Skip to main content
EU_PUBLIC_AFFAIRS01 / 10 · dienas stāsts3 min · 527 vārdu · 36 avotu

Macron iesaistīsies ECB vadītāja izvēlē

✦
Sarakstījis MIto brief AI · 2026. gada 30. oktobris, 01:50
Kā tas tika uzrakstīts

Lagarde’s early exit moves the choice into France’s pre-election months.

Attēla kompozīcija · tobrief
teksts · 3 min lasīšanas

Kristīne Lagarda 2027. gada 7. februārī atstās Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidenta amatu, banka paziņoja 29. oktobrī (ECB). Viņas astoņu gadu pilnvaru termiņam citādi būtu jābeidzas 2027. gada oktobra beigās (Eiropadome). Agrākais aiziešanas datums nozīmē, ka eirozonas centrālās bankas vadītāju izvēlēsies dažus mēnešus pirms Francijas prezidenta vēlēšanām.

Lēmums, kurā citādi būtu piedalījies Makrona pēctecis

Francijā prezidenta vēlēšanas notiks 2027. gada 18. aprīlī un 2. maijā (Service-Public). Pēc sākotnējā grafika amats atbrīvotos pēc vēlēšanām, un sarunās Franciju pārstāvētu jaunievēlētais prezidents. Tagad pie sarunu galda būs pašreizējais prezidents Emanuels Makrons.

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs sacīja, ka Eiropas valstu vadītāji iecelšanu pabeigs līdz 2026. gada beigām, taču kandidātu nenosauca (Vācijas valdība). Tas ir Mercas nosauktais mērķis; pārējie vadītāji tam vēl nav piekrituši. Ja šis grafiks tiks ievērots, lēmumu pieņems pirms Lagardas aiziešanas un vairākus mēnešus pirms Francijas vēlēšanām.

Kas pieņem lēmumu

Galīgo izvēli izdara eirozonas valstu vadītāji Eiropadomē — nacionālo valdību vadītāju samitā. Kandidātam vajadzīgs vismaz 16 no 21 eirozonas valsts atbalsts, un šīm valstīm kopā jāpārstāv vismaz 65 % eirozonas iedzīvotāju (ES Padome). Eiropas Parlamentu un ECB konsultē, taču tām nav veto tiesību.

Šis noteikums ierobežo Francijas ietekmi. Makronam būs iespēja paust viedokli, taču kandidātam vajadzēs plašu koalīciju, un arī citām galvaspilsētām ir savas intereses. Spānijā gan premjerministrs Pedro Sančess, gan opozīcijas līderis Alberto Nunjes Fēho atbalsta bijušo Spānijas Bankas vadītāju Pablo Ernandesu de Kossu (El País). Tā kā viņu atbalsta gan valdība, gan opozīcija, Madride var turpināt virzīt vienu un to pašu kandidātu neatkarīgi no pārmaiņām Spānijas politikā.

Arī šim amatam ir savas robežas. Prezidents vada Padomi, kurā ECB augstākās amatpersonas un valstu centrālo banku vadītāji kopīgi lemj par procentlikmēm. Līgums aizliedz prezidentam saņemt norādījumus no jebkuras valdības, arī no tām, kuras viņu iecēlušas (EUR-Lex).

Ko šis laiks parāda un ko ne

Lagarda skaidro, ka aiziet agrāk, lai varētu brīvi izteikties par jautājumiem ārpus monetārās politikas. Viņa ECB prezidentam prasīto neitralitāti raksturoja kā ierobežojumu (Reuters). Viņa nav paziņojusi, ka iesaistīsies vēlēšanu kampaņā vai ieņems citu amatu, un ECB paziņojumā aiziešanas iemesls nav minēts (ECB).

Francijas opozīcijas politiķi to sauc par manevru. Kreisajā flangā Žans Liks Melanšons no partijas „Nepakļāvīgā Francija” pārmetis Lagardai, ka viņa aiziet, lai Makrons kopā ar Vācijas kancleru varētu vienoties par pēcteci. Labējā flanga Nacionālās apvienības deputāts Žans Filips Tangi apsūdzējis Makronu mēģinājumā nostiprināt kontroli pār institūcijām (20 Minutes).

Valdība atbild, ka process ir ierasts. Makrons aicināja nodrošināt sakārtotu un līdzsvarotu pāreju, par ko jāvienojas ar Eiropas partneriem. Francijas Eiropas lietu ministrs Bendžamins Hadads sacīja, ka sarunas notiek ierastajā termiņā (RFI).

Opozīcija pareizi norāda uz datuma sekām, un tās ir skaidri redzamas. Taču publisku pierādījumu apgalvojumam par Makrona nodomu nav. Nekas neliecina, ka Makrons būtu pārliecinājis Lagardu aiziet, ka abi būtu vienojušies par datumu vai ka Parīze un Berlīne jau būtu izraudzījušās kandidātu. Līgums iecelšanu nesaista ar vēlēšanu kalendāru (EUR-Lex). Pirmsvēlēšanu periods radies tāpēc, ka Lagarda izvēlējās februāri, bet Mercs izvirzīja mērķi lēmumu pieņemt līdz gada beigām.

Lagardas skaidrojums ir publiski zināms, bet viņas izvēlētā datuma iemesls nav pierādīts. Šis laiks ļauj Makronam piedalīties lēmumā, kurā citādi, iespējams, iesaistītos viņa pēctecis. Nav pierādījumu, ka Makrons būtu sarīkojis Lagardas aiziešanu, un Francija viena pati nevar izvēlēties viņas pēcteci.

Details about this article
Model:
claude-opus-5-5
Generated:
10/30/2026, 1:38:59 AM
Pipeline run:
eu_pipeline_20261030_005008
Watermark:
SynthID (Google's invisible watermark)
Human review:
None before publication
Learn more about our methodology →