EP atbalsta atgriešanas centrus ārpus ES

„Atgriešanas ērai” tagad ir juridisks ietvars, bet vēl nav pierādījumu, ka tas tiešām palielinās atgriešanu skaitu. EP deputāti ar 418 balsīm pret 218, 30 atturoties, apstiprināja sarunās panākto Atgriešanas regulu pēc 2026. gada 1. jūnija vienošanās ar Padomes pārstāvjiem. Parlaments norāda, ka teksts paredz kopīgus atgriešanas lēmumus, stingrākus sadarbības pienākumus, plašākas aizturēšanas pilnvaras, atļautas pārmeklēšanas un iespēju pārvietot cilvēkus uz centriem trešajās valstīs, ja cita valsts piekrīt viņus uzņemt (Eiropas Parlaments).

Balsojums pārvieto atgriešanas politiku no nacionālu risinājumu mozaīkas uz kopīgiem ES noteikumiem. Tas skar visu Eiropu, jo regula var būt saistoša visām dalībvalstīm. Taču praktiskais darbs joprojām paliek valdību, tiesu, policijas, aizturēšanas sistēmu un ārpus ES esošu valdību rokās.

Brisele var uzrakstīt noteikumus

Juridiskā maiņa ir būtiska. Regula pēc pieņemšanas un publicēšanas ir piemērojama tieši, atšķirībā no direktīvas, kas dalībvalstīm jāpārņem nacionālajos likumos. Kvalificētā vairākuma balsojumā neviena valsts viena pati nevar apturēt lēmumu, tāpēc Francijas vai Spānijas iebildumi paši par sevi lietu nenogremdē (LESD 288. pants, Padomes balsošanas noteikumi).

Tas parāda jauno spēku samēru. Francija var atteikties izmantot atgriešanas centrus trešajās valstīs, bet vienlaikus zaudēt plašāko likumdošanas cīņu. Reuters, ko pārpublicēja Internazionale, vēstīja, ka Emanuels Makrons šādus centrus uzskatot par nestrādājošiem un pretrunā Eiropas principiem (Internazionale). Spānija kritizējusi ieceri plašāk, norādot uz juridiskiem, praktiskiem, ārpolitikas un ilgstošas aizturēšanas riskiem (El País).

Šāds atteikums sašaurina to valdību loku, kas, visticamāk, šos centrus izmantos. Tas neatceļ kopīgos atgriešanas noteikumus. Galvenā pārmaiņa ir tieši šī: likums virzās uz Briseli, bet atgriešanas mehānisms paliek izkliedēts.

Politiskā dividende jau ir redzama. Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa balsojumu nosauca par „atgriešanas ēras” sākumu, jo tagad var apgalvot, ka stingrāka migrācijas līnija ir ierakstīta ES tiesībās (ECR grupa). Dānijai tas dod līdzīgu argumentu iekšpolitikā: Politiken balsojumu raksturoja kā juridisko pamatu, ko Dānijas valdības bija meklējušas pirms sarunām ar iespējamām uzņemošajām valstīm (Politiken).

Jauda atrodas citur

Likumu pieņemt ir vieglāk nekā izveidot sistēmu. Pašas Dānijas kopīgajā vēstulē teikts, ka ārējie centri ir atkarīgi no trešo valstu sadarbības un tiem jāatbilst ES tiesībām un starptautiskajām konvencijām (Dānijas premjerministra birojs). AFP, ko pārpublicēja Ahram, ziņoja, ka Grieķija pirmās vienošanās gribot noslēgt 2026. gadā un struktūras sākt darbināt no 2027. gada (Ahram). Tas ir grafiks, nevis pierādīts modelis.

Tagad ietekmes svira pārvietojas uz āru. Potenciālās uzņemošās valstis varēs prasīt naudu, vīzu atvieglojumus, diplomātisku attieksmi, uzraudzības nosacījumus un readmisijas darījumus. ES iekšienē valstis ar spēcīgākām pārvaldēm var kustēties ātrāk. Vājākām sistēmām jārēķinās ar ilgāku aizturēšanu, biežākiem zaudējumiem tiesās un vairāk izgāztiem gadījumiem.

Tiesvedības par pamattiesībām sekos konkrētām lietām. ES Pamattiesību harta saglabā neizraidīšanas principu, tiesības uz efektīvu aizsardzību un taisnīgu uzklausīšanu, īpaši gadījumos, kad atgriešana cilvēku varētu pakļaut nopietnam kaitējumam vai apelācijas iespējas ir vājas (ES Pamattiesību harta). Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja brīdināja, ka centri ārpus ES varētu vājināt atbildību, savukārt HRRF ziņoja par cilvēktiesību ekspertu bažām, ka regulas daļas varētu būt pretrunā starptautiskajai cilvēktiesību aizsardzībai (EESK, HRRF).

Itālija rāda plaisu starp politisku uzvaru un izpildi. Pagella Politica norādīja, ka ģenerāladvokātes Medinas secinājumi lietās par Itālijas un Albānijas modeli nebija vispārēja ārējo centru apstiprināšana (Pagella Politica). Internazionale aprakstīja nesekmīgas aizturēšanas apstiprināšanas un pirmos incidentus Gjadērā, kur fiziska infrastruktūra ātri kļuva par juridisku un administratīvu problēmu (Internazionale).

Pārbaude pāriet uz lietām

Formālais process vēl nav pabeigts. Padomei regula vēl jāpieņem, un tā jāpublicē Oficiālajā Vēstnesī, kā norādīja DW (DW). Pēc tam valdībām būs vajadzīgas vienošanās ar uzņemošajām valstīm, budžeti, uzraugi, sūdzību kārtība, transports, personu apliecinoši dokumenti un lietu materiāli, kas iztur tiesas pārbaudi.

Jāatrisina arī pretruna ziņojumos. Parlaments norāda, ka nepavadīti nepilngadīgie ir izslēgti no pārvietošanas uz šādiem centriem, savukārt RTE vēstīja, ka neveiksmīgi patvēruma pieteikumi nepavadītu nepilngadīgo gadījumā varētu novest pie nosūtīšanas uz trešajām valstīm, ievērojot tiesību nosacījumus (Eiropas Parlaments, RTE). Galīgais juridiskais teksts un nacionālā prakse noteiks, cik šaura būs šī aizsardzība.

Eiropa ir centralizējusi atgriešanas noteikumu grāmatu. Izšķirošais darbs tagad notiks līgumos, tiesas zālēs, aizturēšanas centros, lidostu procedūrās un sarunās ar valdībām, kuras ES bieži labprāt tur politiskā attālumā.