Meridiam atbalsta Kipras kabeli

Kipra ir vienīgā ES dalībvalsts, kuras elektroenerģijas tīkls nav savienots ar Eiropas kontinentālo tīklu (Eiropas Komisija). Zemūdens kabelis no Krētas šo izolāciju izbeigtu. 5. augustā Francijas infrastruktūras investors Meridiam parakstīja vienošanos kļūt par vairākuma akcionāru uzņēmumā Great Sea Interconnector (GSI), kas attīsta šo savienojumu (Baird Maritime, Proto Thema). Projektam tagad ir nopietns finanšu sponsors. Tam vēl nav apstiprināta būvniecības budžeta.

Ko nopirka Meridiam — un kā vēl trūkst

Meridiam iegūst vairāk nekā 50 % daļu. Grieķijas neatkarīgais elektroenerģijas pārvades sistēmas operators ADMIE projektu kontrolēja kopš 2023. gada oktobra, kad to pārņēma no agrākas attīstības struktūras. ADMIE paliek mazākuma partneris, attīstības posmā vadot inženiertehniskos darbus un pēc izbūves pārvaldot kabeli (Iefimerida). Atsevišķa vienošanās ar Francijas kabeļu ražotāju Nexans paredz jūras gultnes izpēti — sagatavošanas darbu, kas inženieriem vajadzīgs, lai pārbaudītu kabeļa maršrutu un gultnes apstākļus (Newsit).

Secība šeit ir būtiska. Šī izpēte notiek pirms galīgā investīciju lēmuma jeb brīža, kad sponsori juridiski un finansiāli apņemas finansēt pilnu būvniecību. Meridiam ienākšana ļauj projektam virzīties līdz izpētes posmam. Tā vēl nenozīmē, ka projekts ir ticis pāri galīgajam investīciju lēmumam.

Darījuma finanšu nosacījumi nav publiskoti. Baird Maritime ziņoja, ka detaļas nav izziņotas (Baird Maritime). Viens Grieķijas medijs minēja Meridiam ieguldījumu 250 milj. € apmērā, taču neviens Meridiam avots šo summu publiski nav apstiprinājis (in.gr). Precīza akciju daļa, valdes sastāvs un pašu kapitāla ieguldījums joprojām nav zināmi.

Daļa naudas jau ir iztērēta. Kā To Brief iepriekš ziņoja, līdz 2024. gada beigām Nexans bija samaksāti 251,4 milj. € un saražoti 160 km kabeļa, lai gan pilnais rīkojums sākt darbus līgumā aptuveni 1,43 mljrd. € vērtībā, neskaitot PVN, vēl nebija izdots. Nexans arī risināja sarunas par pagaidu pasūtījumu, kam būtu jāsedz kavēšanās periods (Capital.gr).

Kas maksā par kabeli

Krētas un Kipras posma budžets tiek lēsts aptuveni 1,9 mljrd. € apmērā (Kathimerini, Eiropas Komisija). ES grants apmēram 657 milj. € apmērā sedz aptuveni trešdaļu; nauda nāk no bloka pārrobežu enerģētikas infrastruktūras programmas (EUR-Lex). Atlikušajiem aptuveni 1,24 mljrd. € jānāk no trim avotiem: investoru pašu kapitāla, banku aizdevumiem un maksājumiem, kas tiks pievienoti elektroenerģijas rēķiniem.

Izmaksu sadalījums vissmagāk skar Kipru. Saskaņotā formula paredz, ka 63 % kabeļa izmaksu sedz Kipra un 37 % — Grieķija. Kipras regulators būvniecības posmā jau ir apstiprinājis 125 milj. € iekļaušanu elektroenerģijas rēķinu maksājumos (Kathimerini). Spiediens rīkoties nav teorētisks: pēc 2029. gada Kiprai draud aptuveni 750 MW jaudas iztrūkums, jo novecojošās Dekelijas un Vasiliko elektrostaciju iekārtas tiks slēgtas, bet plānošana balstījās pieņēmumā, ka kabelis darbosies līdz 2030. gadam (Cyprus Mail).

Savienojums ar tīklu pats par sevi nenozīmē zemākus rēķinus. Tīkla investīcijas tiek atgūtas ar tīkla tarifiem — regulāriem maksājumiem elektroenerģijas rēķinos, kurus nosaka valstu regulatori. Īrijas 2026. gada piemērs rāda mehānismu: tur lēmums finansēt tīkla modernizāciju mājsaimniecību rēķinus palielināja par aptuveni 41 € gadā (The Irish Times). Kiprai, kurai jāmaksā par proporcionāli daudz lielāku infrastruktūras daļu attiecībā pret nelielo elektroenerģijas tirgu, izmaksas uz vienu mājsaimniecību būs smagākas.

Eiropas Revīzijas palāta ir norādījusi, ka ES pārrobežu tīklu projekti bieži kavējas arī tad, ja to būvniecības pamatojums ir spēcīgs (Eiropas Revīzijas palāta). GSI iekļaujas šajā modelī. Sponsori ir parādījuši, ka projekts atkal virzās uz priekšu. Viņi vēl nav publicējuši dokumentus, kas pierādītu, ka projektu var pilnībā finansēt.