Lufthansa un Air France-KLM cīnās par TAP

„Air France-KLM” un „Lufthansa” 29. jūlijā iesniedza saistošus piedāvājumus par 44,9 % Portugāles nacionālās aviokompānijas TAP Air Portugal akciju iegādi (Observador, Euronews). Pircējiem TAP nav tikai zīmols. Vērtība ir Lisabonas vietā Eiropas, Brazīlijas, Āfrikas un Amerikas savienojumu kartē, kā arī pacelšanās un nosēšanās laika nišās, kas šos reisus padara iespējamu. Eiropas lielās aviācijas grupas arvien vairāk konkurē nevis kā atsevišķas nacionālās kompānijas, bet kā mezglu tīkli: „Air France-KLM” balstās Parīzē un Amsterdamā, „Lufthansa” — Frankfurtē, Minhenē, Cīrihē, Vīnē, Briselē un tagad arī Romā caur ITA Airways, bet IAG izmanto Londonu un Madridi caur „British Airways” un „Iberia”. TAP pircējs šai kartei pievienotu Lisabonu.

Laika nišas ir īstais aktīvs

Mezgla lidosta darbojas, savācot pasažierus no daudziem īsajiem reisiem un pārsēdinot tos uz mazāku skaitu tālo reisu. Lisabona atrodas Eiropas dienvidrietumu malā, izdevīgā pozīcijā Dienvidatlantijas maršrutiem uz Sanpaulu, Riodežaneiro, Luandu un ASV austrumkrastu. Noslogotās lidostās laika nišas ir ierobežots resurss, ko gandrīz nav iespējams ātri izveidot no jauna. To kontrole ir konkurences instruments, nevis tehniska darbības detaļa (AirwaysMag, IATA).

Abi pretendenti to pateikuši tieši. „Air France-KLM” vēlas Lisabonu kā savu dienvidu mezglu un TAP pieslēgšanu grupas pasažieru, kravu un lojalitātes programmām (Zonebourse). „Lufthansa” TAP raksturoja kā „vadošo aviokompāniju Dienvidatlantijai” — nākamo posmu grupā, kas aptver septiņas aviokompānijas Eiropā (Lufthansa Group). Trešā lielā grupa IAG no procesa atteicās; kā tiekot ziņots, mazākuma līdzdalība neatbilda tās stratēģijai (El Economista).

Šai interesei ir arī praktisks komerciāls pamatojums. Amsterdamas Shipholas lidosta, „Air France-KLM” galvenā bāze, 2026. gada pirmajā pusgadā reģistrēja 223 597 lidojumu kustības, par 4 % mazāk nekā gadu iepriekš, jo Nīderlandes valdība apzināti ierobežo satiksmi, lai mazinātu troksni un emisijas (Schiphol). Lisabona piedāvā izaugsmes telpu, kādas Amsterdamai vairs nav.

Kāpēc Brisele neskatīsies tikai uz 44,9 %

Portugāle darījumu strukturējusi tā, lai valstij paliktu 50,1 %, bet līdz 5 % būtu rezervēti darbiniekiem (Euronews). Formāli pircējs būtu mazākuma akcionārs. Taču Eiropas Komisija konkurences lietās neskaita tikai procentus. Tā vērtē ietekmi. ES Apvienošanās regula paredz pārbaudi tad, ja pircējs iegūst „izšķirošu ietekmi”: vietas valdē, veto tiesības pār budžetu, ietekmi uz TAP maršrutu izvēli vai kontroli pār floti un vadības iecelšanu. Ja akcionāru līgums dod šādus instrumentus, 44,9 % var darboties kā kontrole (EUR-Lex, European Commission).

No tā izriet vēl viens risks. Priekšlaicīga īstenošana jeb gun-jumping nozīmē rīkoties tā, it kā darījums jau būtu atļauts, pirms regulators devis apstiprinājumu. Vācu valodā publicētā informācijā norādīts, ka izraudzītais investors 2026. gadā varētu sākt līdzpārvaldību, piemēram, iesaistoties maršrutu plānošanā vai komerciālos lēmumos, lai gan kapitāla ieguldījums varētu notikt tikai 2027. gada vasarā (Euronews DE). Nav pierādījumu, ka tas jau būtu noticis, bet tieši šādu laika grafiku konkurences uzraugi vērtē īpaši rūpīgi.

Nesenākais precedents ir „Lufthansa” darījums ar ITA Airways. Eiropas Komisija to apstiprināja tikai pēc tam, kad „Lufthansa” piekrita atteikties no pacelšanās un nosēšanās laika nišām pārklājošos maršrutos un palīdzēt konkurentiem tajos ienākt ar salīdzināmiem nosacījumiem (European Commission). TAP gadījumā jautājums būs līdzīgs: vai pircēja esošais tīkls pārklājas ar TAP Dienvidatlantijas maršrutos un vai konkurenti vēl varēs reāli ienākt Lisabonā.

Kas iegūst, kas maksā

Portugāle iegūtu kapitālu un nozares zināšanas. Infrastruktūras ministrs Migels Pintu Lušs vēlas lēmumu ap septembri (ECO). Darījumam seko arī Spānija: spēcīgāks Lisabonas mezgls tieši konkurētu ar „Iberia” Madrides bāzi par Latīņamerikas pasažieru plūsmu (El País).

Pasažieriem ietekme būs atkarīga no maršruta. Tranzīta ceļotāji var iegūt plašāku tīklu un vairāk galamērķu. Maršrutos, kuros TAP un pircējs jau konkurē, mazāks neatkarīgu aviokompāniju skaits nozīmētu vājāku spiedienu uz cenām. Darbiniekiem solījumi ir izteikti: kā tiekot ziņots, „Lufthansa” piedāvā 300 milj. € apkalpošanas un remonta jaudu paplašināšanu un līdz 1 000 darbvietām līdz 2030. gadam, lai gan Portugāles mediji norāda, ka nav pierādīts, vai tie ir saistoši piedāvājuma elementi (Jornal Económico). Portugāles nodokļu maksātāji iegūs tikai tad, ja cena un pārvaldības noteikumi patiešām aizsargās publisko vērtību uzņēmumā, kurā valstij arī turpmāk piederēs vairākums.

Portugāles valsts holdinga sabiedrībai „Parpública” ir 30 dienas piedāvājumu izvērtēšanai (Observador). Čeks ir mazāk svarīgs nekā kontroles tiesības, kas tam pievienotas. Brisele šo darījumu, visticamāk, nevērtēs tikai pēc 44,9 % virsraksta. Tā vērtēs, vai pircējs iegūst varu noteikt TAP maršrutus, pirms konkurenti spēj atbildēt.