Plašs Ukrainas dronu trieciens Maskavai izraisa politisku krīzi piecās Eiropas valstīs

17.05.2026. Ukraina veica līdz šim lielāko dronu triecienu Maskavas apgabalam: gāja bojā četri cilvēki, tika bojāta naftas pārstrādes rūpnīca, bet atlūzas nokrita arī Šeremetjevas lidostas teritorijā (The Moscow Times). Tajā pašā nedēļā Latvijas premjerministre atkāpās pēc neatklātiem dronu ielidojumiem, Somija uz nakti slēdza Helsinku-Vantā lidostu, Ungārija pirmo reizi desmit gadu laikā izsauca Krievijas vēstnieku, bet Austrijas kanclers paziņoja, ka neitralitāte vairs nesniedz aizsardzību. Dronu karš vairs nav tikai frontes tehnoloģija. Tas kļūst par iekšpolitisku faktoru ES dalībvalstīs.

Trieciens, kas iedarbināja ķēdes reakciju

Maskavas uzbrukums iekļāvās jau pazīstamā eskalācijas ciklā, tikai šoreiz tas norisinājās dažu dienu laikā. Donalda Trampa virzītais 72 stundu pamiers maija sākumā sabruka gandrīz uzreiz. Pēc tam Krievija 30 stundu laikā pret Ukrainu palaida vairāk nekā 1 600 dronu un raķešu, kas bija lielākais gaisa uzbrukums kopš kara sākuma. Ukrainas atbilde sekoja pēc četrām dienām.

Saskaņā ar Konrāda Adenauera fonda Air War Monitor datiem Ukraina jau līdz 2026. gada martam palaida vairāk tālās darbības dronu nekā Krievija. Maskavas apgabals no ārkārtēja mērķa ir kļuvis par regulāru triecienu zonu.

Latvijā krīt valdība, Somijā sistēma nostrādā

7. maijā Latvijas gaisa telpā ielidoja trīs Ukrainas droni, visticamāk, Krievijas elektroniskās karadarbības ietekmē novirzīti no kursa. Viens no tiem trāpīja tukšā degvielas tvertnē pie Rēzeknes. Cietušo nebija. Taču neviens drons netika pārtverts. Sensoru sistēmas pirmo dronu vispār nepamanīja, civilās trauksmes paziņojumi pienāca pēc trieciena, un aizsardzības ministrs zaudēja amatu.

Kad partija „Progresīvie” izstājās no koalīcijas, Evika Siliņa 14. maijā atkāpās no premjerministres amata. Valdību nogāza nevis pats drons, bet publiski redzama nespēja to laikus konstatēt un izskaidrot.

Somija saskārās ar to pašu fiziku, bet ar citu institucionālo rezultātu. 15. maijā plkst. 3:49 varas iestādes izsludināja brīdinājumu Ūsimā reģionam, uz trim stundām slēdza Helsinku-Vantā lidostu un pacēla gaisā F/A-18 Hornet iznīcinātājus. Somijas gaisa telpā neviens drons beigās neielidoja. Trauksme bija piesardzības pasākums, ko izraisīja iepriekš saņemta NATO sabiedroto izlūkinformācija. Somijai bija agrīns brīdinājums, un mobilizācija notika pietiekami ātri, lai novērstu politisku krīzi.

Premjerministrs Peters Orpo atzina, ka saziņa ar iedzīvotājiem atstāja pārāk daudz neatbildētu jautājumu. Tomēr politisku seku nebija.

Ungārija un Austrija īsteno jau sagatavotus pagriezienus

Ungārijas jaunā partijas „Tisza” vadītā valdība, kas amatā bija tikai dažas nedēļas, izsauca Krievijas vēstnieku pēc Krievijas triecieniem pie Aizkarpatiem, kur dzīvo Ukrainas ungāru minoritāte. Premjerministrs Pēters Maģars publiski nosodīja uzbrukumus (ATV, Reuters), pārraujot desmit gadus ilgušo Viktora Orbāna laika kursu uz tuvināšanos Maskavai.

Tiekot gatavots saraksts ar vairāk nekā 12 Krievijas izlūkdienestu darbiniekiem, kuri strādājuši diplomātiskā piesegā un kurus varētu izraidīt. Orbāna laikā šādi gadījumi parasti tika risināti klusām, bez publiskas atzīšanas.

Austrijā kanclers Kristians Štokers laikrakstam Krone sacīja, ka jāatsakās no „ērtās nepatiesības, ka neitralitāte mūs aizsargā”. Viņa arguments ir vienkāršs: droni, kas lido 500 kilometrus, padara ģeogrāfiskas buferzonas maznozīmīgas.

Austrija ir pievienojusies Eiropas Debesu vairoga iniciatīvai, Vācijas vadītam projektam, kurā valstis kopīgi iepērk pretgaisa aizsardzības sistēmas. Štokers dalību tajā skaidro kā savienojamu ar neitralitāti. Austrijas Brīvības partija FPÖ to sauc par uzbrukumu Austrijas konstitucionālajai identitātei.

Vācija pieņem eskalācijas risku

Berlīne 11. maijā ar Kijivu parakstīja programmu „Brave Germany”, apņemoties kopīgi ražot dronus ar darbības rādiusu līdz 1 500 kilometriem. Programmā paredzētas arī 5 000 ar mākslīgo intelektu vadāmas vienības, un tās finansējums ir 4 mljrd. €.

Aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss, apmeklējot Ukrainas austrumus, paziņoja, ka Krievija atrodas „vājuma fāzē”. Krievija atbildēja, nosaucot trīs Vācijas dronu ražotājus par „leģitīmiem militāriem mērķiem” (Handelsblatt). Vācija izsauca Krievijas vēstnieku. Drošības dienesti fizisku uzbrukumu Vācijas teritorijā novērtēja kā „ļoti maz ticamu”, tomēr aicināja aizsardzības uzņēmumus pārskatīt aizsardzības pasākumus.

Piecas valstis, piecas reakcijas, kopīga protokola nav

Iezīmējas skaidrs mehānisms. Katrs Ukrainas tālās darbības trieciens rada politiskas sekas Eiropā, un to smagums atkarīgs no valsts ģeogrāfiskā tuvuma, tehniskās gatavības un politiskās noturības. Latvijai trūka gan uztveršanas spēju, gan koalīcijas stabilitātes. Somijai bija agrīns brīdinājums un procedūra, kas ļāva rīkoties pirms bojājumiem. Ungārija un Austrija izmantoja brīdi, lai publiski mainītu pozīcijas, no kurām tās faktiski jau bija attālinājušās. Vācija eskalācijas risku pieņēma apzināti.

Eiropā nav kopīga protokola gadījumiem, kad dronu karš izplešas pāri Ukrainas robežām. Desmit dienās piecas valstis sniedza piecas dažādas atbildes. Nākamais incidents parādīs, vai tas mudinās uz koordināciju vai padziļinās fragmentāciju.

Neatbildēts paliek pamatjautājums: ja Ukrainas dronu Krievijas traucēšanas sistēmas novirza pāri NATO robežai, kuram jāreaģē un kurš par to atbild?