, kas ļauj elektroauto motorus padarīt kompaktus un vēja turbīnas efektīvas. LKAB nav publiskojis oficiālas prognozes par šo magnētu kvalitātes elementu ražošanas apjomiem, taču uzņēmums vēlas segt būtisku daļu no ES mērķa līdz vismaz 10 % retzemju elementu vajadzību nodrošināt ar vietējo ieguvi.

Pilna mēroga ražošana plānota 2030. gados. Investīciju lēmums vēl nav pieņemts. LKAB operacionālais direktors ir teicis, ka uzņēmums virzīšoties „soli pa solim” un kapitālu ieguldīšot tikai tad, „kad apstākļi būs pareizi”.

Šaurā vieta ir tālāk ķēdē

Eiropas galvenā problēma nav pati ieguve, bet atdalīšanas un rafinēšanas jaudas, kas vajadzīgas, lai jauktu koncentrātu pārvērstu rūpniecībā izmantojamos materiālos. Retzemju elementi ķīmiski ir ļoti līdzīgi cits citam, tādēļ to nošķiršana prasa simtiem secīgu ķīmisko posmu, ko sauc par šķīdinātāju ekstrakciju. Ķīna šo procesu pilnveidojusi četras desmitgades un pašlaik kontrolē 85–90 % pasaules atdalīšanas jaudu. Eiropā vienīgā lielā šāda rūpnīca ir Silmet Igaunijā, kas gadā apstrādā ap 3000 tonnu.

Francija 5. maijā paziņoja par 600 milj. € nacionālo noturības plānu, lai atjaunotu tieši šo ķēdes posmu. Teorētiski Francijas un Zviedrijas centieni papildina viens otru: Zviedrija iegūst izejvielu, Francija to attīra līdz izmantojamiem metāliem. Praktiski grafiki nesakrīt. Francijas atdalīšanas jaudas pirmo ražošanu plāno ap 2028. gadu, bet LKAB koncentrāts lielā apjomā nebūs pieejams pirms 2030. gadu sākuma. Līdz tam Francijas rūpnīcām izejvielas būs jāmeklē ārpus Eiropas.

Vienlaikus veidojas neformāls Ziemeļvalstu koridors: Zviedrijas ieguve, Norvēģijas atdalīšana un Somijas pārstrādes tehnoloģijas. Trīs valstis, trīs papildinošas lomas, bet pagaidām bez formālas koordinācijas. Tirgus loģika sāk savienot to, ko valdības vēl nav sakārtojušas.

Kam sekot tālāk

LKAB demonstrācijas rūpnīcai rudenī jāatbild uz pirmo tehnisko jautājumu: vai ieguves process ārpus laboratorijas darbojas stabili un vai emisijas iekļaujas atļaujā noteiktajās robežās. No šīs atbildes būs atkarīgs, vai sekos pilna mēroga investīciju lēmums.

Plašāks pārbaudījums Eiropai gaidāms 2026. gada oktobrī, kad beigsies Ķīnas retzemju elementu eksporta ierobežojumu pagaidu apturēšana. Pirmās jaunās Eiropas atdalīšanas jaudas sāks darbu tikai 2027. gada sākumā. Šis īsais laika logs parādīs, cik ievainojama Eiropa joprojām ir un cik ātri tai jāspēj savienot atsevišķos projektus funkcionējošā piegādes ķēdē.