EP ar 347-165 prasa iesaldēt Slovākijas naudu

Kad Ungārija nonāca ES spiedienā demokrātijas atkāpšanās dēļ, Viktors Orbāns varēja rēķināties ar Polijas un Slovākijas atbalstu, kas mazināja sekas. Robertam Fico šāda aizsega vairs nav. Eiropas Parlaments ar 347 balsīm pret 165 pieprasīja Eiropas Komisijai iesaldēt Slovākijai paredzēto ES finansējumu, norādot uz sistemātisku pretkorupcijas institūciju nojaukšanu valstī (European Parliament, n-tv). Tas ir asākais tiesiskuma konflikts ar kādu amatā esošu ES valdību kopš Ungārijas līdzekļu iesaldēšanas 2022. gadā.

Ko Fico nojauca

Rezolūcija uzskaita konkrētu institucionālu kaitējumu. Slovākija likvidēja Speciālo prokuratūru un Nacionālo kriminālaģentūru — divas iestādes, kas izmeklēja augsta līmeņa korupciju. Kriminālkodeksa grozījumi samazināja sodus par korupcijas noziegumiem, un korupcijas lietu skaits strauji kritās. Valdība arī plāno neatkarīgo trauksmes cēlēju aizsardzības iestādi aizstāt ar struktūru, kuras vadītāju ieceltu parlamenta priekšsēdētājs (European Parliament, Aktuality.sk).

Parlaments aicināja Komisiju iedarbināt nosacītības mehānismu — 2020. gada regulu, kas ļauj ES iesaldēt līdzekļus, ja tiesiskuma problēmas apdraud budžetu — un sākt pārkāpuma procedūras, proti, formālu tiesisku procesu par ES tiesību pārkāpumu. Vācu zaļo deputāts Daniels Freunds, kurš virzīja rezolūciju, līdzekļu iesaldēšanu nosauca par „efektīvāku ieroci” nekā 7. pantu, ES politisko galējo procedūru, kurai vajadzīga vienprātība un kura nekad nav pilnībā izmantota. Viņa CDU kolēģis Niklass Herbsts šo virzienu atbalstīja, izveidojot retu zaļo un konservatīvo kopīgu fronti (EUobserver).

Sabiedroto vairs nav

Šo gadījumu no agrākajiem tiesiskuma konfliktiem atšķir Fico pilnīgā izolācija. Ungārijas jaunais premjerministrs Pēters Maģars, kurš aprīlī uzvarēja Orbānu, balsoja par rezolūciju. Viņa partija Tisza jebkādu Višegradas četrinieka — Ungārijas, Polijas, Čehijas un Slovākijas Centrāleiropas bloka — atdzīvināšanu sasaistīja ar Fico rīcību Ungārijas minoritātes tiesību jautājumos Slovākijā (Telex). Ungārija, kas agrāk bija Slovākijas tuvākā sabiedrotā ES sankciju bloķēšanā, tagad aktīvi atbalsta spiedienu uz Bratislavu. Maģara uzvara atņēma Fico pēdējo reģiona valdību, kas bija gatava viņu piesegt.

Polijas premjers Donalds Tusks kopš stāšanās amatā 2023. gadā ir atbalstījis ES tiesiskuma mehānismu izmantošanu. Čehijas valdības partiju deputāti Eiropas Parlamentā balsoja par rezolūciju; Fico pusē nostājās tikai Andreja Babiša opozīcijas partija ANO (ČT24). Višegradas četrinieks, kas savulaik kalpoja kā aizsargs valdībām ar demokrātijas atkāpšanās problēmām, tagad darbojas kā spiediena instruments pret vienu no saviem dalībniekiem.

Komisijas izvēle

Rezolūcija nav juridiski saistoša. Nosacītības mehānismu var iedarbināt tikai Komisija, un jebkura līdzekļu iesaldēšana jāapstiprina ES Padomei, kur balso dalībvalstu ministri. Lēmumam vajadzīgs kvalificēts vairākums, tāpēc viena valsts nevar Fico izglābt ar veto. Politiskie apstākļi mehānisma iedarbināšanai ir labvēlīgāki nekā Ungārijas gadījumā: valdības, kas visdrīzāk iebilstu pret ES rīcību, ir mainījušās, un parlamentārais spiediens tagad ir nepārprotams.

Komisija jau ir sākusi sākotnējus soļus: pārkāpuma procedūras par konstitucionālajiem grozījumiem 2025. gada novembrī un par trauksmes cēlēju aizsardzības izmaiņām 2026. gada janvārī (n-tv). Pilna mehānisma iedarbināšana vēl nav apsolīta. Komisijas pārstāvis sacīja, ka Brisele „nevilcināsies izmantot visus instrumentus” — formulējums, kas atstāj rīcības brīvību, bet negarantē lēmumu (Brussels Watch).

Ungārijas precedents sarežģī situāciju. Komisija ar to pašu mehānismu iesaldēja lielu daļu Ungārijai paredzēto ES līdzekļu, bet vēlāk strīdīgi atbrīvoja daļu finansējuma bez pārbaudītām reformām. Nosacītības piemērošana Slovākijai tagad pārbaudīs, vai instruments darbojas konsekventi.

Slovākijas finansiālā ievainojamība ir liela. Valsts būtiski paļaujas uz ES kohēzijas un Atveseļošanas fonda līdzekļiem. ES krāpšanas apkarošanas birojs OLAF jau 2025. gada maijā samazināja Slovākijas piešķīrumu par 1,225 milj. € pārkāpumu dēļ, bet pilna nosacītības mehānisma iesaldēšana skartu daudz smagāk. Prezidents Peters Pellegrīni, Fico koalīcijas partneris, balsojumu nosauca par „starptautisku kaunu”, taču prognozēja, ka līdzekļi faktiski netiks iesaldēti (Aktuality.sk).

Parlamenta balsojums Komisijai dod politisku segumu rīkoties. Tas, vai tā šo segumu izmantos, parādīs, cik nopietni Komisija uztver pašas rīcībā esošos instrumentus. Fico, atšķirībā no Orbāna Višegradas solidaritātes augstākajā punktā, vairs nav neviena, kas Briselē vestu sarunas viņa vietā.