Magyar atbloķē ES ieroču naudu

Trīs nedēļas pēc stāšanās amatā Pēters Maģars izdarīja to, ko Viktors Orbāns divus gadus bloķēja: ļāva citām ES valstīm saņemt kompensāciju par Ukrainai nodotajiem ieročiem. 1. jūnijā Ungārijas vēstnieks ES Politikas un drošības komitejā, kas Briselē pārrauga kopējo drošības un aizsardzības politiku, deva signālu, ka Budapešta vairs neliks veto Eiropas Miera mehānismam — ārpus ES budžeta esošam fondam, kas dalībvalstīm atmaksā aptuveni 40 % no Ukrainai nodoto ieroču vērtības, ja tie ņemti no nacionālajiem krājumiem (Euromaidanpress, NewsUkraine). Tūlīt atbrīvojamā summa: 6,6 mljrd. €, kas bija iesaldēti kopš 2024. gada.

Tajā pašā dienā Berlīnē Maģars pateica tieši: „Ungārija uz Ukrainu nesūtīs ne karavīrus, ne ieročus” (Tagesschau). Eiropas Miera mehānisms to arī neprasa. Tas atlīdzina citām valstīm — Vācijai, Polijai, Nīderlandei, Zviedrijai — par ieročiem, ko tās jau ir nosūtījušas. Orbāna veto nebloķēja ieroču piegādes Ukrainai. Tas bloķēja atmaksu sabiedrotajiem, kas šīs piegādes bija veikuši.

72 stundu vienošanās, ko neviens nesauca par vienošanos

Divas dienas pirms paziņojuma par Eiropas Miera mehānismu Eiropas Komisija piekrita atbrīvot 16,4 mljrd. € kohēzijas un atveseļošanas fondos — ES naudā infrastruktūrai un ekonomikas attīstībai, kas Orbāna laikā bija iesaldēta tiesiskuma problēmu dēļ (Euronews, Ara.cat). 3. jūnijā Maģars paziņoja arī par vienošanos ar Ukrainu par mazākumtautību tiesībām aptuveni 100 000 etnisko ungāru Aizkarpatu apgabalā: valodas aizsardzību, izglītību ungāru valodā un administratīvām tiesībām pašvaldībās, kur ungāri veido vairāk nekā 10 % iedzīvotāju (HVG).

Oficiāli neviens to nesauca par paketes vienošanos. Taču trīs elementi sakrita 72 stundu laikā: Ungārija atbloķē Eiropas Miera mehānismu, Komisija atbloķē Ungārijas naudu, Ukraina piekrīt mazākumtautību tiesību piekāpēm. Berlīne reaģēja nekavējoties — kanclers Frīdrihs Mercs Maģaru nosauca par „iedvesmu visai Eiropai” (Tagesspiegel).

Maģars iekšpolitikā to pasniedza kā pārvaldības spēju: „Trīs nedēļās mēs panācām to, ko Orbāns nespēja desmit gados.” Fidesz uzbruka no pretējās puses, runājot par slēptiem nosacījumiem un „kara nodokli” Ungārijai (Origo). Abas interpretācijas apiet būtisku faktu: Eiropas Miera mehānisma veto atcelšana Ungārijai tiešas finanšu izmaksas nerada. Fonds atlīdzina citām valstīm, nevis Budapeštai.

Fonds, kas nespēj segt savus solījumus

Atvieglojums ir reāls, bet ierobežots. ES dalībvalstis ir iesniegušas kompensācijas pieprasījumus par Ukrainai nodotajiem ieročiem 43 mljrd. € apmērā (Eurointegration). Eiropas Miera mehānisms sedz aptuveni 40 %, tāpēc aptuveni 26 mljrd. € paliek nesegti. Fonda sākotnējais finansējuma rāmis ir gandrīz izsmelts (Kyiv Independent).

Slovākijas aizsardzības ministrs Roberts Kaliņāks parādīja, cik liela ir starpība starp gaidīto un saņemamo. Bratislava par Ukrainai nodotajiem iznīcinātājiem MiG-29 un pretgaisa aizsardzības sistēmām S-300 gaidīja 250 milj. €. Tā saņems aptuveni desmito daļu (Topky.sk). Zviedrija, kas ir apņēmusies sniegt 21 atbalsta paketi aptuveni 103 mljrd. Zviedrijas kronu vērtībā, gaida vismaz 60 mljrd. Zviedrijas kronu atmaksu, bet atmaksas grafiku nav saņēmusi (Göteborgs-Posten).

Veto paliek pielādēts

Sistēmiskā vaina, kas vienai valstij ļāva divus gadus iesaldēt miljardus, nav novērsta. Katram Eiropas Miera mehānisma maksājumam vajadzīga visu 27 dalībvalstu vienprātība — prasība, kas ES līgumos iestrādāta ārpolitikai un drošības politikai. Nākamā valdība, kas maina kursu, var to pašu blokādi atjaunot vienas nakts laikā. Slovākija šo modeli parādīja 2025. gadā, sešas reizes bloķējot 18. sankciju paketi pret Krieviju, līdz no Komisijas panāca enerģētikas garantijas (Euronews).

Jaunākiem instrumentiem ES vienprātību ir apgājusi. Piemēram, 90 mljrd. € Ukrainas atbalsta aizdevumā valstis, kas nepiekrīt, vienkārši nepiedalās. Taču Eiropas Miera mehānisms — tieši tas instruments, kas valstīm atmaksā naudu par jau nosūtītiem ieročiem — joprojām darbojas pēc vienprātības principa. Ievainojamība ir pašā mehānismā.

Orbāna valdība ir iesniegusi prasību ES Vispārējā tiesā, apstrīdot juridisko risinājumu, ar kuru Brisele iesaldēto Krievijas aktīvu peļņu novirzīja caur Eiropas Miera mehānismu bez Ungārijas piekrišanas. Maģars nav apstiprinājis, vai prasību atsauks. Žurnālisti viņam to nav tieši prasījuši. Ja tiesa piekritīs Budapeštai, tā varētu ar atpakaļejošu spēku apšaubīt jau veiktus miljardu maksājumus.