Macron un Merz rosina liegt piekļuvi ES tirgum

Emanuels Makrons un Frīdrihs Mercs aicinājuši Eiropas Komisiju piešķirt tai pilnvaras vērsties pret ārvalstu rīcību, kas kropļo konkurenci Eiropā. Galējā gadījumā Brisele varētu liegt kādas valsts uzņēmumiem piekļuvi vienotajam tirgum (Reuters, Francijas un Vācijas kopīgais neoficiālais dokuments). Priekšlikumā nav atbildēts uz diviem izšķirošiem jautājumiem: kas būtu pamats rīcībai un ko tieši Brisele varētu aizliegt. Neviena valsts nav nosaukta, taču Euronews šo ieceri raksturo kā atbildi uz Ķīnas rīcību (Euronews).

Laiks ir izvēlēts zīmīgi. ES tirdzniecības komisārs Marošs Šefčovičs 8.–9. oktobrī tiksies ar Ķīnas pārstāvjiem (Politico).

Plašāks tvērums, pazīstama balsošanas kārtība

Abi līderi nosūtījuši Eiropas Komisijas priekšsēdētājai Urzulai fon der Leienai parakstītu vēstuli un juridiski nesaistošu dokumentu. Tā centrā ir mehānisms, kas ļautu reaģēt uz gadījumiem, kad kāda valsts plašā mērogā kropļo ES tirgu. Vienkāršs piemērs: ārvalstu valdība maksā savām rūpnīcām, lai tās saražotu vairāk, nekā spēj nopirkt vietējā tirgū. Rūpnīcas pēc tam var Eiropā pārdot produkciju par cenu, kas Eiropas konkurentam nenosedz izmaksas, un Eiropas rūpnīca zaudē pasūtījumus.

Saskaņā ar Francijas un Vācijas neoficiālo dokumentu par atbildes pasākumiem lemtu Eiropas Komisija. Lēmums paliktu spēkā, ja vien pret to nenobalsotu vismaz 15 valdības, kas kopā pārstāv 65 % ES iedzīvotāju. Lai pasākumu apturētu, būtu jāizveido plaša bloķējoša koalīcija. Tas ir daudz grūtāk nekā panākt, lai dažas galvaspilsētas jautājumu klusi noņemtu no darba kārtības.

Šāda balsošanas kārtība nav jauna. To jau piemēro tirdzniecības aizsardzības lietās — ES izmeklēšanā par importu, ko pārdod zem pašizmaksas vai kas saņem ārvalstu subsīdijas. Jaunums ir mehānisma tvērums: tas varētu attiekties uz veselu nozari, nevis vienu produktu, un galarezultātā ļautu uzņēmumus izslēgt no tirgus, nevis tikai noteikt papildu muitas tarifu.

Pašreizējā kārtība prasa vairāk laika

2024. gada lieta par elektroauto parāda, kā darbojas pašreizējā sistēma. Pēc izmeklēšanas par Ķīnas subsīdijām Brisele 2024. gada oktobrī noteica Ķīnā ražotiem akumulatoru elektroauto atšķirīgus kompensācijas maksājumus — no 7,8 % līdz 35,3 % (Eiropas Komisija). Tie ir papildu ievedmuitas tarifi, kuru apmērs noteikts, lai neitralizētu subsīdiju. Izmeklēšana attiecās tikai uz vienu produktu.

Makrons un Mercs uzskata, ka šis process ir pārāk lēns, ja viena valsts dominē visā ražošanas ķēdē (Reuters). Viņi vēlas, lai Eiropas Komisija varētu sākt izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas, vērtēt veselas nozares un rīkoties ātrāk.

Kurš maksās, ja Brisele mehānismu izmantos

Katram izslēgšanas lēmumam ir divas puses. Lēta piegādātāja izstumšana palīdz Eiropas uzņēmumiem, kas ar to konkurē. Taču tā palielina izmaksas Eiropas rūpnīcām un mājsaimniecībām, kas no šī piegādātāja iepirka. Pastāv arī risks, ka pretējā puse atbildēs ar saviem pasākumiem. Dokumenta autori to atzīst, ierosinot aprēķināt, cik Ķīnas atbildes pasākumi varētu izmaksāt katrai dalībvalstij (neoficiālais dokuments).

Vācijas uzņēmēju vidū viedokļi dalās. Vācijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru apvienības aptaujā 60 % uzņēmumu vēlējās mazināt atkarību no Ķīnas, bet tirgus piekļuves ierobežošanu atbalstīja tikai 36 % (DIHK). Vairums uzņēmumu vēlas mazināt riskus, bet daudz mazāka daļa grib, lai Brisele to panāktu, slēdzot tirgu. Arī Vācijas Rūpniecības federācija BDI dod priekšroku mērķētai jau esošo ES instrumentu izmantošanai (BDI).

Dažas valdības aktīvi cenšas piesaistīt Ķīnas kapitālu. Spānijā plānotajās bateriju rūpnīcās ar Ķīnas uzņēmumu līdzdalību iecerēts ieguldīt gandrīz 15 mljrd. € (Expansión). Šī summa nav zaudējumu aplēse. Tā rāda, cik lielas plānotās investīcijas varētu apdraudēt tirdzniecības konflikts un kāpēc Madrides apsvērumi atšķiras no Parīzes apsvērumiem.

Pagaidām nekas no tā nav likums. Saskaņā ar ES līguma par darbību 207. pantu tirdzniecības regulai vajadzīgs Eiropas Komisijas priekšlikums, ko apstiprina gan Eiropas Parlaments, gan dalībvalstu valdības (EUR-Lex). Eiropas Komisija dokumentus nosaukusi par „vērtīgu ieguldījumu”, un ES līderi tos apspriedīs 15.–16. oktobra samitā (Euronews).

Parīzes un Berlīnes iesniegtajos dokumentos nav noteikts, kādi pierādījumi būtu vajadzīgi, lai tirgus kropļošanu atzītu par „sistemātisku”. Tajos arī nav uzskaitīts, ko Brisele varētu aizliegt (neoficiālais dokuments). Parīze un Berlīne rosina piešķirt Eiropas Komisijai plašas pilnvaras, bet atstāj tai noteikt, kas tās iedarbinātu un kur tās beigtos. Šie nosacījumi noteiks, vai iecerei piekritīs uzņēmumi, kas ražošanai iepērk Ķīnas izejvielas un detaļas, un valdības, kas cer piesaistīt Ķīnas rūpnīcu investīcijas.