Magyar mērķē uz Orbán konstitucionālajām slēdzenēm

Pēters Maģars grib nojaukt konstitucionālo sistēmu, ko Viktors Orbāns būvēja trīspadsmit gadus. Balsu viņam pietiek. Sarežģītāks jautājums ir cits: vai jauns konstitucionālais vairākums var demontēt Orbāna ieliktās slēdzenes, nepārvēršot pašu konstitūciju par uzvarētāja trofeju.

Ungārijas premjerministrs šonedēļ iesniedza konstitucionālo grozījumu paketi, kas skar trīs mehānismus, kurus Orbāns bija izveidojis, lai viņa sistēma pārdzīvotu vēlēšanu zaudējumu (24.hu, Euronews). Tā kā Tisza kontrolē 141 no 199 parlamenta vietām, šī pakete nav politisks nodoms. To var pieņemt.

Trīs slēdzenes

Svarīgākais mērķis ir Ungārijas „kardināllikumi” — politikas jomas, kuru grozīšanai vajadzīgas divas trešdaļas parlamenta balsu. Orbāns aiz šī sliekšņa nolika neparasti plašu parastas pārvaldības jautājumu loku: pensiju regulējumu, centrālās bankas uzraudzību, pat parlamenta komisiju struktūru (24.hu). Venēcijas komisija, Eiropas Padomes konstitucionālo tiesību padomdevēja institūcija, jau 2011. gadā brīdināja, ka šāds tvērums ir pārmērīgs, jo ļauj vienai valdībai sasaistīt nākamo valdību rokas ikdienas politikā (Venice Commission). Maģara priekšlikums sašaurināt šo likumu loku padarītu nākamās vēlēšanas nozīmīgākas, jo vairāk politikas izvēļu atgrieztos parastā vairākuma lemšanā.

Otrais mērķis ir Budžeta padome — institūcija, kuras piekrišana vajadzīga, pirms parlaments var pieņemt valsts budžetu. Ja padome atsaka piekrišanu un līdz 31. martam budžets nav pieņemts, prezidentam ir tiesības atlaist parlamentu (Fundamental Law). Tā kā padomē ir Orbāna laika amatpersonas ar pārejošiem, bet vēl spēkā esošiem mandātiem, šis mehānisms faktiski darbojas kā nevēlēts strupceļa slēdzis. Veto atcelšana izņemtu vēl vienu iepriekšējā režīma atstāto drošinātāju.

Trešais elements ir visgrūtāk aizstāvams pēc principa. Maģara sagatavotais 17. grozījums paredzētu izbeigt prezidenta Tamaša Šujoka pilnvaras nākamajā dienā pēc grozījumu stāšanās spēkā, vairākus gadus pirms viņa termiņa beigām 2029. gadā (de.Euronews). Ungārijas Helsinku komitejas iebildums ir precīzs: esoša prezidenta pirmstermiņa atcelšana var būt aizstāvama, bet tikai tad, ja valdība to sasaista ar objektīviem tiesiskuma kritērijiem, nevis ar neskaidru politisku izvēli (Hungarian Helsinki Committee).

Te jautājums par sistēmas labošanu vai atriebību kļūst konkrēts. Kardināllikumu loka sašaurināšana atdod varu parastiem vairākumiem. Budžeta padomes veto atcelšana novāc antidemokrātisku lamatu. Konkrēta prezidenta atcelšana ar konstitucionālu grozījumu, bez formālas procedūras, vairāk izskatās pēc konstitucionālās varas izmantošanas politiska rēķina nokārtošanai.

Polija rāda, kāpēc metodei ir nozīme

Polija līdzīgu dilemmu piedzīvoja pēc tam, kad 2023. gadā Donalda Tuska koalīcija nomainīja PiS valdību. Rzeczpospolita Orbāna modeli raksturoja kā sistēmu, kas balstīta konstitucionālajā inženierijā, pakļautos medijos un klientelistiskā korupcijā (Rzeczpospolita). Labēji orientēta Austrijas prese tos pašus notikumus rāda kā pierādījumu, ka liberālie spēki tiesiskuma valodu izmantojot tīrīšanu attaisnošanai, par paraugu minot Tusku (Kurier).

Polijas piemērs izgaismo metodes problēmu. Sagūstīta sistēma var prasīt aktīvu demontāžu. Taču, ja jaunais vairākums izmanto atpakaļvērstus noteikumus un personalizētu atcelšanu, pretinieki var ticami apgalvot, ka tas atkārto to pašu „uzvarētājs paņem visu” loģiku, kuru pats sola izbeigt.

Ko tālāk darīs Komisija

Venēcijas komisija ir nosūtījusi ekspertus uz Budapeštu, taču formālu atzinumu par Šujoka klauzulu vēl nav sniegusi (Telex). Līdz tam jebkurš apgalvojums, ka konstitucionālās autoritātes šo grozījumu jau atbalstījušas vai nosodījušas, ir pāragrs.

Eiropas Komisijai, ES izpildinstitūcijai, ir atsevišķs un praktiski svarīgāks instruments: miljardiem eiro iesaldētu Ungārijas līdzekļu, kuru izmaksāšana sasaistīta ar tiesiskuma atskaites punktiem (iConnectBlog). Kārdinājums būs Maģara politisko orientāciju uztvert kā pietiekamu reformu pierādījumu. Slovākijas mediji jau ierāmē paketi kā Ungārijas „atgriešanos Eiropā” (ta3). Vācijas prese ir piesardzīgāka, nošķirot fiskālo restartu no konstitucionālās metodes (taz).

Komisijai jāspēj vērtēt metodi neatkarīgi no tā, vai tai patīk valdība, kas šo metodi izmanto. Maģara kardināllikumu reforma un Budžeta padomes veto atcelšana izskatās pēc demokrātiskas sistēmas labošanas. Šujoka atcelšana izskatās citādi. Ungārija tagad pārbauda, vai sagūstītu konstitucionālu kārtību var salabot, nākamajam konstitucionālajam vairākumam neiemācot, ka konstitūcija ir tikai instruments šodienas pretinieku novākšanai. Pašas Komisijas nosacījumu sistēma tai nedod tīru veidu, kā šos abus jautājumus nošķirt.