Magyar pārrauj Ungārijas Ukrainas blokādi

Pēteram Maģaram vajadzēja trīs nedēļas, lai nojauktu blokādi, ko viņa priekšgājējs Viktors Orbāns bija uzturējis desmit gadus. 3. jūnijā jaunais Ungārijas premjerministrs paziņoja par plašu vienošanos ar Kijivu, kas paredz jaunas garantijas etniskajiem ungāriem Ukrainas rietumos. Dažas stundas vēlāk ES vēstnieki pavēra ceļu Ukrainas pirmajām oficiālajām iestāšanās sarunām, kuras provizoriski paredzētas 15. jūnijā Luksemburgā. Strīds, kas gadiem bija paralizējis vienu ES un Ukrainas attiecību posmu, tika noņemts no galda vienas dienas laikā.

Briselē šāds temps nebija gaidīts. Maģars amatā stājās maija vidū pēc tam, kad Orbāna partija „Fidesz” aprīļa vēlēšanās zaudēja varu. Pirmajā mēnesī viņš pārlika Ungārijas pozīciju vienā no jutīgākajiem ES paplašināšanās jautājumiem.

Vienošanās attiecas uz aptuveni 100 000 etnisko ungāru Aizkarpatijā. Tā atjauno mazākumtautību valodas lietojumu skolās, atļauj universitāšu eksāmenus ungāru valodā un paredz divvalodu vēlēšanu zīmes vietējās vēlēšanās (Telex, Euronews). Ukraina apņēmās šīs garantijas iekļaut savā ES iestāšanās rīcības plānā, tādējādi dodot Briselei uzraudzības lomu to īstenošanā. Tajā pašā dienā Budapešta atbloķēja 6,6 mljrd. € iesaldēto ES ieroču kompensāciju, ko Orbāns kopš 2024. gada bija bloķējis. Šī nauda paredzēta dalībvalstīm, kuras Ukrainai nodevušas bruņojumu.

Atveras 1. klasteris — Melnkalne rāda, cik ilgi tas var vilkties

ES vēstnieki apstiprināja sarunu sākšanu par 1. klasteri jeb pamatjautājumu paketi, kas aptver tiesiskumu, korupcijas apkarošanu un demokrātiskās institūcijas. Katram ES kandidātam šis klasteris jāatver pirmajam un jāaizver pēdējam. Melnkalne to atvēra 2012. gadā un joprojām nav aizvērusi — četrpadsmit gadus vēlāk. Tieši posmā starp atvēršanu un aizvēršanu iestāšanās process parasti sāk novecot.

Paplašināšanās komisāre Marta Kosa vēlas, lai līdz jūlijam būtu atvērti visi seši klasteri (Euronews). Taču šis grafiks slēpj procedūras ierobežojumu. Klastera atvēršana sāk sarunu. Tā aizvēršanai Ukrainai jāizpilda visi kritēriji, un katrai ES valdībai vienbalsīgi jāpiekrīt (Brussels Signal). Maģars šo aprēķinu pateica tieši: ja Ukraina „10 vai 15 gadu laikā” aizvērs visas 33 sarunu nodaļas, Ungārija rīkos saistošu referendumu par galīgo dalību. Viņš atvēra ceļu uz priekšu, bet paturēja iespēju bloķēt gala mērķi.

Lauksaimniecības subsīdiju bailes un rindas politika

Neviena galvaspilsēta publiski neiebilst pret sarunu sākšanu, taču lielākie spēlētāji jau iestrādā procesā berzi. Pretestība koncentrējas divos punktos.

Pirmais ir lauksaimniecības nauda. Ukrainas 41 milj. hektāru lauksaimniecības zemes pēc pašreizējiem kopējās lauksaimniecības politikas jeb KLP noteikumiem absorbētu vairāk nekā 20 % no ES ikgadējā lauksaimniecības budžeta. KLP ir galvenais mehānisms, ar kuru ES maksā atbalstu lauksaimniekiem. Francijas pētījumi prognozē, ka pilna Ukrainas dalība nozīmētu 18 % samazinājumu pašas Francijas piešķīrumiem. Francija, kas ir lielākā lauksaimniecības subsīdiju saņēmēja blokā, uz Maģara vienošanos publiski reaģēja atturīgi. Itālijas aizsardzības aprindas brīdināja par tūlītēju lauksaimniecības krīzi. Grieķija paziņoja, ka nākamajā budžeta ciklā nepieņems KLP līdzekļu samazinājumu, un pulcē septiņas dalībvalstis pašreizējo izdevumu aizstāvībai.

Otrais jautājums ir kandidātu rindas pārvaldība. Polija principā atbalsta Ukrainas kandidatūru, bet prasa stingru procedūras secību un iebilst pret Baltijas valstu priekšlikumiem paātrināti atvērt visus klasterus reizē. Grieķija atsevišķi spiež panākt, lai Rietumbalkānu kandidātvalstis nezaudētu tempu un netiktu apsteigtas. Pat Slovākija, kas iepriekš kopā ar Ungāriju bloķēja procesu, veto nelika, bet uzsvēra jautājumu, kāpēc Serbijai tiek prasīti stingrāki nosacījumi nekā Ukrainai.

Piedāvājums, uz kuru neviens nav atbildējis

Aiz diplomātiskās kustības paliek neatbildēts jautājums par izmaksām. Kijivas premjerministra vietnieks ir piedāvājis Ukrainai vairākus gadus pēc iestāšanās atlikt lauksaimniecības subsīdiju saņemšanu. Tas ir tiešs mēģinājums novērst budžeta konfliktu, pirms tas sācies. Neviena ES valdība uz šo piedāvājumu formāli nav atbildējusi.

Maģars trīs nedēļās atrisināja politisku strupceļu. Taču institucionālās un fiskālās sarunas, kuras viņš atbloķēja, ilgs gadus, visticamāk, vairāk nekā desmitgadi. Iestāšanās pulkstenis ir sācis tikšķēt, bet smagākie lēmumi paliek neskarti: kā sadalīt budžetu, vai pārbūvēt lauksaimniecības subsīdiju sistēmu un kad sasaukt galīgo vienbalsīgo balsojumu. Ukraina ir nolikusi galdā konkrētu piekāpšanos. Divdesmit septiņām galvaspilsētām vēl jāpasaka, ko tās ar to darīs.