Malta tuvojas tiesai par pārstrādi

Eiropas Komisija 8. jūlijā Maltai izteica formālu juridisku ultimātu: divu mēnešu laikā pierādīt, ka valsts izpilda ES atkritumu pārstrādes mērķus, vai lieta tiks nodota Eiropas Savienības Tiesai. Tā sauktais argumentētais atzinums ir pēdējais brīdinājums pirms tiesvedības. Komisija pārmet Maltai, ka tā nav nodrošinājusi vismaz puses sadzīves atkritumu pārstrādi vai atkārtotu izmantošanu, lai gan šis pienākums bija jāizpilda jau 2020. gadā (Newsbook).

Tajā pašā dienā Komisija sāka arī atsevišķu pārkāpuma procedūru pret Maltu par ūdens apsaimniekošanu. Tas vairs nav viens izolēts strīds ar Briseli. Kopā abi procesi rāda konkrētu pārvaldības problēmu: valstij ir juridiski pienākumi, bet tā nav parādījusi, ka spēj sevi noorganizēt to izpildei.

Sešu gadu kavējums

Juridiskais pamats ir Atkritumu pamatdirektīva (Direktīva 2008/98/EK). Tā paredzēja, ka katrai ES dalībvalstij līdz 2020. gadam jāpārstrādā vai atkārtoti jāizmanto vismaz 50 % sadzīves atkritumu. Malta pēc šī rādītāja ir starp vājākajām ES dalībvalstīm (Eurostat). Termiņš beidzās pirms sešiem gadiem. Tātad runa nav par pēkšņu kļūmi, bet par ilgstošu neizpildi.

Komisija ES tiesību ievērošanu panāk pakāpeniski. Vispirms dalībvalsts saņem oficiāla paziņojuma vēstuli, proti, rakstisku brīdinājumu. Pēc tam seko argumentētais atzinums, kas jau nosaka juridisku termiņu. Ja valsts joprojām nerīkojas, Komisija var vērsties Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar Līguma par ES darbību 258. pantu. Naudas sodi parasti nāk vēlāk — ja valsts tiesā zaudē un arī pēc tam neizpilda spriedumu (Komisijas skaidrojums).

Malta šajā paketē nav viena. 8. jūlijā Komisija vērsās pret 14 dalībvalstīm par pārstrādes mērķu neizpildi (Europa Press, Newsbook). Spānija saņēma brīdinājumus gan par sadzīves atkritumiem, gan par iepakojuma pārstrādi. Tajā pašā lietu kopā ir arī Portugāle (TVI/IOL). Komisija šeit īsteno pienākumu, par kuru valdības zināja gadiem un kuru tomēr nav izpildījušas. Tāpēc tas nav Briseles spiediens tieši pret Valletu, bet plašāks ES tiesību piemērošanas brīdis: pārbaude, vai vides mērķiem, kas ierakstīti likumā, ir sekas, ja valdības tos ignorē.

Ūdens lieta

Ūdens apsaimniekošanas lieta pašlaik ir sākotnējā stadijā — oficiāla brīdinājuma līmenī, vienu pakāpi zemāk par argumentēto atzinumu (Komisijas skaidrojums). Tās tūlītējais juridiskais risks ir mazāks, taču Komisijai tagad ir vēl viena joma, kurā no Maltas prasīt paskaidrojumus.

Maltas ūdens problēmas ir labi dokumentētas: ūdens trūkums, atkarība no atsāļošanas un novecojusi cauruļvadu infrastruktūra. ARTE plaši aprakstījusi šīs sistēmiskās grūtības. Tomēr šī raksta sagatavošanā neizdevās atrast saturisku Maltas valdības, opozīcijas vai pilsoniskās sabiedrības reakciju uz jauno ūdens lietu. Maltā tā gandrīz nav izraisījusi publisku uzmanību, lai gan pati problēma ir akūta.

Aptuvens salīdzinājums ir Kipra. Nikosijas apgabala pašvaldību organizācijas vadītājs nesen aicināja izveidot vienotu ūdens pārvaldi, kas apvienotu atbildību par dambjiem, atsāļošanu, cauruļvadiem un pazemes ūdeņiem (Politis English). Līdzīga loģika attiecas arī uz Maltu: ja atbildība par ūdeni ir sadalīta starp aģentūrām un pārvaldes līmeņiem, neviens pilnībā neatbild par neveiksmi.

Kam jāatbild par plaisu

Trūkstošais posms ir Maltas iekšpolitikā. Var nosaukt Komisijas juridiskos soļus un atsaukties uz Maltas pārstrādes rādītājiem. Taču pagaidām nav iespējams skaidri pateikt, kura ministrija, aģentūra vai iestāde ir atbildīga par atpalicības novēršanu, jo Maltas amatpersonas to publiski nav paskaidrojušas. Kas plāno atkritumu infrastruktūru? Kas atbild par ūdens datu ziņošanu? Bez šādas skaidrības „atbildība” paliek vārds bez adreses.

Maltas valdībai tagad ir konkrēts pienākums: divu mēnešu laikā atbildēt uz pārstrādes ultimātu vai rēķināties ar lietu Eiropas Savienības Tiesā. Ūdens jautājumā process sācies vēlāk, bet tas ir sācies. Komisija ir pateikusi, kas Maltai jāizdara. Valletā neviens publiski vēl nav paskaidrojis, kā to plānots izdarīt.