Maģars maina veto pret 16,4 miljardiem €

Pēters Maģars 2. jūnijā ieradās Berlīnē ar instrumentu, kura pašlaik nav neviena cita Eiropas līdera rokās: Ungārijas veto pār Ukrainas virzību uz ES, mantotu no Viktora Orbāna un politiski izmantojamu. Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs viņu sagaidīja ar militāru godu ceremoniju un nosauca jauno Ungārijas premjerministru par „lielu cerības zīmi mūsu laikam” (ZDF). Maģars Orbāna bloķēšanas spēju pārvērš diplomātiskā kapitālā, un Brisele maksā ieejas cenu.

Secība, kas oficiāli neesot bijusi darījums

Maģars noliedz, ka būtu notikusi vienošanās. „Nebija nekādas saiknes starp līdzekļu atbloķēšanu un Ukrainas sarunu pirmās sadaļas atvēršanu,” viņš 29. maijā sacīja Euronews. Taču notikumu secība rāda citu ainu. 18. maijā Ungārijas ārlietu ministrs paziņoja par ekspertu sarunām ar Kijivu par Aizkarpatu ungāru minoritātes tiesībām (444.hu). 29. maijā Eiropas Komisija atbloķēja 16,4 miljardus eiro Ungārijas līdzekļu, kas Orbāna laikā bija iesaldēti tiesiskuma pārkāpumu dēļ. Līdz 2. jūnijam diplomātiskie avoti apstiprināja, ka Ungārija nebloķēšot Ukrainas pirmo iestāšanās sarunu klasteri, proti, soli, ko Orbāns bija kavējis vairāk nekā divus gadus (Eurointegration).

Apmaiņas ieguvumi ir skaidri: Maģars saņem naudu, Kijiva iegūst virzību uz priekšu, bet Briselei ir pierādījums, ka paplašināšanās process nav apstājies. Maģara nosacījums ir juridiski saistošas garantijas ungāru valodas izglītībai Aizkarpatos. Tas viņam dod aizsegu iekšpolitikā pret „Fidesz” pārmetumiem, ka viņš slepus piekāpies migrācijas un korupcijas apkarošanas jautājumos. ECFR aptauja rāda, ka 73 % ungāru no viņa gaida iesaldēto ES līdzekļu atgūšanu (Népszava). Šo solījumu Maģars pilda vispirms.

Fico paliek bez partnera

Visvairāk Maģara pavērsiena dēļ zaudē Bratislava. Slovākijas premjerministrs Roberts Fico un Orbāns ES iekšienē darbojās kā bloķējošs pāris, saskaņojot veto draudus par Ukrainas sankcijām, enerģētiku un iestāšanās sarunām. Šī ass izjuka pēc Orbāna zaudējuma aprīļa vēlēšanās. Slovākijas analītiķi Fico valdību raksturo kā iestrēgušu „neizdevušos pieņēmumu” sistēmā: tā uzskatot, ka Brisele sazvērējusies pret Slovākiju, lai gan īstā problēma ir pašizolācija (Aktuality.sk).

Fico veto joprojām ir spēkā. ES paplašināšanās katrā formālajā posmā prasa vienprātību, tātad visu 27 dalībvalstu piekrišanu. Taču izmantot veto vienatnē nozīmē izmaksas, ar kurām Orbānam nebija jārēķinās. Slovākijas ārlietu ministrs pats atzinis, ka faktiskais iestāšanās sarunu bloķētājs bijusi Budapešta, nevis Bratislava (STVR). Fico pagaidām nav formāli draudējis ar atsevišķu veto, lai gan plašāku sadarbību ar Ukrainu viņš saista ar Krievijas naftas plūsmas atjaunošanu pa cauruļvadu „Družba”.

Maģars vienlaikus pārzīmē reģionālo karti ap Fico. Viņš uzaicinājis Rumāniju, Horvātiju, Slovēniju un Austriju pievienoties paplašinātam Višegradas formātam, kas tradicionāli apvieno Ungāriju, Poliju, Čehiju un Slovākiju; samits paredzēts 23. jūnijā (Digi24). Ja tas notiks, Fico būs jārēķinās ar reģionālu klubu, kas tiek pārbūvēts ap viņu, nevis kopā ar viņu.

Jūnija pārbaudījums

Starpvaldību konference Luksemburgā 15.–16. jūnijā parādīs, cik stabila ir Maģara pozīcija. Vispirms ES vēstniekiem jāvienojas par kopīgu nostāju Pastāvīgo pārstāvju komitejā jeb COREPER, kur dalībvalstis saskaņo lēmumus pirms ministru balsojuma. Pēc tam to formāli apstiprina Vispārējo lietu padome (Carnegie Endowment). Mērķis ir atvērt 1. klasteri Ukrainai un Moldovai. Tas aptver tiesiskumu, tiesu reformu un pamattiesības.

2. jūnijā Budapeštas pozīcija formāli vēl bija atvērta. Maģars žurnālistiem sacīja, ka esot „ļoti optimistisks” par minoritāšu tiesību sarunu pabeigšanu „šonedēļ”, un signalizēja gatavību tikties ar Volodimiru Zelenski (n-tv, Euronews). Taču tajā pašā ECFR aptaujā 54 % ungāru joprojām iebilst pret iestāšanās sarunu sākšanu ar Ukrainu. Maģars, iespējams, ir noņēmis ES līmeņa bloķēšanu, bet viņa paša vēlētāji šim solim vēl nav piekrituši.