Mercs aptur €100 miljardu iznīcinātāju

Partnerība, kurai bija jāparāda, ka Eiropa spēj sevi apbruņot pati, šonedēļ sabruka. Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs izbeidza Francijas, Vācijas un Spānijas FCAS programmu pēc deviņiem gadiem, aptuveni 4 mljrd. € izdevumiem un neviena lidojoša prototipa. Eiropas vērienīgākais aizsardzības projekts apstājās tāpēc, ka Dassault Aviation un Airbus nespēja vienoties, kam tajā jāvada darbs (aviospace.org, Euronews).

FCAS jeb Future Combat Air System tika sākta 2017. gadā. Tai bija jāizveido sestās paaudzes iznīcinātājs, bruņoti droni un „kaujas mākonis” — digitāla sistēma, kas lidaparātus, sensorus un ieročus savieno vienā kaujas tīklā. Programmas kopējās izmaksas tās dzīves ciklā tika lēstas ap 100 mljrd. €. Politiskā doma bija skaidra: Eiropas divām lielākajām ekonomikām jāspēj ražot pašām savus ieročus, nepaļaujoties uz ASV. Praksē gandrīz desmitgade aizgāja strīdos par patentiem, kontroli un nākotnes ieņēmumiem.

Kā rūpnieciskās ambīcijas nogremdēja stratēģisku ieceri

Dassault vadītājs Eriks Trapjē pieprasīja aptuveni 80 % kontroli pār projektu un atteicās ar Airbus dalīties sensitīvos datos, lai gan sākotnējā vienošanās Francijai, Vācijai un Spānijai paredzēja vienādas 33 % daļas (Euronews, EFE). Drošības analītiķis Franks Zauers to formulēja tieši: „Galu galā tieši Eriks Trapjē torpedēja iznīcinātāja projektu” (n-tv.de).

Aiz uzņēmumu konflikta bija arī grūti savienojama stratēģiska atšķirība. Francijai vajadzēja lidmašīnu, kas spēj nest kodolieročus un pacelties no aviācijas bāzes kuģa. Vācijai šādas prasības nav. Tās ir atšķirīgas militārās doktrīnas, nevis tehniska detaļa. Mercs par projekta loģiku šaubījās jau februārī, sakot, ka droni kļūst nozīmīgāki par pilotējamiem iznīcinātājiem. Kad jūnija sākumā viņš mēģināja pēdējo sarunu ar Trapjē, tā, kā tiekot ziņots, „neizdevās labi” (Le Grand Continent).

Trīs virzieni tur, kur vajadzēja būt vienam

Eiropa tagad nonāk tieši tajā sadrumstalotībā, kuru tās aizsardzības instrumentiem bija jānovērš.

Francija attīstīs Rafale F5 modernizāciju un kaujas dronu Dassault vienpersoniskā vadībā (Dassault Aviation). Vācijas Airbus dažu stundu laikā pieteica „Team Gen 6”: astoņu uzņēmumu piedāvājumu jaunam iznīcinātājam Vācijas rūpnieciskā vadībā, visticamāk, kopā ar Zviedrijas Saab (Spiegel, Zeit).

Vācijas reālistiskākā rezerves iespēja — pievienoties GCAP, Apvienotās Karalistes, Itālijas un Japānas sestās paaudzes iznīcinātāja programmai — arī nav stabila. Programmas 686 milj. sterliņu mārciņu pārejas līgums beidzas 30. jūnijā, bet Londona vēl nav publicējusi aizsardzības izdevumu plānu, kas vajadzīgs ilgtermiņa finansējuma atvēršanai. BAE Systems brīdināja, ka bez nākamā līguma vairāk nekā 4 000 inženieru tiks pārcelti uz citiem darbiem (National Security Journal). Citiem vārdiem, Vācijas galvenā alternatīva pašas projektam var nepārdzīvot vasaru.

Kurš maksā, kurš parausta plecus

Eiropas Komisija zaudējumu centās mazināt. Tās pārstāvis Tomā Reinjē uzsvēra, ka pārbruņošanās darba kārtība „joprojām ir ļoti dzīva”, kā pierādījumu minot SAFE — ES plānoto 150 mljrd. € aizsardzības aizdevumu instrumentu (El Español). Komisijas pieņēmums ir, ka Brisele ar lētiem aizdevumiem var piespiest uzņēmumus veidot pārrobežu partnerības, kuras tie paši neveidotu. FCAS parādīja šādas pieejas robežu: nauda neatrisināja uzticības deficītu starp Dassault un Airbus, un SAFE nepiedāvā mehānismu, kas liegtu tādai pašai dinamikai atkārtoties.

Beļģijas premjers Barts de Vēvers sabrukumu nosauca par „pilnīgu stulbumu”, ko vadījusi Francijas un Vācijas „augstprātība” (n-tv.de). Polijai šī ziņa bija apstiprinājums savai izvēlei: tās pirmie F-35 maijā nolaidās Laskas aviobāzē, rādot, ka amerikāņu lidmašīnu pirkšana dod rezultātu, kamēr Eiropas kopīgā būvēšana buksē (rp.pl).

Visasāk trieciens skāra Spāniju. Indra, Spānijas nacionālais FCAS koordinators, Madrides biržā dienu pirms formālā paziņojuma zaudēja 4,2 % vērtības (Cinco Días). Aizsardzības ministre Roblesa vainoja nozari, kas savas intereses esot likusi augstāk par Eiropas drošību, lai gan Spānija projektā ienāca kā jaunākais partneris ar ierobežotām iespējām apturēt Francijas un Vācijas konfliktu (Europapress).

Viens fragments vēl paliek: kaujas mākonis, proti, tīklota arhitektūra, kas savieno lidmašīnas, dronus un sensorus. Abas valdības apstiprināja, ka šis virziens turpināsies, bet pārvaldības modelis jāvienojas Francijas un Vācijas ministru padomē 17. jūlijā (Tagesschau). Līgumu un finansējuma ietvara pagaidām nav.

Paralēlā MGCS programma — Francijas un Vācijas nākamās paaudzes tanks — arī desmit gados sakrājusi kavēšanos bez neviena prototipa (Le Grand Continent). Vācijai tagad jāizvēlas starp Team Gen 6, vēlu pievienošanos GCAP vai papildu amerikāņu F-35 iegādi kā pagaidu risinājumu (Defense News). Neviens no šiem ceļiem nedod Eiropai sestās paaudzes iznīcinātāju pirms 2050. gadiem.