Merza CDU noslīd zem 5 %

Pēc provizoriskajiem rezultātiem Frīdriha Merca vadītie kristīgie demokrāti 20. septembrī Mēklenburgā-Priekšpomerānijā esot palikuši zem 5 % un Berlīnē noslīdējuši uz otro vietu (NDR, Deutschlandfunk). Mer cs rezultātus nosauca par „katastrofu” un solīja paātrināt reformu īstenošanu (Boursorama/Reuters). Šīs abas sakāves viņu no amata neatcels. Taču tās var apgrūtināt valdības spēju atbalstīt Eiropas saistības, kas Vācijas vēlētājiem maksā naudu.

Divi protesti, divi virzieni

Mēklenburgā-Priekšpomerānijā galēji labējā AfD esot ieguvusi aptuveni 38 %, bet SPD — aptuveni 35 %. CDU saņēmusi ap 4,9 %, un, ja šis rezultāts tiks apstiprināts, pirmo reizi paliks ārpus Vācijas federālās zemes parlamenta jeb landtāga (NDR, Rostock Heute). Tiekot prognozēts, ka SPD ministre prezidente Manuela Švēziga centīsies izveidot koalīciju ar mazākām partijām, atstājot AfD un novājināto CDU ārpus valdības.

Berlīnē pirmo vietu ar aptuveni 25,5 % ieguvusi partija Die Linke, CDU atstājot otrajā vietā ar aptuveni 20 % (Deutschlandfunk, Tagesschau). Kā raksta Tagesspiegel, Die Linke piesaistījusi bijušos SPD vēlētājus, cilvēkus, kuri iepriekš vēlēšanās nepiedalījās, un jaunākus berlīniešus. Kampaņas centrā bija solījums īstenot Berlīnes 2021. gada referendumu par lielu dzīvojamo ēku portfeļu nodošanu sabiedrības kontrolē. Die Linke vadīta koalīcija nomainītu līdzšinējo CDU vadīto pilsētas valdību, mainot Berlīnes politisko orientāciju.

Vēlētāji federālās valdības partijas sodīja par atšķirīgām reģionālām problēmām, taču mehānisms bija vienāds: politiskajos flangos bija pieejamas alternatīvas, un vēlētāji tās izvēlējās.

Kāpēc Mer cs paliek amatā un kas kļūst grūtāk

Vācijas Pamatlikums kanclera atcelšanu padara gandrīz neiespējamu bez vienlaicīgas pēcteča ievēlēšanas. Bundestāgs — federālais parlaments — kancleru var atcelt tikai tad, ja tajā pašā balsojumā ievēlē citu kancleru (Pamatlikuma 67. pants). CDU/CSU un SPD joprojām kopā kontrolē 328 no 630 Bundestāga vietām — par 12 vairāk nekā nepieciešams vairākumam (Bundestag).

Federālo likumu pieņemšanu zemju vēlēšanu rezultāti ietekmē ar Bundesrātu — parlamenta augšpalātu, kur katras zemes valdība balso kā vienots bloks. Berlīnei tajā ir četras balsis, Mēklenburgai-Priekšpomerānijai — trīs (Bundesrat). Ar septiņām balsīm vien nepietiek, lai izveidotu bloķējošu mazākumu. Taču, ja zemes koalīcijas partneri par federālo likumprojektu nespēj vienoties, ierastā prakse ir atturēties. Likumos, kuru pieņemšanai vajadzīga Bundesrāta piekrišana, atturēšanās faktiski darbojas kā balsojums pret. Šādi likumi cita starpā attiecas uz nodokļu sadali, zemēm uzliktajām izmaksām un noteiktiem ar ES saistītiem pasākumiem (Bundestag, likumdošanas procedūra).

Die Linke vadīta Berlīnes valdība nomainītu valdību, kas atbalstīja CDU prioritātes. SPD vadīta koalīcija Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, visticamāk, ar Švēzigas kreisākajiem partneriem, varētu atturēties balsojumos, kuros līdzšinējā valdība atbalstīja Mercu. Neviena no šīm pārmaiņām pati par sevi federālo politiku nemainīs. Taču abas samazina kanclera iespējas likumus izvest caur Bundesrātu.

Pirmais pārbaudījums — ES budžets

Vācijas balsu skaits un veto tiesības Briselē nemainās. ES 2028.–2034. gada budžets jeb daudzgadu finanšu shēma saskaņā ar Līguma par ES darbību 312. pantu jāapstiprina visu dalībvalstu vienprātīgi. Vācijas sarunu pozīciju nosaka federālā valdība, nevis Mer cs personīgi, un koalīcijas partneris SPD ietekmē to, kāda šī pozīcija var būt.

Tieši koalīcijas iekšējā dinamika ir tā vieta, kur vēlēšanu rezultāti var radīt sekas. SPD ģenerālsekretārs Larss Klingbeils sacīja, ka valdībai neesot izdevies vēlētājus pārliecināt par savu reformu programmu (AFP). Le Monde rezultātus raksturoja kā vēsturisku sakāvi Merca partijai. L'Opinion norādīja, ka Mer cs, neraugoties uz neveiksmēm, uzstājis uz reformu turpināšanu. Neviena Eiropas valdība publiski nav sasaistījusi šos rezultātus ar izmaiņām Vācijas sarunu pozīcijā. Ticamākais ierobežojums ir iekšpolitisks: CDU Bundestāga deputāti, kuriem pašiem priekšā ir vēlēšanas, varētu pretoties lielākam Vācijas ieguldījumam ES budžetā vai citām dārgām saistībām, ja vēlētāji par tām jau soda partiju.

Vācijas formālās pilnvaras ES nav mainījušās. Taču ir pieaugusi iekšpolitiskā cena par to izmantošanu. Neviens koalīcijas partneris, frakcija vai Eiropas valdība līdz šim nav piespiedusi mainīt politiku, tomēr Mercam tagad ir mazāk iespēju pārliecināt savējos, ka nepopulāras Eiropas saistības ir to cenas vērtas.