Merz saista Ukrainas finansējumu ar ES budžetu

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs ES līderiem paziņojis, ka par nākamo ES daudzgadu budžetu nevarēs vienoties, kamēr visas dalībvalstis „bez izņēmuma” nebūs uzņēmušās taisnīgu daļu Ukrainas 2027. gada finansēšanā (Financial Times, F.A.Z.). Mercs veto nav uzlicis. Taču, tā kā budžetam vajadzīga visu valdību piekrišana, viņa nosacījums dod Vācijai iespēju izmantot savu balsi kā spiediena sviru. Valdības, kas iebilst pret jauniem aizņēmumiem Ukrainas finansēšanai, jau reaģē.

Vēstule adresēta Eiropadomes priekšsēdētājam Antoniu Koštam, kurš vada ES līderu samitus. 10. novembra preses konferencē Mercs sacīja, ka vienošanās par Ukrainas finansējumu ir priekšnoteikums budžeta sarunu noslēgšanai. Viņš arī noraidīja pašreizējā Ukrainas aizdevuma modeļa atkārtošanu: tajā iesaistījās 24 valdības, bet trīs palika malā (Vācijas valdības preses konferences stenogramma). Par vēstules pirmajām sekām rakstījām vakar (To Brief).

Nauda, par kuru ir runa

Šeit svarīgi ir divi finansējuma avoti, ko viegli sajaukt. Pirmais jau pastāv: ES tiesību aktos paredzēts aizdevums līdz 90 mljrd. € 2026. un 2027. gadam (EUR-Lex). Tajā iesaistījās 24 valdības, tātad ES var finansēt Ukrainu arī bez visu dalībvalstu piekrišanas (ES Padome).

Otrs finansējuma avots ir strīda centrā. Ukrainai papildus jau plānotajam vajadzīgi aptuveni 70 mljrd. € (European Pravda). Tieši šī iztrūkuma segšana ir pašreizējo sarunu jautājums. ES ekonomikas komisārs Valdis Dombrovskis sacīja, ka ES apsver aptuveni 45 mljrd. € lielu ieguldījumu. Eiropas Komisija vēl nav iesniegusi konkrētus priekšlikumus.

Nākamā budžeta īpašā Ukrainas rezerve šo iztrūkumu laikus nesegs. Tā sāks darboties tikai 2028. gadā (EUR-Lex).

Kurš var nobloķēt kuru

Visu valdību piekrišana vajadzīga nākamajam daudzgadu budžetam, kas nosaka ES izdevumu griestus 2028.–2034. gadam (EUR-Lex). Tāpēc to var aizkavēt gan Vācija, gan jebkura cita dalībvalsts. Strupceļš neapturētu ES darbību: līdz vienošanās panākšanai līgums paredz turpināt piemērot pēdējā budžeta gada izdevumu griestus.

Slovākijas premjerministrs Roberts Fico izmantoja šo savstarpējo atkarību. Viņš Merca rīcību nosauca par „šantāžu” un sacīja: ja Vācija bloķēs budžetu, lai piespiestu visus piedalīties Ukrainas aizdevumā, arī Slovākija to bloķēs (TASR). Slovākijas draudi kļūtu aktuāli, ja Berlīne rīkotos pirmā. Pagaidām balsojuma nav bijis.

Bulgārijas prezidents Rumens Radevs izvēlējās pretēju pieeju. Viņš atteicās pievienoties jaunam aizdevumam, bet sacīja, ka Bulgārija neliegs citām valstīm to piešķirt (Bulgārijas Nacionālais radio). Radevs norādīja uz palīdzību, ko Sofija jau sniedz, piegādājot elektroenerģiju un atbalstot ukraiņu ģimenes.

Čehija un Ungārija atrodas starp šīm nostājām. Čehijas premjerministrs Andrejs Babišs atbalstīja ilgtermiņa ES atbalstu Ukrainai, taču iebilda pret budžeta sasaistīšanu ar iepriekšēju vienošanos par Ukrainas finansējumu (Čehijas valdība). Ungārijas Pēters Maģars, Berlīnē stāvot līdzās Mercam, piekrita humānajai palīdzībai, bet noraidīja jaunus Ungārijas aizņēmumus vai garantijas (HVG). Neviens no viņiem nedraudēja ar veto un neapņēmās maksāt.

Šaubas pauduši arī Ukrainas atbalstītāji. Polijas Eiropas lietu ministra vietnieks Ignacijs Ņemčickis brīdināja, ka abu sarunu sasaistīšana var apgrūtināt vienošanos (Euronews Polska). Varšava vēlas, lai Ukrainai būtu finansējums, taču šaubās, vai budžeta sasaistīšana ar šo jautājumu palīdzēs vienoties ātrāk.

Košta cenšas abus sarunu virzienus nodalīt. Viņš piekritis plašākai diskusijai par Ukrainu Dublinā 13. novembrī, bet detalizētās sarunas par finansējumu pārcēlis uz īpašu samitu 26.–27. novembrī (Euronews, ES Padome).

Ko Mercs var un ko nevar panākt

Mercs var aizkavēt nākamo ES budžetu tik ilgi, cik ir gatavs uzņemties šādas rīcības politiskās izmaksas. To zina arī pārējās dalībvalstis. Taču viņš nevar ar šo sviru piespiest katru valdību pievienoties aizdevumam. Esošais 90 mljrd. € mehānisms parāda, ka ES var aizdot Ukrainai ar to valdību atbalstu, kuras tam piekrīt, kamēr pārējās nepiedalās. Tāpēc prasība par visu valstu iesaisti ir politisks nosacījums.

Ir vēl viens būtisks ierobežojums: kamēr Eiropas Komisija nav iesniegusi plānu papildu finansējumam 2027. gadā, neviena galvaspilsēta nezina, cik tai izmaksātu „taisnīga daļa”. Īstās sarunas sāksies, kad būs zināmi šie skaitļi, bet Mercs jau ir noteicis politisko cenu, kas būs jāmaksā par atteikšanos no vienošanās.