EP deputāti prasa vairogu Rumānijas robežai

Eiropas Parlaments Strasbūrā gatavo debates un rezolūciju par Krievijas dronu ielaušanos Rumānijas, Baltijas valstu un Somijas gaisa telpā laikā, kad sprādzieni jau sasnieguši ES austrumu malu. Šāds balsojums var apgrūtināt katra incidenta norakstīšanu kā atsevišķu vietēju negadījumu. Taču Parlaments nevar pateikt Rumānijas spēkiem, NATO pilotiem vai valdībām, kurā brīdī jāeskalē reakcija (Digi24).

Rumānijas gadījums šim spiedienam dod politisko svaru. ES nosodīja incidentu Galacā, paziņojot, ka Krievijas drons ar sprāgstvielām nakts uzbrukuma Ukrainai laikā ietriecies dzīvojamā ēkā (EEAS). Rumānija pēc tam vērsās ANO, kur Bukareste aprakstīja radaru fiksēto trajektoriju un kopā ar vairāk nekā 50 valstīm un ES nosodīja atkārtotus gaisa telpas pārkāpumus (Security Council Report).

Spiediens bez pavēles tiesībām

Pilnvaru robeža ir skaidra. Parlaments var palielināt politiskās izmaksas, ietekmēt budžeta strīdus un piespiest valdības publiski skaidrot lēmumus. Tas nevar izlemt, kad drons jānotriec, kurš komandieris uzņemas risku un kas maksā, ja atlūzas nokrīt ciematā.

Tāpēc rezolūcijas ietekme būs lielākā tur, kur Parlamentam ir reālas sviras: finansējums, iepirkumu prioritātes, civilā aizsardzība un novērošanas sistēmas. Rumānijas EP deputāts Viktors Negresku, kurš virza šo lietu, prasa kopīgu bezpilota draudu uzraudzības un brīdināšanas sistēmu, lielāku pretdronu un pretgaisa aizsardzības jaudu Rumānijā, ES kompensāciju instrumentus skartajām kopienām un Melnās jūras jūras drošības centru Konstancā (Digi24).

Līgumu arhitektūra joprojām nosaka, kur beidzas politiskais spiediens. Parlaments var pieņemt tiesību aktus, uzraudzīt izpildi un cīnīties par budžetu. Ārpolitikas un drošības lēmumi tiek pieņemti citur, un vienprātības prasība dalībvalstīm joprojām ļauj bremzēt kopīgu nostāju (LES 14. pants, LES 36. pants, LES 31. pants). Tagad pārbaude ir praktiska: vai ES spēj izveidot kopīgu zema lidojuma augstuma un jūras dronu aizsardzību, pirms katra robežvalsts sāk improvizēt atsevišķi.

Flangs jau pārbauda sistēmu

Baltijas gadījumi rāda, kāpēc šī nevar palikt tikai Rumānijas problēma. Latvijas ziņojumos par vienu drona incidentu bija aprakstīta atklāšana, sabiedrības brīdināšana, sabiedroto lidmašīnu pacelšana no Šauļiem, vizuāla identificēšana un galīgais NATO lēmums dronu notriekt (Diena). Tieši šajā ķēdē politika kļūst par operacionālu realitāti: sensoriem, komandvadībai, iesaistes noteikumiem, atbildībai un sabiedrības brīdināšanas sistēmām jāstrādā kopā gan nacionālajos, gan NATO kanālos.

Lietuva atbildi jau skata kā daudzslāņu vairogu, nevis vienu ieroci. Debatēs iekļautas ostas, lidostas, GPS traucēšana, atklāšana, izsekošana un neitralizēšana; Klaipēda un Palanga tiek ievilktas drošības perimetrā kā civilā infrastruktūra, kas pakļauta tam pašam apdraudējumam (LRT). Tas tieši sasaucas ar Rumānijas prasību pēc kompensācijām. Drona notriekšana virs Eiropas var glābt dzīvības, bet tā var radīt arī atlūzas, zaudējumu prasības un sabiedrības neapmierinātību.

Francijas piemērs parāda pašreizējā modeļa stipro un vājo pusi. Parīze var norādīt uz „Rafale” iznīcinātājiem Baltijas gaisa telpas patrulēšanā un karavīriem Rumānijā kā pierādījumu, ka lielie sabiedrotie flangā ir klāt (Le JDD). Taču Francijas mediji citē arī ekspertus, kuri dziļāko problēmu saskata zemu lidojošu dronu atklāšanā, tuvās darbības radaros, sensoros, komandvadībā, elektroniskajā karadarbībā un pieejamas cenas pārtvērējos (Euronews).

Bulgārija pievieno Melnās jūras dimensiju. Tās mediji sasaistīja Konstancu ar ostu drošību, tūrismu, piekrastes novērošanu un Bulgārijas, Rumānijas un Turcijas mīnu apkarošanas sadarbību, bet amatpersonas uzsvēra koordināciju un sabiedrības, arī vasaras ekonomikas, nomierināšanu (24chasa, Europa FM). Rīga, Viļņa, Parīze, Bukareste un Sofija redz dažādas vienas problēmas daļas.

Neatrisināts paliek jautājums par izcelsmi un atbildību. Rumānijas un ES avoti Galacas gadījumu traktē kā Krievijas atbildību. Konstancas incidents ir neskaidrāks: ziņojumos sprāgušais jūras drons minēts kā Ukrainas drons, savukārt Kijiva tā kontroles zaudēšanu skaidrojusi ar Krievijas traucēšanu (AP). Materiālā izcelsme, juridiskā atbildība un politiskā atbildība šādos gadījumos var vest dažādos virzienos.

Parlaments var šīs atšķirības ierakstīt politiskajā dokumentā un virzīt nākamo budžeta cīņu uz sensoriem, pārtvērējiem, ostām un kompensācijām. Tas joprojām nevar izlemt, kad pilotam jāatklāj uguns vai cik lielu risku valdība pieņem virs pierobežas ciemata. Eiropas dronu debates sākas Strasbūrā, jo politikai vajag publisku telpu. Smagākie lēmumi tiks pieņemti vadības centros, ministrijās un piekrastes pilsētās.